Dažkārt Zvaigžņu ģimene grib doties virzienā pa ceļu, kas 12 gadus bija ceļš uz mājām

2008. gada 27. oktobris 09:03

819

Dažkārt Zvaigžņu ģimene grib doties virzienā pa ceļu, kas 12 gadus bija ceļš uz mājām

Apritējis mēnesis, kopš ugunsgrēka Zvārtavas pagasta "Skuķos". Tonakt uguns nopostīja daudzbērnu ģimenes dzīvojamo māju, paņemot sev līdzi visu iedzīvi, kaķi un mazā dēlēna suņuku Roki. Tagad Zvaigžņu ģimene mēģina iejusties jaunajā mājoklī, ko piešķīra pagasts.

Klauvējot pie astoņu bērnu ģimenes jaunā mājokļa durvīm Kalnienes centrā, durvis atver vairāki smaidīgi un dzīvespriecīgi bērni, kuri laipni aicina ienākt. Vienam no viņiem rokās, asti luncinādams, sildās jaunais mājas iemītnieks suns Reksis. To puisēnam uzdāvinājis lielais brālis, jo iepriekšējais mīlulis palicis vienīgi atmiņās. Tāpat kā viss pārējais, ko Zvaigžņu ģimene bija gādājusi visu šo gadu garumā. Tomēr viņi saprot, dzīve turpinās un gausties nav laika.

Pēc ugunsgrēka Zvaigžņu ģimenei palīdzēja daudzi. Pagasta padome piešķīra Līvanu tipa māju, lai ģimenei būtu kur apmesties. Vietējie un cilvēki no malu malām Livetai un Jānim Zvaigznēm palīdzējuši ar sadzīves priekšmetiem, apģērbu, mēbelēm un visu to, lai ģimene spētu atgūties no ugunsgrēka un dzīvot tālāk. "Nemaz nespējām iedomāties, ka tik daudzi cilvēki šajos laikos varētu atsaukties un palīdzēt," aizkustināta ir L. Zvaigzne.

Lai gan ģimenei ir jumts virs galvas, ziemu sagaidīs siltumā un drošībā, īsto māju ģimenei vairs nav - vienīgi atmiņās.

Zvaigžņu ģimenes jaunākās atvases Gundega, Rolands, Roberts un Jānis vēl neizprot, kāpēc dzīvo citur. Bērni rotaļājoties stāsta, ka viņiem te, jaunajā mājā patīk. Te esot kāpnes, uz kurām spēlēties, arī mantu esot vairāk. Meitas Mairita (12 gadi) un Sanda (14) piedzīvoto pārdzīvo, jo šo vietu nespējot nosaukt par mājām, lai kā arī gribētos.

"Dzīve mainās. Tur palika viss, albumi, atmiņu klades, bet visvairāk man žēl ir mazā kaķīša un sunīša, kas sadega. Viņi vienmēr nāca pretī uz autobusu pieturu, tagad vairs tā nav," skumji nosaka pusaudze Sanda.

Viņas māsa Mairita no sirds priecājas, ka bija cilvēki, kuri kuplajai ģimenei sniedza palīdzīgu roku. "Ja nebūtu visu šo cilvēku, es nezinu, ko mēs iesāktu. Meitenes skolā man nāk klāt un prasa, kā jūtos un vai nevajag palīdzēt," stāsta Mairita.

Viens no ģimenes vecākajiem bērniem dzīvo un strādā Smiltenē, bet otrs pēc ugunsgrēka vēl ārstējas slimnīcā Rīgā. "Vēl jāveic viena operācija kājā, jo laikam slikti dzīst, un tad jau varēs laist mājās," par dēlu, kas liktenīgajā naktī atradās mājās, stāsta Liveta.

Šķiet emocionāli visgrūtāk ir tieši vecākiem, kuriem daudzkārt gribas doties mājup pa ceļu, kurš veda uz "Skuķiem". Daudzbērnu māte stāsta, ka bieži vien gribas doties citā virzienā, nevis uz jauno mājvietu.

"Te jau ir tikai mēnesis, bet tur pagāja 12 gadi. Mazie ik pa laikam uzprasa, kad brauksim uz tām mājām, tad aizvedu viņus uz to vietu un parādu, ka tādu vairs nav. Pats arī ik pa laikam aizbraucu apskatīties. Vairs nekad nebūs tā, kā agrāk," nosaka J. Zvaigzne.

Tomēr ģimene ir priecīga, ka apkārt dzīvo izpalīdzīgi un saprotoši kaimiņi. Arī Livetas un Jāņa priekšnieks palīdz. Kaimiņš Guntars labprāt izpalīdzot ar traktoru. Laukos darbi neapstājas, jo bez kuplās ģimenes jārūpējas arī par kazām, trušiem, vistām un mājas sargu suni, kuri pārcieta ugunsgrēku.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dažkārt Zvaigžņu ģimene grib doties virzienā pa ceļu, kas 12 gadus bija ceļš uz mājām

Kategorijas