Dzīvnieka dēļ sastrīdas Strenču pilsētas un Plāņu pagasta iedzīvotāji

2008. gada 29. oktobris 09:09

1437

Dzīvnieka dēļ sastrīdas Strenču pilsētas un Plāņu pagasta iedzīvotāji

Jaunieši ar mazu bērnu klejo pa Latviju, aiz sevis pametot dzīvniekus

Strenču un Plāņu pašvaldības, Pārtikas un veterinārais dienests, dzīvnieku patversme un vairāki iedzīvotāji šonedēļ spiesti iesaistīties problēmā, kuru ievārījuši divi jaunieši.

"Tā ir pat absurda lieta, taču pa vidu ir dzīvnieks, kurš pie notikušā nav vainīgs," nopūšas Plāņu pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Timofejeva.

Jaunklidzī, "Vīņaudu" mājās, no šās pirmdienas mīt suns Daķis - nevajadzīgs cilvēkiem un nelūgts viesis šīs lauku sētas iedzīvotājiem.

Suns ar automašīnu uz "Vīņaudiem" atvests no Strenčiem, kur nepilnu gadu veco dzīvnieku aptuveni pirms mēneša pameta jauna ģimene Sintija (19 gadi) un Mārtiņš (21 gads).

Par dzīvnieku visu šo laiku rūpējās strencēnieši, kuri izīrēja dzīvokli abiem jauniešiem un viņu piecus mēnešus vecajai meitiņai. Jaunieši īres dzīvoklī turēja arī suni Daķi un kaķi.

Dzīvokļa īpašnieki (savus vārdus avīzē viņi lūdz neminēt) "Ziemeļlatvijai" stāsta, ka septembra vidū jaunieši divus mēnešus ilgo kopdzīvi Strenčos pārtrauca. Dodoties projām kopā ar meitiņu pie vecāsmātes Bauskas rajonā, Sintija solījusi pēc suņa atgriezties, taču līdz šim solījumu nav pildījusi.

Savukārt Mārtiņš, jau uzteicot īri, paziņojis, ka abi dzīvnieki viņam nepieder, - lai liek, kur grib. Kaķenīti dzīvokļa saimnieki paņēma sev, bet par suni rūpējās un gaidīja, kad Sintija atbrauks viņam pakaļ. Sintijas un Mārtiņa mobilie tālruņi ir izslēgti. Dzīvokļa saimnieki viņus nevar sazvanīt.

"Beidzot suni nogādājām Mārtiņa deklarētajā dzīvesvietā "Vīņaudos"," skaidro dzīvokļa īpašnieks, piebilstot, - viņa ģimene vairs nevar uzņemties atbildību par suni, jo nav izslēgts, ka kādu nakti Mārtiņš dzīvnieku slepus atkal aizved projām, kā jau tas noticis naktī uz 23. oktobri. Suns atpakaļ pārradies viens pēc vairākām dienām.

Mārtiņa tēvs Pauls Obuks, uz kura mājām "Vīņaudiem" suns atvests, uzskata, ka viņam nav jāatbild par pilngadīga dēla un viņa draudzenes rīcību un jāpieņem viņu dzīvnieks.

"Abi ar Sintiju tā viņi klejo pa Latviju," P. Obuks nenoliedz jauniešu vainu suņa pamešanā, tomēr vērsies arī Strenču pilsētas domē ar iesniegumu, lūdzot pašvaldību pieņemt attiecīgus mērus, lai "mums nav jāgriežas augstākstāvošās instancēs un jāziņo par jūsu pilsētas iedzīvotāju negodīgumu" (domāta suņa atvešana no Strenčiem, - redakcijas piezīme).

Savukārt strencēnieši dzīvokļa saimnieki grib vērsties Plāņu un Strenču pašvaldībās, lai noskaidrotu Mārtiņa ģimenes izvirzītos apvainojumus un šo jautājumu varētu risināt likumdošanā noteiktajā kārtībā.

"Vīņaudu" saimnieki Daķi paturēs vēl šonedēļ cerībā, ka par suņa likteni iežēlosies līdzjūtīgi cilvēki (jāzvana P. Obukam pa tālruni 26834063). Ja tā nenotiks, iespējams, suni uz dzīvnieku patversmi Valkā aizvedīs Plāņu pagasta padome un segs arī viņa uzturēšanās izdevumus. Patversmē dzīvnieku tur divas nedēļas un meklē viņam saimnieku. Ja tas neizdodas, tad, skatoties pēc apstākļiem, dzīvnieku iemidzina.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku aizsardzības un labturības daļas vadītāja Iveta Kociņa informē, - ja nav sastopams suņa īpašnieks, un nevar pierādīt dzīvnieka piederību, tad suns uzskatāms par bezsaimnieka dzīvnieku un nogādājams patversmē, kur tiek uzturēts un tam tiek meklēti jauni saimnieki.

Sods par dzīvnieka atstāšanu bez aprūpes ir no pieciem latiem līdz 250 latiem. Nepieciešamības gadījumā iespējama dzīvnieka konfiskācija. Sodu drīkst piemērot pašvaldība vai PVD. Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane pēc notikušā satraukta konstatē, ka pašvaldībai nav informācijas par privātīpašumā esošo mājokļu īrniekiem pilsētā, kā noticis šajā gadījumā.

"Dome ne tikai nekontrolē pilsētas iedzīvotāju skaitu, bet arī nezina, kādas ģimenes Strenčos apmetas uz dzīvi. Taču varbūt tās ir sociālā riska ģimenes, kuru bērniem vajadzīga bāriņtiesas uzraudzība un pašvaldības palīdzība," raizējas V. Graumane.

Viņa secina, ka valsts līmenī jāsakārto likumdošana, lai cilvēkiem ar pastāvīgu dzīvesvietas deklarāciju vajadzētu deklarēt arī pagaidu dzīvesvietu un šī pagaidu deklarācija nebūtu saistoša dzīvojamās platības izīrētājam.

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka personai ir pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai, piemēram, šis īpašums pieder vai attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums. Taču ne viens vien privātīpašnieks nevēlas šādu oficiālu līgumu slēgt.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīvnieka dēļ sastrīdas Strenču pilsētas un Plāņu pagasta iedzīvotāji

Kategorijas