Aizkavētas pārdomas

2008. gada 12. decembris 08:20

2914

Mani iepriekšējie raksti skāra tikumības un demogrāfijas problēmas, un šī iemesla dēļ aizkavējusies citu notikumu komentēšana. Vispirms daži sīki piebildumi un iebildumi.

Man rodas iespaids, ka vairāki interneta lietotāji vēlas un cer, ka es iesaistīšos tīmekļa diskusijās. Paskaidroju, ka es internetu neizmantoju un līdz mūža galam arī neizmantošu, tāpēc zinu tikai to, kas pārdrukāts avīzēs.

Ja gribam runāt nopietni, tad nevajadzētu vaimanāt par poļu āboliem, kartupeļiem vai ķīniešu ķiplokiem. Visu varam izaudzēt mēs paši, bet tirgus ekonomikā preču plūsmu koriģē tirgotāji. Ja tirgotājs varēs nopelnīt, viņš ķiplokus vedīs arī no Marsa.

Latvijai līdz šim ekonomisko situāciju daudzmaz glāba eksporta pieaugums, kaut atsevišķās preču grupās bija vērojams kritums. Varējām atsaukties uz nespēju konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem, kas negatīvi ietekmēja pat mūsu kokrūpniecību. Tas ir paradoksāli, bet ķīniešu kokmateriāli ar savu lētumu pārpludina pasaules tirgu.

No kurienes Ķīnai koki? Atbilde: no Austrumsibīrijas un Tālajiem Austrumiem. Vispirms veikli zēni pielaiž uguni taigai, izdedzina pāris tūkstošus hektāru, pēc tam par smiekla naudu iegūst tiesības zāģēt un vest pāri robežai uz saviem kokapstrādes uzņēmumiem.

Pašlaik veidojas situācija, kad Latvijas ražotājiem kļūst aizvien grūtāk pārdot savus ražojumus gan Austrumos, gan Rietumos. Ar to jārēķinās. Tāpēc ielūkosimies mūsu Austrumu kaimiņa situācijā.

Krievija strauji zaudē uzkrātās valūtas rezerves, smagā rūpniecība nespēj konkurēt pasaules tirgū, nu jau pat domnas Ļipeckas kombinātā tiek apturētas. Bet domnām paredzēts nepārtraukts ražošanas cikls!

Pagaidām tautas masas īpaši neuztraucas, jo televīzija neko no patiesās situācijas nerāda un nestāsta. Bet valdošā korporācija, kas dzīvo atšķirti no tautas, sāk apzināties gaidāmās grūtības, tāpēc Putina komanda jau laikus gatavojas sliktākajam scenārijam.

Tieši tāpēc tika pieņemti konstitūcijas grozījumi, kas prezidenta varas ikreizējo termiņu pagarina līdz sešiem gadiem. Kā šo situāciju izmantos, tas atkarīgs no apstākļiem. Viens no variantiem tāds, ka Medvedevs atkāpjas vai beidz sev atvēlēto četru gadu periodu, bet pēc tam "tronī" atgriežas Putins un šoreiz jau uz 12 gadiem.

Lieta tā, ka vienīgi Putins Krievijā spēj saturēt kopā vairākus simtus cilvēku, kas ietilpst Kremļa elitē. Bijušo un esošo čekistu korporācijā pašlaik nav neviena amata pildītāja, kurš vienpersoniski spētu pacelties pāri citiem un apdraudēt Putina virsvadoņa pozīcijas.

Kas apdraud Krievijas varas virsotnes? Vispirms jāmin globālā finanšu un ekonomikas krīze. Propagandas nolūkos var lamāt Ameriku vai marsiāņus, bet reālā dzīve būs jādzīvo pašu valsts 140 miljoniem pavalstnieku.

Vissmagākais trieciens Krievijas pašapziņai ir naftas cenu straujais kritums. Nafta "Ural" Londonas biržā dažudien pārdota par 40 dolāriem mucā (tas atbilsts aptuveni 50 dolāriem pēc aizvadītā jūlija valūtas kursa). Un traģiskums tajā apstāklī, ka ziemas salā naftas ieguvi nav iespējams pārtraukt - cik izsūknē, tik jāpārdod, lai kāda būtu cena.

Pagaidām glābj dabas gāzes pārdošanas noteikumi, kas ļauj noturēt samērā bargas cenas vēl nākamos sešus mēnešus pēc reālā naftas cenu krituma.

Tā kā Krievija neprot ražot ne datorus, ne mobilos telefonus, ne kārtīgas automašīnas, tad varam saprast, kas notiks, kad ārvalstu valūta vairs neieplūdīs. Un tieši šādās krīzes situācijās "paranoidālā putinokrātija" var izvēlēties atklātas diktatūras ceļu pēc Turkmenistānas parauga. Šāds notikumu pavērsiens neko jauku nesola nevienai kaimiņzemei.

Kremļa valdošā elite uzskata, ka Jeļcina laikā Krieviju neviens necienīja, jo bija sagrauta militārā rūpniecība. Bruņoto spēku izsludinātā modernizācija pagaidām tikai tostu līmenī, tāpēc katrs sekmīgs raķetes izmēģinājums tiek pasniegts kā izcila uzvara. Tiesa, rūpnīcas, kas ražo militāro tehniku, pamazām atgūstas, un tāpēc tiek meklēti pircēji gan Āzijā, gan Latīņamerikā. Bet neveiksmju tomēr vairāk.

Piemēram, Putins izvirzīja uzdevumu, ka Krievijai jābūvē savi aviācijas bāzes kuģi. Pašlaik tādus būvē vienīgi ASV un Britānijā. Kādreiz PSRS ne visai veiksmīgi uzbūvēja dažus kuģus, kas spēja nest lidmašīnas, bet Nikolajevas kuģu būvētava tagad Ukrainā. Un izrādās, ka Krievijai nav ne piemērotu uzņēmumu, ne speciālistu, lai šo uzdevumu veiktu.Cits piemērs atomzemūdenes.

Tālo Austrumu būvētavās piecpadsmit gadus stāvēja piecas zemūdenes, kuru nobeigšanai trūka naudas. Tā kā reaktoros jau atradās urāna degviela, tad 70 metrus garos korpusus vajadzēja apsildīt. Kad nauda beidzot atradās, vienu no zemūdenēm bija nolemts pārdot Indijai. Jaunais nosaukums jau bija piešķirts - "Karma", kaut Krievijas presē tā figurēja ar segvārdu "Nerpa".

Jā, tā ir tā pati nelaimīgā zemūdene, kuras iekārtu izmēģinājumā gāja bojā 20 cilvēku, galvenokārt augstas klases inženieri. Lai indiešiem pierādītu, ka tā nebija tehniska kļūme, tiek meklēts vaininieks, kuru tiesāt.

Bet Indija atceras savu neseno pieredzi ar citu zemūdeni. Pirmajā izmēģinājumā pierādījās, ka visas izšautās raķetes aizlido "pēc piena". Indijas valdība par brāķi negribēja maksāt, un tad Kremlis iedarbināja savu iespaidīgāko ieroci - galveno sanitāro inspektoru Aņiščenko, kurš Indijas tējā "atrada" kaitīgas vielas (līdzīgi kā Latvijas šprotēs vai Gruzijas vīnos). Bet izrādījās, ka Indijas tējas eksportu veic kāda holandiešu firma, un skandālu vajadzēja noklusināt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aizkavētas pārdomas

Kategorijas