Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Plānā maciņa delikātums

Arturs Goba

2008. gada 3. novembris 17:39

572
Plānā maciņa delikātums

Kad esmu pavērojis TV3 izdarības ar plānā maciņa problēmas pārvēršanu šovā, rodas vēlme bilst kādu ārpusreglamenta vārdu. Manuprāt, izrādes rīkotāju pirmā izvēle nebija īsti korekta tālab, ka divmetrīgi vīri ietilpst tajā ēdāju kategorijā, kam padomju laikos izsniedza dubultporcijas pat cietumos, nemaz nerunājot par armiju vai sporta treniņnometnēm.

 

Kā tagad, īsti nezinu, bet vajadzētu būt līdzīgi.Būtībā problēma ir tā, ka daudzi no tiem, kas ikdienā pieraduši dzīvot ar vērienu, nemaz īsti nezina, kā iespējams pārtikt pavisam lēti. Teiksim, mani piecdesmito gadu studiju biedri to kādreiz prata. Nesen man zvanīja vidusskolas draugs, kurš studēja Universitātē, dzīvoja kopmītnē un iztika tikai no savas teicamnieka stipendijas, kas mūsu naudas izteiksmē nepārsniedza 25 līdz 30 latus.

 

 

Nopirka maizi, paciņu cukura, paciņu austriešu margarīna (tāds uz neilgu laiku bija parādījies) un tā iztika nedēļām ilgi. Ja no brāļa ģimenes izdevās atvest kartupeļus, tad piepirka klāt pudeli dzeltenīgās sojas eļļas un sanāca brangas pusdienvakariņas. Par ietaupīto stipendijas naudu pat jaunas kurpes un kreklus nopirka. Tagad pensionārs, par veselību negaužas.

 

Tepat Valkā kādreiz dzīvoja un strādāja vīrs ar zelta rokām. Būdams savdabis, nekad netiecās pēc lielas naudas, strādāja par smalko darbu mehāniķi, laboja šujmašīnas un līdzīgas uzpariktes, bet sadzīves pakalpojumu kombināta izcenojumi bija tādi, ka sev algu nopelnīt nespēja.

 

 

Uzņēmums viņam maksāja minimālo algu - 70 rubļu, un vīrs man ar smaidu žēlojās, ka tik lielu minimālo algu nevajadzētu noteikt, pietiktu ar 15 rubļiem. Bildu, ka tādā gadījumā pārtikai dienā ar 50 kapeikām gan nepietiktu, nerunājot par pārējiem izdevumiem. Uz to meistars atbildēja: "Ar piecdesmit kapeikām dienā var ļoti labi paēst."

 

Nebija pamata šo apgalvojumu apšaubīt, jo dzīvoja viņš ar malku apkurināmā dzīvoklītī, turklāt ik brīvu brīdi ar plirkšķi brauca makšķerēt zivis. Maize bija lēta, makaroni arī lēti. Vēl bija nopērkami diezgan smirdīgi cepamie tauki, arī saulespuķu eļļa, cukurs. Kilograms zemas kvalitātes kartupeļu maksāja 12 kapeikas. Un nemaz neizskatījās, ka cilvēks dzīvotu pusbadā.

 

Ja koncentrējamies tikai uz paēšanu, tad prasmīgs ēdienu gatavotājs arī mūsdienās var izdzīvot ar minimumu. Cita lieta ir komunālie maksājumi, transporta izdevumi, jā, arī avīzes un medicīnas pakalpojumi. Tāpēc mūsdienās ļoti grūti savilkt galus kopā vientuļiem pensionāriem, divatā noteikti sanāk lētāk.

 

Citādi TV raidījuma iecere uzskatāma par svētību, ja gribam par dzīves realitāti atgādināt tiem, kas dzīvo rozā mākoņos.