Dižam novadniekam – diža jubileja

2009. gada 5. janvāris 17:32

1360

Grūti pat noticēt, ka šis enerģijas pārpilnais un vienmēr steidzīgais vīrs jau sasniedzis 80. gadskārtu. To laikam spēj tikai cilvēks, kurš ar visu būtību iekļāvies dzīvās dabas ritmos.

Runa ir par biologu, žurnālistu un izcilu selekcionāru Aldoni Vēriņu, kurš dzimis Zvārtavas pagastā 1929. gada 6. janvārī.

Jubilārs zināmas pēdas atstājis arī Birzuļu pamatskolā un Smiltenes vidusskolā. Parasti biogrāfi piemin faktu, ka vidusskolu viņš beidzis 1949. gadā ar zelta medaļu, un šeit es gribu piebilst, ka šai zelta medaļai ir dubulta raudze, jo Smiltenes vidusskola direktora Elmāra Blīgznas un daudzu pirmskara skolotāju vadībā tolaik bija saglabājusi patiesu zinību garu.

Vēlāk sekoja studijas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kuru Vēriņš beidza ar izcilību 1954. gadā, tiesa, jau neklātienē, jo gadu iepriekš bija iecelts par Universitātes Botāniskā dārza direktoru. Šajā darbā gan jaunais biologs nenostrādāja ilgi, jo pēc nesaskaņām ar rektoru bija "zaudējis uzticību", tika nosūtīts "trimdā", proti, par Valmieras rajona kolhoza "Zelta druva" priekšsēdētāju.

Kā to laiku liecinieks varu apliecināt, ka pretoties partijas vadības rīkojumiem bija bīstami, mūsu institūta senkrievu literatūras pasniedzējs arī tika komandēts uz kādu atpalikušu kolhozu, bet pēc atteikšanās viņu izslēdza gan no partijas, gan atbrīvoja no darba augstskolā.

Aldonis Vēriņš šo "trimdu" izturēja, 1959. gadā atgriezās Rīgā, kur strādāja žurnālistikā, arī Dabas muzejā, bet paralēli nodevās selekcijai. Izstādēs aizvien biežāk parādījās Vēriņa gladiolu jaunšķirnes, un daži audzētāji droši vien atcerēsies kādreiz ļoti populāro šķirni "Mātes sirds".

Pavisam radītas ap 400 jaunšķirņu, no kurām 157 iekļautas starptautiskajā reģistrā. Vēriņa izcilākais sasniegums ir šķirne "Dave's Memory" - melna ar sudrabotu maliņu, sīkziedu šedevrs.

Vēriņa selekcionāra talantam pieder arī vairākas tulpju, muskaru, lielziedu īrisu jaunšķirnes. Kopš man radās iespēja Vijciemā iekopt savu dārzu, kļuvu par selekcionāra klientu, vairākus gadus pasūtīdams tulpju šķirnes, sākumā tiku izmēģinājis arī gladiolas.

Šeit no saviem vērojumiem gribu piebilst, ka Aldonis Vēriņš bez tiešā selekcijas darba Latvijas puķkopjus kopumā pacēlis jaunā kvalitatīvā līmenī, jo veco un vienkāršo šķirņu vietā mūsu dārzos ir ienākušas patiesi modernas ziedu formas - gan ar gofrētām ziedlapām, gan daudzkrāsainas un augumā karaliskas.

Sevišķi intensīvi selekcijas darbs ritēja astoņdesmitajos gados, kad Vēriņu it kā par politisku anekdošu stāstīšanu izslēdza no PSKP rindām un atbrīvoja no žurnāla "Dārzs un Drava" galvenā redaktora amata. Būdams bez algota darba, selekcionārs sāka izplatīt puķu katalogus, un no viņa kolekcijas simtiem šķirņu aizceļoja praktiski uz visām PSRS republikām.

Katalogs tolaik tika gatavots uz fotopapīra, jo tipogrāfijas tādas lietas drukāt nedrīkstēja, bet šīs necilās "grāmatas" bija arī svētīgs uzziņas materiāls. Un pasūtīt no Aldoņa Vēriņa nozīmēja to, ka pasūtījums tiks izpildīts laikā un visas šķirnes atbildīs tam, kas rakstīts.

Es to laiku atceros arī saistībā ar ko citu, - kā Andropovs ieviesa dīvainu apzīmējumu - bezstrādes ienākumi. Daudzi puķkopji tika vajāti un tirdīti, bet, cik zinu, Vēriņam "papīri" vienmēr atbilda juridiskajām prasībām. Tiesa gan, kādu ļoti vērtīgu tulpju sūtījumu no Holandes modrie varassargi pārtvēra un lidostas teritorijā izpildīja sadedzināšanas rituālu.

Tagad Aldonis Vēriņš no puķēm atstājis tikai bagātīgu peoniju kolekciju, jo, kā pats saka, tās aug pie mājas, kur iespējams pastrādāt retos vaļas brīžos. Kopš 1999. gada viņa galvenais darbs ir žurnāla "Dārzs un Drava" galvenā redaktora amats, un viņa vadībā šis izdevums ir ne tikai reanimēts no panīkuma, bet izveidots par patiesi mūsdienīgu akadēmiskas ievirzes izdevumu.

Atliek vēl pieminēt jubilāra daudzās publikācijas, kas vienmēr zinātniski korektas un izteiksmē saistošas. Par izcilajiem nopelniem saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dižam novadniekam – diža jubileja

Kategorijas