Aizejošais gads raksturīgs ar straujām cenu izmaiņām lauksaimniecībā

2008. gada 30. decembris 08:30

949

Aizejošais gads raksturīgs ar straujām cenu izmaiņām lauksaimniecībā

Lauksaimniekiem aizejošais gads bija saspringts, daudziem problēmas radīja lielās cenu svārstības, un tas radījis nedrošību par nākotni.

Valkas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka stāsta, ka gads iesākās cerīgi, jo lauksaimniecības produkcijai bija augstas iepirkuma cenas, bet, saasinoties krīzei, tās strauji kritās.

"Uz nākamo gadu skats ir diezgan bēdīgs. Piemēram, daudzi piensaimnieki pašlaik strādā ar zaudējumiem, bet maz ticams, ka piena iepirkuma cenas nākamgad pieaugs, izmaksas gan būs lielākas," saka S. Stricka.

Piena ražotājs Bilskas pagasta zemnieku saimniecības "Kalējiņi - 1" īpašnieks Kaspars Putrālis uzskata, ka viņam gads salīdzinoši bijis veiksmīgs. "Gada beigās ražošana gan sarežģījās, bet grūtos apstākļus centos pārvarēt, pārdodot lielu produkcijas daudzumu. Man pašlaik ganāmpulkā ir 400 dzīvnieku, dienā vidēji pārdodu piecas tonnas piena," stāsta K. Putrālis.

Arī viņš ir pārliecināts, ka nākamgad ražošana kļūs saspringtāka un problēmu netrūks, bet raugās uz to optimistiski. "Būs vairāk jāpalauza galva, kā un ko darīt, lai varētu pastāvēt," apliecina K. Putrālis.

Arī biedrības "Zemnieku saeima" direktore Rita Sīle atzīst, ka pēc veiksmīgā sākuma gada pirmajos mēnešos lauksaimniekiem arvien vairāk vajadzēja saskarties ar problēmām. Pavasarī sausums kavēja vasarāju dīgšanu, tad cēlās minerālmēslu cenas, kas augkopībā veicināja pašizmaksas celšanos. Savukārt piensaimniecībā kritās piena iepirkuma cenas.

Turklāt Briselē tika apstiprināti Latvijai nelabvēlīgi atbalsta nosacījumi. Šī iemesla dēļ novembrī vairāk nekā 40 Latvijas zemnieku piketēja Briselē. Viņus morāli atbalstīja arī vairāki mūsu rajona lauksaimnieki.

"Tagad skaidrs, ka nākamgad taupības politika būtiski ietekmēs lauksaimniecisko ražošanu. Ja piensaimniecībā cenas nemainīsies, tad nozare vairs nevarēs nodarboties ar eksportu. Arī lielajās saimniecībās nav tik daudz rezervju, lai ilgi strādātu zem pašizmaksas. Vairāk vajadzēs domāt par kooperāciju," atzīst S. Stricka.

Viņa uzskata, ka subsīdiju samazinājums lauksaimniecībā ir pretrunā ar ekonomikas likumiem, jo krīzes apstākļos atbalsta samazināšana ražošanai nav pārdomāta rīcība.

Ar bažām uz nākotni raugās arī augkopji. Minerālmēslu cenas joprojām ir augstas, bet graudu iepirkuma vērtība zema. Pēc R. Sīles domām, vairs nav iespējams paredzēt subsīdiju izmaksu apjomus, tādēļ saimniecībām būs grūti plānot finanšu plūsmu, kā arī nomaksāt kredītus.

Kontrolētāju gan lauksaimniekiem netrūkst. Vismaz 15 institūcijas ir tiesīgas ražotājiem pieprasīt dažādus dokumentus. R. Sīle uzskata, ka ekonomiskā krīze ir brīdis, kad vajag izvērtēt tik liela birokrātiskā aparāta lietderību un atvieglot attīstības iespējas uzņēmējiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aizejošais gads raksturīgs ar straujām cenu izmaiņām lauksaimniecībā

Kategorijas