Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas rajonā pēdējo divu nedēļu laikā reģistrē vairāk nekā 100 bezdarbnieku

Aivars Zilbers

2008. gada 18. decembris 08:53

4287
Valkas rajonā pēdējo divu nedēļu laikā reģistrē vairāk nekā 100 bezdarbnieku

Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiālē apmeklētāju netrūkst visu dienu. Ik pēc brīža kāds ieiet pa durvīm, cerot, ka iestādes darbinieki palīdzēs atrast darbu.

 

Filiāles vadītāja Erna Pormeistere stāsta, ka tik liels darba meklētāju pieplūdums ilgi nav redzēts. To apliecina arī strauji pieaugušais bezdarbnieku skaits. Novembra beigās bija reģistrēti 859 bezdarbnieki, bet pašlaik viņu ir 963. Pērn novembrī bija 714 bezdarbnieku.

 

Nepilna mēneša laikā bezdarbnieku skaits palielinājies par 104 cilvēkiem. Kamēr runājamies ar vadītāju, iestādes darbinieces turpina reģistrēt jaunus darba meklētājus.

 

"Katru dienu mēs saņemam darba uzteikumus no rajona uzņēmumiem un iestādēm. Kā vienu no pēdējiem varu parādīt Kārķu pagasta SIA "Vittis JO" vēstuli, kurā uzņēmuma vadība informē par 12 cilvēku atbrīvošanu. Esam saņēmuši informāciju par štatu samazināšanu arī valsts iestādēs. Par to mums rakstījusi Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī Sabiedrības veselības aģentūra.

 

 

Tā visā Vidzemē plāno atlaist 22 darbiniekus, un atbrīvošana skars speciālistus arī mūsu rajonā. Centrālās statistikas pārvaldes Valkas informācijas centrs vispār tiek likvidēts. Nezinu, kā valsts varēs iegūt informāciju nākamajā tautas skaitīšanā. No darba Vidzemē nolemts atlaist arī 47 robežsargus. Darbinieku skaitu ievērojami samazinās kokapstrādes uzņēmumi, arī firmas, kas piedāvā atpūtu," saka E. Pormeistere.

 

Strādnieku atlaišana notiek arī lielajos uzņēmumos. Vairāki darbu zaudējuši Launkalnes kokzāģētavā "Stora Enso Timber", liela daļa cilvēku atbrīvoti akciju sabiedrībā "Seda" un citos uzņēmumos.

 

E. Pormeistere atzīst, ka šajās dienās ir grūti strādāt, jo aiz katra skaitļa ir dzīvi cilvēki, kuriem darba zaudēšana ir ļoti sāpīga. Ja agrāk pēc sludinājumiem laikrakstā vēl bija iespēja atrast citur darbu, tad tagad jaunu piedāvājumu vairs nav. Daudzi bankās ir paņēmuši kredītus un tagad nezina, kā tos atmaksāt.

 

 

Turklāt paredzams, ka bezdarbnieku skaits turpinās palielināties, jo, pēc E. Pormeisteres domām, valdība neveic kardinālus pasākumus situācijas izmainīšanai. "Nezinu, cik efektīva valsts mērogā būs tagad izdaudzinātā ministriju samazināšana. Māc bažas, ka tā varētu būt tikai izkārtņu apmainīšana, bet ekonomiku ar to nevar atveseļot," saka E. Pormeistere.

 

Tā dzīvē izskatās finanšu krīze. Liela daļa cilvēku darbu zaudējuši pēdējos mēnešos, kad ražotāji samazinājuši darba apjomu. Jērcēnu pagasta iedzīvotājs Jānis Krutkēvičs darbu zaudējis apmēram pirms divām nedēļām.

 

 

"Es strādāju pagastā kokapstrādes cehā. Pietrūka darba un lielu daļu cilvēku atlaida. Palika tikai kādi divi. Var teikt, ka cehā vispār vairs nav ko darīt. Tas tā notika krīzes dēļ. Citu iespēju ciematā dabūt darbu nav. Tas ir bardaks. Cerība ir palikusi, tādēļ jau esmu atbraucis uz nodarbinātības dienestu, lai sameklētu kādu nodarbošanos," saka J. Krutkēvičs.

 

Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāle iespēju robežās darba meklētājiem cenšas palīdzēt, iesaistot tos algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, piedāvājot uzņēmējiem iekārtot subsidētās darba vietas un organizējot kursus vajadzīgāko profesiju apguvei, bet finanses atļauj palīdzēt tikai nelielai daļai.

 

 

"Kursos grupā nav vairāk par 12 cilvēkiem. Tas nav daudz, ja zinām, ka mēneša laikā nāk klāt vismaz 100 bezdarbnieku. Turklāt arī pašai filiāles vadībai tuvākajās dienās jāizlemj, kur un kā iestāde varētu ietaupīt. E. Pormeistere atzīst, ka tas nav viegli, jo pēdējā laikā darbiniecēm darba apjoms ievērojami palielinājies.

 

Ierobežoti savās iespējās ir arī uzņēmēji. Viena no Valkas lielākā uzņēmuma - SIA "Pepi Rer" - valdes priekšsēdētājs Imants Šteins uz jautājumu, vai uzņēmums domā pieņemt jaunus strādniekus, atbild: "Jūs jau pats redzat, ka darba piedāvājumu nekur nav." I. Šteins apliecina, ka pagaidām uzņēmums nevienu strādājošo negatavojas atbrīvot, bet to, vai vēl vajadzēšot strādniekus un kāds būs darba apjoms, konkrētāk varēšot pateikt nākamā gada sākumā, kad situācija kļūšot skaidrāka.

 

 

"Mums tā krīze sākās krietni agrāk. Jau labi sen dzīvojam bada maizē, jo pirmās sāka celties naftas un energocenas, no kā mēs esam atkarīgi. Darbojamies ārvalstu tirgū, tādēļ paši produkcijai cenu nevaram celt. Mācāmies izdzīvot un strādāt ar tiem līdzekļiem, kas mūsu rīcībā. Protams, ka krīze mūs ierobežo, bet tas tā ir visiem uzņēmējiem," saka I. Šteins.

 

Valkas dome plāno tuvākajos divos gados celt kooģenerācijas staciju, kas atvieglotu maksājumus par apkuri un radītu jaunas darba vietas. Domes izpilddirektors Valdis Rogainis stāsta, ka šobrīd norit sarunas ar iespējamiem celtniekiem. "Ja viss izdosies, kā iecerēts, staciju varētu sākt celt 2010. gadā," saka V. Rogainis.