Krīze nav izklaides vieta

2008. gada 19. decembris 16:40

831

Mēdz teikt, ka pēc kaujas visi turki gudri. Politiķu aprindās vienmēr visgudrākā ir tā sauktā opozīcija. Neesmu Elitas Veidemanis rakstības stila piekritējs, bet tas, ko viņa rakstīja par opozīcijas deputātu uzstāšanos Saeimā, ir svēta patiesība. Neviena racionāla ierosinājuma, tikai tukši tosti un tērgājumi. Mani dzimtie cesvainieši teiktu: "Muld kā pa ķešu."

Gan parlamenta, gan ārpusreglamenta opozicionāri pārmet valdībai, ka tā nav savlaicīgi sagatavojusies krīzei, ka tauta nav vismaz gadu iepriekš brīdināta. Žurnāls "Nedēļa" pirms gada laida klajā pielikumu "Pasaule 2008. gadā". Tajā ārvalstu gudrāko ekonomistu un finansistu prognozes, galvenokārt "The Economist" ekspertu sagatavoti viedokļi.

Tika solītas nelielas grūtības. Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimševics rakstīja: "2008. gadā varam sagaidīt (IKP) samazinājumu līdz joprojām straujam, bet ilgtermiņā uzturamam līmenim - 7,5 procenti." Un allaž kritiskais žurnāla redaktors Zanders savā ievadrakstā domā līdzīgi.

Tiesa gan, bija astrologi un citi pareģi, kas piesauca daudz drūmāku perspektīvu, bet politiķu, zinātnieku un ražotāju koris šādus pareģotājus nicinoši saukāja par bada dzeguzēm.

Nākamais gads būs ļoti smagsBeigsim mierināt sevi ar krievu tautas raksturīgo optimismu: "Gan jau kaut kā pārziemosim." Šī nelaime skars visu pasauli, un vieglāk būs tikai tām valstīm, kuras uzkrājušas lielas valūtas rezerves (Ķīna, Norvēģija, dažas arābu zemes).

Tiek pārmests mūsu valdībām, ka tās agrāk nav veidojušas budžetu ar pārpalikumu. Varu tikai bilst, ka gan Šķēle, gan Repše to atgādinājuši visām valdībām, bet premjers Kalvītis tikai pirms gada mēģināja kaut ko darīt šajā virzienā. Vēl pirms tam bija vēlēšanu gads. Vai bija iespējams 2008. gada budžetu veidot ar lielāku pārpalikumu?

Domāja, ka "lietussargu revolūcijas" apstākļos tas nebija iespējams. Un kā liecina dažu arodbiedrību līderu ultimatīvās prasības, tad dažiem sapratne nav radusies vēl aizvien.

Cita Latvijas nelaime saistās ar "Parex" banku, jo tie ir divi miljardi noguldītāju naudas. Nu jā, bet redzam taču, ka pat Šveices vecākā banka kļūdījusies.

Par nākamā un triju aiznākamo gadu prognozējamo situāciju tuvāk ceru izteikties kādā citā reizē, šobrīd pieminēšu tikai astrologu skaidrojumu, kas publicēts "Astronomijas un Astroloģijas Avīzē". Perspektīva ļoti drūma, tas galvenais secinājums.

Pašlaik komentētāji it kā priecājas, ka gada inflācija samazinās. Ka tā notiks, esmu rakstījis jau vasarā. Ar jauno gadu inflācijas skaitļi saruks ļoti strauji, un vislielākās nelaimes sāksies, kad iestāsies deflācija, no kuras grūti izkļūt.

Naftas cenas tik drīz necelsies, nākotnē rīdziniekiem kļūs lētāka apkure, bet cilvēkus izmisumā dzīs bezdarbs. Veikalos daudzas preces tirgos gandrīz par pašizmaksu, un tad ieguvēji varbūt būs tikai pensionāri. Kaut pensiju indeksācija aprīlī būs varbūt tikai simboliska, bet oktobrī vairs netiks indeksētas vispār.

Gaidāmi daudzi bankroti. Jau tagad vēroju, ka lielie būvmateriālu veikali tiek gatavoti slēgšanai - tā vēlas ārzemju īpašnieki.

Izdzīvošanas režīmsLatviešu tauta visos grūtos brīžos turējusies pie zemes. Atceros vācu okupācijas gadus, kad pilsētas cilvēki dzīvoja pusbadā, un tad vienīgo atspaidu sniedza lauku radi.

Zemnieki gan vaidēja, bet paēduši bija. Kolhozu pirmajos gados peļņu cilvēkiem izsniedza natūrā un ar to pietika, lai pabarotu gaili un trīs vistas. Bet bija pushektārs aramzemes, kur izauga viss nepieciešamais, varēja nobarot pat lieku cūciņu pārdošanai.

Kad viens otrs lielsaimnieks bankrotēs, tad arī mūsdienās atzels mazās naturālās saimniecības. Pat piemājas dārziņš būs līdzvērtīgs zelta depozītam. Starp citu, jau pašlaik palielinājies pieprasījums pēc darba zirgiem.

Žēl tikai zaudēto gadu tajā ziņā, ka augstākā ierēdniecība līdz šim Briseles naudu lielā mērā izķērnājusi, tikai retos gadījumos atbalstot mazos ražotājus. Bet nav taču trūcis mums radošu lauku cilvēku. Vieni audzē gaļas liellopus, citi - strausus, vēl citi - gliemežus vai Kalifornijas sliekas. Bet gribu pieminēt, ka starp izmantoto kūdras purvu apguvējiem daudzi palikuši vispār bez finansiāla atbalsta, jo činavnieki tā nosprieduši (kaut Briseles prasībās nav tādas norādes).

Un tā mans draugs desmit hektāros audzē dižbrūklenes (agrāk nepareizi sauktas par lielogu dzērvenēm), un šo labi iekopto plantāciju ierēdņi neatzīst pat par dārzu. Bet laikā, kad ar medicīnu mums ne visai spoži, dižbrūklenes ir radikāls līdzeklis cīņā pret sirds slimībām.

Starptautiskā konferencē nesen atzīts, ka antibiotikas ir noiets etaps, vietā jāstājas jau indiāņu atzītajām "Cranberry", proti, dižbrūklenēm. Kas lieto šīs ogas, tam nav nepieciešams vakcinēties pret gripu, jo viena ēdamkarote ievārījuma vai osmozes sīrupa brokastīs, un uz desmit stundām nodrošināta aizsardzība pret jebkuriem "baciļiem".

Saprotams, ierēdņi šīs ogas neatzīst, gluži kā veselības uzraugi par dezinfekcijas līdzekli neatzīst anolītu (jonizētu ūdeni), kaut šis brīnumlīdzeklis spēj iznīcināt pat hospitāļu baktērijas. Jo tie, kas sēž Veselības vai citā ministrijā, vai kādā aģentūrā, ieinteresēti atbalstīt zāļu vairumtirgotājus, kuri nekaunas Latvijā importētās zāles un dezinfekcijas līdzekļus tirgot pieckārt dārgāk nekā Londonā.

Par šo problēmu jākliedz pilnā balsī, jo valdības prasītais štatu samazinājums vissmagāk skar mazāk atalgotos darbiniekus provincē. Vienkāršs aprēķins: ja Rīgas kantoros atbrīvo vienu dāsni atalgotu dižierēdni, ar ietaupīto naudu var algot piecus "ierindniekus". Un uzreiz birokrātijas būtu mazāk!

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Krīze nav izklaides vieta

Kategorijas