Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trimdas baznīca nav veco ļaužu saietu vieta

Aldis Dubļāns

2008. gada 9. novembris 09:22

2416
Trimdas baznīca nav veco ļaužu saietu vieta

Pagājušajā vasarā Jākobsonu ģimene trīs mēnešus pavadīja Bostonā, kur mācītājs Raitis Jākobsons kalpoja vietējā latviešu luterāņu draudzē. Tas notika latviešu mācītāju palīdzības programmas ietvaros draudzēm trimdā.

 

Nu jau pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš ģimene turpina dzīvot ierastajās sliedēs Valkā. Jākobsoni dzīvoja draudzes ēkas trešā stāva dzīvoklī un piedalījās dažādās draudzes aktivitātēs Bostonā un citviet.

 

Jautāts, vai ir kādas atšķirības kalpošanai Latvijā un trimdas luterāņu draudzē, mācītājs atbild, ka sistēmas pēc savas būtības ir atšķirīgas. "Latvijā visu mācītāju kalpošana ir cieši saistīta ar virsvaldi, kas mācītāju pilnvaro veikt tādus vai citādus pienākumus. Katram mācītājam ir pilnvarojama līgums.

 

 

Amerikā katra draudze ir patstāvīga, pati uzaicina mācītāju un lemj par viņa iespējamo kalpošanu," skaidro R. Jākobsons. Bostonas draudzē viņam simpātiski šķita tas, ka draudzē ir daudz dažādu darba nozaru. Darbojas padsmit komitejas, un pirms kaut kāds jautājums tiek izšķirts lielajā draudzes padomē vai valdē, notiek tā pamatīga apspriešana konkrētajā komitejā.

 

Bostonas trimdas draudzē ir 360 locekļu. 14. jūnija dievkalpojumā piedalījās vairāk par 70 dalībniekiem, un vasaras mēnešos tas bija lielākais skaits. Ziemā aktivitāšu esot ievērojami vairāk. Draudze uzaicina dažādu žanru māksliniekus no Latvijas.

 

 

Tuvākais draudzes loceklis dzīvo 20 minūšu brauciena attālumā, bet lielākajai daļai ceļā jāpavada vismaz stunda un tikpat daudz atpakaļ. "Tur nav tā kā, piemēram, Valkā, kad cilvēks, kurš dzīvo blakus dievnamam, domā, vai ir vērts nokāpt no dzīvokļa piektajā stāvā," stāsta I. Jākobsone.

 

Draudzes budžets veidojas no strādājoša cilvēka gada ziedojuma 280 dolāru apmērā, bet studenti un pensionāri maksā apmēram pusi no šīs summas. Papildu tam ir ikmēneša solījumu sistēma. Izvērtējot savu budžetu, viņš draudzei vēl atvēl naudu savu iespēju robežās.

 

 

 Turklāt vēl gandrīz pēc katra dievkalpojuma notiek dažādi labdarības pasākumi ar kafiju un uzkodām. Arī tur dāmu komiteja rīko ziedojumu vākšanu. Draudzē darbojas divi profesionāli ērģelnieki. Dziedāšana un liturģija ir gluži tāda pati kā Latvijā.

 

Garīgo lietu komiteja R. Jākobsonu uzaicināja piedalīties Bībeles stundās un pārdomu vakaros. "Man bija interesanti tādā ziņā, ka es tikai ierosināju sarunu tematiku, bet pārējie sanākušie to brīvi apsprieda," atceras mācītājs.

 

 

Reiz ģimene uzaicināta uz kādas latviešu mācītājas ordinēšanu Vilimantikas draudzē, kas ir četru stundu brauciena attālumā. R. Jākobsons izmantoja iespēju piedalīties nedēļu ilgā Ņujorkas draudzes bērnu nometnē Katskiļu kalnos.

 

 

Tur viņš piedalījās brīvdabas dievkalpojumā mežā un vadīja reliģiskās apceres. Jautāts, vai draudzes dzīvē piedalās gana daudz jauniešu, mācītājs atbild, ka Latvijā daudziem ir izveidojies nepilnīgs priekšstats, jo cilvēki domā, ka trimdas baznīcas apmeklē tikai gados veci ļaudis. "Tā nav. Tas, ko redzēju vasaras mēnešos, liek domāt, ka jaunieši interesējas par dzīvi draudzē, piedalās draudzes padomē, jauniešu komitejā un viņi ir gana aktīvi, un tur kopj latvietību," stāsta mācītājs.

 

Indra ir lieliska kulināre un mājsaimniece, tāpēc viņa uzņēmās rūpes par ēdiena gatavošanu. Protams, pusgatavu vai pilnīgi sagatavotu ēdienu varēja nopirkt veikalos, taču lētāk ir šiverēt pašu virtuvē, turklāt var baudīt jau zināmus un ierastus ēdienus. Ģimene mašīnu neizmantoja un tuvākais lielais pārtikas veikals atradās 20 minūšu gājiena attālumā.

 

 

 "Mani pārsteidza tas, ka veikalā nopērkamie dārzeņi un salāti ir bez jelkādas garšas un smaržas. Amerikāņi to kompensē ar garšvielām un mērcēm, kas nopērkamas neticami lielā sortimentā. Lielākā daļa no tām bija nezināmas," atceras Indra.

 

 

Veikalos visas ēdamlietas ir neiedomājamā pārbagātībā, tāpēc cilvēkiem, kuriem patīk gatavot, tur ir īsta leiputrija. Ja Latvijā cilvēki pieraduši, ka, piemēram, var nopirkt dažus desmitus saldējuma veidu, tad tur Bostonā piedāvājums ir daudzus desmitus reižu lielāks. Iepērkoties darbojas vērienīga atlaižu sistēma, tāpēc ietaupīt var nozīmīgas naudas summas. Daudzi izmanto preču izpārdošanas piedāvājumus.

 

Amerikas skolās bērni nesaspringst ārējā izskata un apģērba dēļ. Daudz augstāk tiek vērtētas iegūtās zināšanas, un katrs skolēns apzinās, ka viņa karjera ir atkarīga no iegūtās izglītības kvalitātes. Konkurence ir milzīga. Daudzās skolās nēsā formas tērpus.

 

 

Indra ievērojusi, ka cilvēki daudz lasa gan metro, gan atpūtas brīžos parkos. Neparasti ir tas, ka bērnus līdz 14 gadu vecumam sabiedriskās vietās nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Amerikāņi to stingri ievēro. "Pozitīvais aspekts mūsu dzīvošanai ASV ir tas, ka redzējām un iejutāmies amerikāņu ikdienas dzīvē. Tie nebija paviršie iespaidi, kas rodas tūristiem," smaida Indra.

 

 

ASV sociālās apdrošināšanas sistēma veidota tā, lai, piemēram, jaunā māmiņa jau pēc trijiem mēnešiem atgrieztos darbā. Viņas nesaņem nekādus pirmsdzemdību un pēcdzemdību pabalstus. Daudzbērnu ģimenes nav tipiska parādība.

 

 

Parasti ģimenē audzina vienu vai divus bērnus. Rūtai Ievai Jākobsonei Amerikā viss ļoti paticis un viņa esot gatava turp doties vēl un vēl. Dažkārt Jākobsonu ģimeni vakariņās uzaicināja bijušo valcēniešu pēcteči, bet jo īpaši silti atmiņā palikušas tikšanās ar igauņiem, tostarp arī ar kādu pasniedzēju Brauna universitātē. Iespaidu uzkrāts daudz un nu jau tie pamazām sistematizējas.