Grūtības un jaunas iespējas

2009. gada 3. janvāris 09:30

2000

Krīzes padziļināšanos paredz gandrīz visi politiķi un ekonomisti

Gadu mija ir pavadīta. 31. decembra pusnakts salūts ar cerībām un laimes vēlējumiem nu palicis aiz muguras, ir sācies jauns gads.

Vecajā gadā divas lielvalstis - ASV un Krievija - ieguva jaunus prezidentus, savukārt Latvijai bija iespēja savu vienotību un nacionālās kultūras mīlestību apliecināt Dziesmu un deju svētkos.

Ir sākta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība. Politiskajā dzīvē notikuši divi referendumi, kas apliecina tautas vēlmi darboties līdzi savas valsts veidošanā un izteikt vērtējumu par politiskajām norisēm.

Sāksies ar tautas aktivitātēmŠī vēlme, šķiet, saglabāsies arī jaunajā gadā. Vēl tas nebija atnācis, kad masu medijos jau parādījās arodbiedrību aicinājumi Latvijas iedzīvotājiem 13. janvārī pulcēties Rīgā, lai pieprasītu Saeimas atkāpšanos.

Turklāt pastāvīgie brīdinājumi, ka šis gads ekonomikā būs vēl smagāks par iepriekšējo, it kā norāda - miera politiskajā dzīvē nebūs arī šogad. Šķiet, vismaz pēdējo trīs gadu laikā šis ir pirmais, kura sākumā mums tiek solīts tik daudz slikta. Kādu tad šo gadu redz politiķi un ekonomisti? Pārlapojot lielos preses izdevumus un skatoties televīziju, grūti viņu teiktajā atrast daudz optimisma.

Premjers Ivars Godmanis 31. decembra vakarā, uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, pauda pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim sekmīgi. Pēc I. Godmaņa vārdiem, Latvija atrodas kredītu eiforijas beigās un finanšu krīzes sākumā, tādēļ pašreizējā situācija ir tik sāpīga.

Turpmākos divus gadus ekonomikā premjers salīdzina ar sniega vētru, kurā svarīgas īpašības būs izpalīdzība, līdzcietība un labestība.

Savukārt mūsu novadnieks, Rīgas ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis paredz, ka turpināsies šogad iesākušās korekcijas izglītībā, ekonomikā un pārvaldes struktūrās. Būšot jaunu politisko spēku pieteikums. Vēlētāju viļņošanos izraisīs novadu reforma. Politikā ir ticams pagrieziens pa kreisi.

Politologs Aigars Freimanis šogad necer uz ekonomisko augšupeju. Pēc viņa domām, gads būs piesātināts ar daudziem taktiski sīkiem lēmumiem. Iespējams milzīgs spiediens uz budžetu no dažādām sociālajām grupām. Tas tiks nepārtraukti revidēts, bet bezdarbnieki varētu kļūt par visdramatiskāk pieaugošo sociālo grupu.

Politiķis Jānis Urbanovičs uzskata, ka attīstību noteiks tas, vai Latvijā iestāsies politiskā atbildība.

Cerību nedrīkst atmestVisi vairāk vai mazāk krīzes padziļināšanos uzskata par neizbēgamu. Otra lieta ir tā, cik smagi mēs šo krīzi izjutīsim. Tas atkarīgs no valdības un Saeimas prasmes.

Nav vairs noslēpums, ka Igaunijā un Lietuvā radušās ekonomiskās problēmas nav tik sāpīgas. Abas minētās Baltijas valstis pat izteikušas gatavību finansiāli palīdzēt Latvijai.Viena lieta gan nav mainījusies.

Vecā gada nogalē skanēja tikpat daudz laimes vēlējumu kā iepriekšējos gados. Tos visvairāk varēja dzirdēt salūta laikā Valkas ielās. Cerība vienmēr mirst pēdējā. Un šogad šī cerība ir tā, ka sarežģītāki apstākļi ne tikai rada grūtības, bet dod stimulu arī jaunu iespēju meklēšanā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Grūtības un jaunas iespējas

Kategorijas