Tālāk no politikas, bet tuvāk – valsts pamatvērtībām

2008. gada 29. oktobris 12:16

1990

Tālāk no politikas, bet tuvāk – valsts pamatvērtībām

Sievietei vīriešu pasaulē jābūt trīs reizes labākai, lai spētu konkurēt, bet tad cieš viņas privātā dzīve. Tā bija viena no atziņām, kas izskanēja VI Baltijas valstu lauku sieviešu konferencē "Lauku sieviete - skaistuma un kultūras iemiesotāja laukos".

Sestdien, 25. oktobrī Tartu (Igaunija) bija sapulcējušās turpat 100 lauku sievietes no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, lai tiktos nu jau par tradīciju kļuvušajā starptautiskā konferencē. Nākamgad delegātes pie sevis aicinās Latvijas lauku sieviešu apvienība.

Ģimene - valsts pamatsTartu apriņķa vadītāja Esta Tamma, sveicot pasākuma dalībnieces uzsvēra, ka igaunietes necenšas iesaistīties politikā. Igaunijas parlamentā ir tikai 19 sievietes, līdzīga situācija ir arī zemākā līmeņa varas struktūrās, tai skaitā pašvaldībās.

"Vīrieši politikā pieņem valstij globālus lēmumus, piemēram, saistībā ar NATO, bet sievietes ir līdzsvarotākas - viņas aizstāv to sabiedrības daļu, kas par sevi nevar cīnīties - bērnus, pensionārus un invalīdus. Viņas zina, kas notiek laukos, ģimenē. Ģimene ir mūsu valsts pamats," igauņu pieredzi akcentē E. Tamma.

Paveic lielas lietasSavas tautas mentalitāti un tradīcijas uzrunā atklāja arī Tartu nacionālās kultūras attīstības speciāliste Astrīda Hallika. Viņa uzsvēra, ka Igaunijas kultūras kodols ir sievietes, kuras vienmēr ir rūpējušās par kultūras tradīciju pārmantošanu. Tā ir viņu misija. To pastiprina arī fakts, ka 77 procenti kultūras iestāžu vadītāju Igaunijā ir sievietes.

"Vīriešiem kultūra šķiet otršķirīga, un viņi domā, ka valsts var iztikt bez tās," secina A. Hallika un piebilst, ka viņa nebūt nav feministe, bet vēlas uzsvērt, ka arī kultūra ir smags darbs, un sabiedrībai ir ļoti vajadzīgs. Sievietes ar savām maigajām rokām paveic lielas lietas. "Mīliet savus vīrus, un izvēlaties saviem bērniem labus tēvus," visām Baltijas sievietēm novēl igauniete.

Šī atziņa ir balstīta vissenākajā igauņu dzīvesziņā, jo viņu tautas vēsture stāsta, ka pretēji dažu citu tautu tradīcijām, senās igaunietes bija tās, kas izvēlējās saviem bērniem tēvu. Šī, kā arī senās Saulgriežu tradīcijas joprojām manāmas igauņu ģimeņu pamatā. Izrādās Igaunijā visvairāk bērnu dzimst martā.

Pārņem balta skaudībaTo, ka Igaunijā kultūra, savas tautas saknes, pateicoties arī sieviešu neatlaidībai, tiek koptas un daudzinātas, varēja pārliecināties atkal un atkal. Igaunijas lauksaimniecības muzeja ekspozīcijas un tām atvēlētais muižas ēku komplekss, patīkami pārsteidz, un neviļus pārņem balta skaudība. Tāpat tautas daiļamatu meistaru un rokdarbnieču prasmes.

Tomēr atklājās arī kāda latviešu sirdij tīkama ziņa. Igauņu prezentācijā demonstrētās kolorītās, mūsdienīgās un ar seno rakstu elementiem papildinātās tērpu kolekcijas autores Ainas Kirsipuu tēvs ir latvietis.

Sarunā "Ziemeļlatvijai" viņa atklāj, ka bieži apmeklē Latviju, tai skaitā Smilteni, un labprāt uzzinātu ko vairāk par latviešu rokdarbnieču veikumu. Uz Igauniju viņu liktenis aizvedis jau bērnībā, kad okupācijas juku laikos nogalināts tēvs.

Latviešu rokdarbnieču veikumsKonferencē savu veikumu prezentēja arī Latvijas lauku sieviešu apvienība. Ar interesi klātesošie klausījās stāstījumu par latviešu rokdarbnieču veikumu, sagaidot NATO sammitu. Tāpat lietuvietes un igaunietes bija ieinteresētas par mūsu lauku sieviešu rīkotajām "Labās pieredzes vasaras skolām". Iespējams, ka nākamajā vasarā šis izglītojošais pasākums kļūs jau starptautisks.

Savukārt latvietes plāno, ka derētu pārņemt Tartu kolēģu pieredzi un organizēt konkursus, kurā noskaidrotu "Labāko vecmāmiņu", "Labāko māti" vai "Labāko tēvu". Piemēram, Tartu lauku sieviešu apvienības priekšsēdētāja Urve Kāsika lepojās ar titulu "Tartu labākā vecmāmiņa". To, ka šis ir godam nopelnīts tituls, klātesošie akcentēja ne vienu reizi vien, un labākā vecmāmiņa burtiski "staroja" no šīs uzmanības.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tālāk no politikas, bet tuvāk – valsts pamatvērtībām

Kategorijas