Depresija – lielā vai mazā?

2008. gada 1. novembris 08:24

1027

Tā ekonomiskā krīze, ko Amerikas Savienotās Valstis piedzīvoja pagājušā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu šķirtnē, vēsturē tiek saukta par Lielo depresiju.

Tas faktiski bija pēdējais gadījums, kad saimnieciskā krīze noritēja pēc klasiskā modeļa, ko bija teorētiski pamatojis Kārlis Markss. Šādu krīžu cikliskums bija aptuveni deviņi gadi, jo tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai nokalpojušās rūpnīcu iekārtas vajadzētu nomainīt pret modernākām. Visas vēlākās ekonomiskās stagnācijas vairs neiekļāvās šādā cikliskumā, arī postīgums bija mazāks.

Ir mēģinājumi pašreizējos notikumus pasaulē salīdzināt ar Lielās depresijas sākumu, kas, pēc franču zinātnieku domām, būšot vēl postošāka, jo aptvers visus kontinentus un valstis.

Krievijas varasvīri sludina, ka nu beidzot pienācis gals vienpolārajai pasaulei, kurā vadošais spēks bija ASV, tomēr vismaz pagaidām neviens cits pretendents uz šo lomu nepiesakās, bet, lai īstenotu daudzpolāro struktūru, nav izveidots starptautisks mehānisms.

Gribas domāt, ka recesija attīstīsies ne gluži pēc Lielās depresijas modeļa - kaut kur kritiens būs ļoti dziļš, bet citā sektorā - mazāk jūtams. Marksa aprakstīto krīžu variants vispār nav vairs spēkā, jo tas trakums, kas notiek finanšu un vērtspapīru tirgū, ir subjektīvu faktoru izraisīts haoss.

Notiekošo putru savārīja Amerikas, Lielbritānijas un citu vareno valstu pārgudrie un pašapzinīgie baņķieri. Tā kā 45 procentiem amerikāņu nauda ieguldīta uzņēmumu akcijās, bet gandrīz visiem strādājošajiem naudiņa ieguldīta arī privātajos pensiju fondos, tad satraukumam ir izmisuma raksturs.

Iespējami negaidīti pavērsieniViens negaidīts pavērsiens jau noticis, šeit es domāju dolāra kursa strauju kāpumu attiecībā pret eiro (un līdz ar to arī pret latu).

Lai kā Krievijas melnsimtnieciskā sabiedrības daļa zākāja Ameriku un pareģoja dolāra galīgu bankrotu, lai cik nikni televīzijā ārdījās komentētājs Ļeontjevs, lai cik kategorisks savos spriedumos bija Putins, dolārs pēkšņi un negaidīti atguva otru elpu, kad divu nedēļu laikā panāca pirms diviem gadiem zaudēto maiņas kursu.

Varam spriest, ka tas noticis pēc senatora Polsona plāna apstiprināšanas, kas paredz 700 miljardu dolāru pakāpenisku iepludināšanu Volstītas banku glābšanai, bet galvenais iemesls tomēr ir tas, ka biznesa cilvēki visā pasaulē dolāru atkal atzina par pašu drošāko valūtu.

Kuriozs notika Krievijā, kur kāda avīze, atsaukdamās uz vārdā nenosauktu informatoru, palaida pīli, ka drīzumā gaidāma rubļa devalvācija. Ar to pietika, lai tauta mestos mainīt rubļus pret dolāriem. Šeit jāpiebilst, ka dolāra stiprums pašlaik nozīmē eiro pavājināšanos, un šis fakts palielinās Eiropas valstu ražojumu konkurētspēju Amerikas tirgū.

Tālākā perspektīvā es gan nevienam neieteiktu paļauties uz dolāra stiprumu - pēkšņs kritiens bezdibenī var notikt jebkuru brīdi. Un nebūt nav izslēgts variants, ka ASV valdība kļūs maksātnespējīga, jo gandrīz 11 triljonu parāds ir tik milzīgs, ka valdība to nespēs dzēst pat ar visiem kūpošajiem skursteņiem.

No finanšu apsaimniekošanas viedokļa, Polsona plāns ir kļūdains, bet neviens neko labāku nespēj piedāvāt. Ideja tāda, ka trīsdesmitajos gados prezidents Rūzvelts līdzīgā veidā valsti izveda no krīzes. Un galu galā Krievija arī neko labāku nav izdomājusi, tik ar to starpību, ka nauda bija paņemama no uzkrātā Stabilizācijas fonda. Profesors Ilarionovs aprēķinājis, ka amerikāņu 700 miljardi ir pieci procenti no IKP, kamēr Krievijas injekcija savās bankās ir 12 procenti no IKP (jaunākās ziņas - 17 procenti no IKP).

Finišam tuvojas afroamerikānis ObamaNu jau reti kurš šaubās, ka prezidenta vēlēšanās uzvarēs Baraks Obama - pirmais melnādainais kandidāts šajā amatā. Un Buša valdības neveiksmes lielā mērā noteica sabiedrības vairākuma izvēli par labu Demokrātu partijas pārstāvim.

Ir tiesa, daudzi amerikāņi īpaši grib demonstrēt, ka viņi nav rasisti, ka viņi izjūt kaunu par savu tēvu un vectēvu laikā piekopto rasu segregāciju. Ja amerikānis, šeit domāju balto amerikāni, saglabājis stereotipus, tad tie izpaužas kā bailes no "sakaitināta, dusmīga nēģera".

Bet Obama priekšvēlēšanu maratonu novadīja bez kļūmēm, lai kā viņu centās aizvainot konkurenti, nākamais prezidents ne reizi nezaudēja pašsavaldīšanos, ne reizi neatbildēja ar rupjību. Šo īpašību ASV vērtē ļoti augstu.

Ne mazāk no svara, ka Obamu atbalstīja naudīgā sabiedrības daļa, jo ziedojumi Obamas priekšvēlēšanu kasē plūda aumaļām.

Obama pierādījis, ka viņš prot sev piesaistīt labus padomniekus, ieskaitot viceprezidenta kandidatūru. Viņa tālākās sekmes valsts vadības priekšgalā būs atkarīgas no komandas intelektuālā spēka. Daudzi atceras prezidentu Kenediju, kurš prata ap sevi sapulcināt augstākā līmeņa ekspertus visdažādākajās jomās, jo labs ir tas vadītājs, kura padomdevēji ir gudrāki par pašu. Tiek cerēts, ka šādu zvaigžņu komandu spēs izveidot arī Obama.

Un vēl kāds sīkums, ko augstu novērtē amerikāņi. Obama uz divām dienām pārtrauca kampaņu, lai apciemotu sasirgušo māti (kas ir baltā sieviete).

Ne kurš katrs politiķis gatavs uzņemties atbildību par valsti ekonomiski tik smagā brīdī, un šajā ziņā tiek vilktas paralēles ar Rūzveltu. Vienīgi pasaule tagad cita.

Nobeigumā mazliet pasmaidīsim. Ķīnā turpinās milzu skandāls ar zīdaiņu pārtiku, kur piena pulverim pievienoja sintētisko olbaltumu. Daudzi miruši, tūkstoši saindētu bērnu, un tas valstī, kur atļauts viens bērns ģimenē. Tagad visi daudzmaz turīgie ķīnieši savu mazuļu barošanai algo zīdītājas. Un zīdītājas kļūstot aizvien dārgākas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Depresija – lielā vai mazā?

Kategorijas