Tev mūžam dzīvot, Latvija!

2008. gada 18. novembris 13:34

1222

Klāt 18. Novembris, un Latvija atkal svin savu dzimšanas dienu. Nu jau deviņdesmito kopš tā laika, kad tika pasludināta valsts neatkarība.

Šķiet, savulaik dzejnieks Vilis Plūdons bijis pravietis, uzrakstot vārdus "Tev mūžam dzīvot, Latvija!" Kādi tikai politiskie viesuļi nav brāzušies pāri mūsu zemītei pie Baltijas jūras, bet mēs atkal un atkal esam atdzimuši.

Šo dzintarjūras krastu ir iekārojuši gan poļi, gan zviedri, Krievijas cars Pēteris I bija nolēmis caur Latviju ar durkļiem izcirst logu uz Eiropu, hitleriskās Vācijas vadoņi vēlējās šejieniešus pataisīt par vergiem, bet pēc tam staļiniskā PSRS centās gan Latvijas, gan citu apspiesto republiku tautas sakausēt vienotā padomju saimē, ar ko patiesībā bija domāti tie paši vergi.

Visus, kas mīlēja brīvību, savu nacionalitāti, lopu vagonos aizveda uz Sibīriju. Daudzu gadu desmitus latviešu brīvvalsts bija pazudusi zem komunistiskā režīma papēža, bet nu ir atkal atdzimusi. Atdzima tā nevis ar šaujamieročiem, bet ar dziesmām un garaspēku. Un atkal skan "Tev mūžam dzīvot, Latvija!"

Ir dzīvnieki, par kuriem saka, ka tos nevar pieradināt, jo viņi dzimuši brīvībai. Tāpat ir tautas, kuru mentalitātē gadsimtiem ilgi neizdziest alkas pēc brīvības. Tāda ir arī latviešu tauta. To apliecina kaut vai mūsu Dainas, kurās izsmieti kaklakungi. Vēl tam ir piemēri mūsu vēsturē, kurā nozīmīga loma bija arī Valkai.

1917. gadā, kad vēl neviens nespēja reāli iedomāties, kā Latvija varētu kļūt brīva, kad vēl nebija nākamā gada 18. novembra, kurā neatkarību pasludināja Nacionālajā teātrī, Latvijas Pagaidu Nacionālā Padome Valkā pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju.

Tālāk jau sekoja 1918. gada notikumi un brīvības cīņas. Un atkal jāpiemin Valka. Te 1919. gada februārī Ziemeļlatvijas Zemes Padomes priekšsēdētājs Otto Hasmanis parakstīja pavēli par latviešu mobilizāciju Igaunijas teritorijā. Tas bija sākums Ziemeļlatvijas karaspēka izveidei.

Šodien Valkā par brīvības cīņu skarbumu atgādina Varoņu kapi, kurus uztur kārtībā un kopj mūsdienu paaudze.

Protams, mūsu valsts vēl pilnībā nav izveidota. Dažādi esam arī mēs paši. Notiek strīdi, skandāli, bet tā ir mūsu valsts. Atceros, ka nesen Valkā notikušajā bijušo tautfrontiešu atmiņu vakarā kādreizējais tautfrontietis Alfonss Putniņš teica, ka šodien varam ar daudz ko būt neapmierināti, bet, ja vēlreiz vajadzētu visiem vienoti iestāties par savu valsti, tas noteikti tā būtu. Es arī tam ticu.

Tāpat kā esam pratuši caur gadsimtu griežiem saglabāt savu Brīvības pieminekli, mācēsim saglabāt arī savu brīvību, lai vienmēr mūsu Dziesmu svētkos skanētu "Tev mūžam dzīvot, Latvija!"

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tev mūžam dzīvot, Latvija!

Kategorijas