Kurp dodas Krievija?

2008. gada 26. oktobris 08:27

1807

Putina piekoptā politika ar antirietumniecisko retoriku ir panākusi to, ka tautas vairākums, proti, apmēram 70 procenti iedzīvotāju, par Krievijas galveno ienaidnieku uzskata Amerikas Savienotās Valstis.

Bet, kad jādod atbildes uz jautājumu, kurā valstī vislabprātāk gribētu dzīvot, tad 60 procenti nosauc to pašu ASV. Ir zināms, ka apmēram 40 tūkstoši krievu zinātnieku strādā Amerikā. Anekdote: "Kas ir Amerikas augstskola? Tā ir augstskola, kas atrodas ASV teritorijā, kurā krievu profesori māca ķīniešu studentus."

Kremļa politika panākusi to, ka Rietumi Krieviju sāk diskvalificēt kā partneri globālās finanšu krīzes risinājumu meklējumos. Nesen ASV notika ekonomiski spēcīgāko vadītāju apspriede vēsturiskajā formātā G7, ko nereti sauc par Lielo septītnieku.

Vēl nesen bija pierasts, ka līdzīgas apspriedes notiek G8 formātā - ar Krievijas piedalīšanos. Pirms diviem gadiem Putins ar drauga Šrēdera palīdzību bija panācis, ka gadskārtējā G8 sanāksme notiek Sanktpēterburgā.

Gribu atgādināt, cik bravūrīgi krievu militāristi izrunājās "piecu dienu kara" laikā. Sevišķi pēc tam, kad Batumi ostā iebrauca NATO karakuģi. Ar aukstā kara laiku draudēšanu izcēlās admirālis Eduards Bērziņš (iespējams, pārkrievinājies latvietis). Pagāja pusotra mēneša, un prese ziņoja, ka bravūrīgo admirāli kara dievs aizsaucis pie sevis, un kara dievs, kā zināms, nemīt debesīs, bet ellē. Liktenim tā paticies.

Dārgā un lētā naftaKad septiņdesmito gadu sākumā naftas cenas bija ļoti augstas, PSRS veikalos parādījās importa preces. Tolaik es personīgi sev nopirku divus somu uzvalkus.

Rietumi mākslīgi uzpūsto naftas krīzi pārvarēja, konstruktori radīja mašīnas un iekārtas, kas patērēja par 30 procentiem mazāk enerģijas. Tad arābu šeihi pazemināja cenas, jo sprieda, ka paši naftu dzert nevar. Un PSRS sākās ekonomiskās problēmas, kas galu galā noveda pie impērijas sabrukuma. Jauns zemo cenu vilnis tika piedzīvots ap 1997. gadu, kad barels maksāja dažubrīd vairs tikai 9 dolārus.

Tas beidzās ar Krievijas valsts (valdības) maksātnespēju. Valsts budžetā nebija līdzekļu ne tikai ārējo parādu atmaksai, bet pat algas un pensijas nebija iespējams izmaksāt mēnešiem ilgi.

Tagad līdzās naftai milzu ienākumus dod dabas gāze, un Maskava varēja dzīvot zaļi. Tika jau sapņots, ka naftas barels drīz maksās 200 dolārus. Jā, nesamērīgi augstās energoresursu cenas veicināja inflāciju visā pasaulē, rūpniecības tempi saruka. Lai būtu pilnīga drošība, Krievija valsts budžetā ienākumus no naftas eksporta ieplānoja pēc aprēķina 70 dolāru par barelu. Kad Krievija par "Brend" naftas barelu saņēma vairs 72 dolārus, sākās mērens satraukums.

Valūtas un zelta rezerves, kas uzkrātas pēdējo astoņu gadu laikā, sāk sarukt, jo jāglābj bankas no sabrukuma. Jaunu objektu celtniecība apsīkusi, aug bezdarbs, inflācija augsta, pensiju reālais apjoms samazinās. Nu īstais aktivitāšu laiks populistu idiotiskiem priekšlikumiem.

Gribas pieminēt kādu notikumu. Mazā Īslande nokļuvusi finanšu kraha priekšā, tāpēc lūdza Krievijas valdībai četrus miljardus eiro. Un Putina valdība gatava aizdot šo summu, par ko varen sašutuši tie, kas neko nesaprot.

Satīriķis Šanderovičs apgalvo, ka Īslande ir valsts, kas noteikti atdos. Ekonomists Bergers apgalvo to pašu, piebilstot, ka starpvalstu kredīti nes peļņu. Bet eksperte Latiņina apskaidro, ka Īslandes bankās glabājas Kremlim tuvu oligarhu naudiņa, tāpēc tiek glābta pašu noguldītā bagātība.

"Rūpes" par tautiešiemTiek lēsts, ka ārpus Krievijas dzīvo ap 40 miljoniem krievu, un šo faktu Kremlis cenšas izmantot politiskās manipulācijās.

Par tautiešu interešu aizstāvību ārvalstīs runā prezidents Medvedevs, un šīs runas pārsteidzoši līdzīgas tām, kādas bija dzirdamas trīsdesmito gadu Vācijā. Hitlers bija tas, kurš runāja par vācu nācijas "muguras iztaisnošanu", pievienoja Lielvācijai Sudetiju, sarīkoja anšlusu ar Austriju. Arī uzbrukumu Polijai fīrers attaisnoja ar nepieciešamību vācu minoritāti pasargāt no poļu etnokrātiem.

Kad Aizkrauklē sapulcējās Baltijas krievu kopienu pārstāvji, tur visai musinošu runu teica Krievijas vēstnieks Vešņakovs. Vai tiešām šo kūdītāju mērķis būtu jauns karš? Skaidrs taču, ka aktīvie krievvalodības aizstāvji Ždanoka un Pliners jebkurā gadījumā patversies Izraēlā, bet cietēji būs tie, kurus viņi kūdījuši.

"Piecelties no ceļgaliem" - tā runā impērijas atjaunošanas cīnītāji. Un par atbildi daudzi apjukušie cittautieši tepat Latvijā iedomājas, ka turpmāk visiem latviešiem būs jārunā tikai krieviski - kā tas bija "labajos Brežņeva gados". Un gadās, ka pat cilvēks, kurš labi prot latviski, pieprasa, lai ar viņu veikalā sarunājas krieviski.

Ja nerunā, tad iet sūdzēties... uz Krievijas vēstniecību. Bet fakts arī tāds, ka Latvijā patiešām aizvien vairāk jauniešu, kuri krieviski nesaprot. Un pietiek mums arī bijušo trimdinieku, kuri tāpat nerunās "Ļeņina valodā". Starp citu, no ārzemēm pārbraukušajiem tautiešiem es iesaku ar stūrgalvīgiem latviski "nesapratējiem" runāt angliski.

Atgriežas laiki, kad Krievijā politika dominēja pār ekonomiku. Impērijas idejas apsēstajiem gribu atgādināt faktu, ka tehnoloģiskās novitātes tiek radītas Amerikā, Indijā tiek veikti aprēķini, gatavās preces tiek saražotas Ķīnā un visu to patērē Eiropā. Tikmēr Krievija un Āfrika snauduļo. Lai Krievija pa īstam "pieceltos no ceļgaliem", vajadzīgs attīstīt zinātni un ražošanu, nevis censties pasauli uzspīlēt uz savas liestes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kurp dodas Krievija?

Kategorijas