Futbols pieaugušu “veču” komandā nav spēlēšanās smiltiņās

2008. gada 26. oktobris 00:02

2422

Futbols pieaugušu “veču” komandā nav spēlēšanās smiltiņās

Grožiem jābūt rokās

Ģimnāzists Edgars Maļcevs, jautāts, kālab no Valkas ģimnāzijas bija nepieciešams pārcelties uz Valmieru, atbild, ka nevēlas sacīt nevienu sliktu vārdu par bijušo skolu un pie katras iespējas cenšas pateikties bijušajiem skolotājiem, taču, domājot par nākotni, vajadzēja atrast iespējas intensīvāk apgūt dabas zinātnes, bioloģiju un ķīmiju.

Jaunietis uzreiz piebilst, ka Valkas ģimnāzijā ir lieliska bioloģijas skolotāja - Vitālija Voliņa. Tieši pateicoties viņas aizrautīgajam priekšmeta pasniegšanas veidam, Edgars izvēlējies tik sarežģītu nākotnes profesiju - ķirurģiju.

Ar ķīmiju Valkā bijis sarežģītāk, jo skolotāja nedzīvo pilsētā un konsultāciju laiki ir grūti saskaņojami. Tiesa, krasu atšķirību starp abām skolām neesot. Pašlaik uz labo pusi ir pavirzījusies fizika, bet uz slikto - latviešu valoda, kur Valkā pie skolotājas Dianas Magones ielikti ļoti perfekti pamati un ar tiem šajā priekšmetā puisis pirmajā diagnosticējošā darbā kļuvis par līderi klasē.

Pašlaik Edgaram esot pierašanas laiks pie jaunas skolas, pilsētas un dzīves dienesta viesnīcā. Jaunieša māte Jana reiz man sacīja, ka, atbraucot no Valmieras, puisis atrodams vai nu stadionā vai bijušajā skolā. "Tā patiešām ir. Mans laiks ir tik ļoti jāsaplāno, ka jāpaspēj visur - uz mācībām skolā, sava tiesa jāatvēl sportam un citām interesēm. Kad uz Valku atbraucu brīvdienās, 60 procentus laika pavadu stadionā spēlējot vai tiesājot," smaida jaunietis. Ar vecajiem draugiem Valkā attiecības nav pārtrūkušas un sastopoties allaž jāparunājas, kā klājas jaunajā skolā.

Edgars joprojām intensīvi trenējas futbolā. "Vidzemē viss notiek. Te ir aktīva futbola dzīve. Treneri cits citu labi pazīst. Spēlētāji tāpat. Mani Valmierā sagaidīja atplestām rokām. Gan kā spēlētāju, gan tiesnesi," palepojas sportists. Jautāts, vai vieglāk ir spēlēt vai tiesāt, Edgars atbild, ka tiesāšanai, iespējams, nedaudz traucē tas, ka viņš ir arī spēlētājs, jo, iejūtoties spēlē kā tās dalībnieks, dažkārt pat kāja refleksē līdzi spēles situācijai, kaut gan bumba pie viņa neatrodas.

Spēlēt esot interesantāk un aizraujošāk, taču tieši no tā ir iegūtas daudzas lietas, kuras var izmantot tiesāšanā. Futbols pieaugušu "veču" komandā nav spēlēšanās smiltiņās. Edgars ir guvis nopietnu potītes traumu un tagad spēlē uzmanīgi, jo cīņas karstumā "uzšaut pa kājām" nav nekas īpašs.

"Pašlaik labāk atdodu bumbu pretiniekam un pasaudzēju savu potīti," stāsta sportists. Daba viņu ir apveltījusi ar garu augumu, un tas dod priekšrocības "otrā stāva" cīņās. Pirmos četrus vai piecus gadus viņš bijis tikai vārtsargs, bet pēc tam izmēģinājis spēlēt arī citos posteņos.

Būt par futbola tiesnesi ir milzu atbildība. Pat katra mazākā kļūda vienai no komandām var dārgi maksāt. Tas ir gluži tāpat kā vārtsarga spēle - skatītāji un komandas biedri redz katru kļūdu, katrus ielaistos vārtus. Laukumā ir citādi - viena futbolista, piemēram, pussarga kļūdu var izlabot aizsargs. Parasti saka, ka labs vārtsargs ir 50 procentu no komandas.

Puisis ir apmierināts ar situāciju un attieksmi FK "Valka" komandā. "Ja kļūdos, ir puiši, kas uzsitīs uz pleca, nomierinās un piebildīs, ka vēl ir 80 minūtes, lai atspēlētos. Saņemies!" priecājas E. Maļcevs. Tas palīdz.

Edgars kā tiesnesis pēc svilpes pat iespējamās kļūdas gadījumā iesaka nemainīt lēmumu, citādi "tauta apēdīs". Praksē ir tā: ja tiesnesis jūt, ka vienu komandu viņš ir sodījis pārlieku bargi, tad nedaudz palīdz arī otrai. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt kontroli pār spēli. Grožiem jābūt rokās.

Viens no nopietnākajiem Edgara vaļaspriekiem ir fotogrāfija. "Tas bija nedaudz kuriozi, bet apnika "ziepjutrauks" un sagribējās nopietnāku kameru. Draugi mani sakārdināja ar labas kameras daudzveidīgajām tehniskajām iespējām.

Tālāk sekoja vārdi no dziesmas "Mammu, es gribu...", un tā viss aizgāja - saslimu ar fotogrāfiju," stāsta pusprofesionāla "Nikon" īpašnieks. Viņš zina, ka fotogrāfijā papildaprīkojumu ir bezgala daudz. Tiesa, tam nepieciešams biezāks maciņš. Kādam tuvākas "biezas" luksusmašīnas, cits to pašu naudu tērē fotogrāfijai.

Vislabprātāk Edgars bildē cilvēku portretus, situācijas sportā, jo šajos brīžos vislabāk atklājas emocijas. Ekstrēmos mirkļos cilvēks nekad nedomā, kā viņš izskatīsies. "Fotogrāfija ir gluži tāda pati māksla kā visas citas, un māksliniekam tas ir pašapliecināšanās veids. Priecājos, ka jau pēc četru mēnešu darba esmu ievērots un man tas dod papildu stimulu pilnveidoties," atklāj Edgars.

Edgars Maļcevs- Dzimis Valkā 1992. gada 8. oktobrī pulksten 7.10- Skolnieks, futbolists, sporta tiesnesis un fotogrāfs- Mācījies Valkas 1. vidusskolā, pamatskolā, ģimnāzijā- Šajā mācību gadā izglītību turpina Valmieras Valsts ģimnāzijā- Viens no dzīves mērķiem ir kļūt par ārstu ķirurgu

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Futbols pieaugušu “veču” komandā nav spēlēšanās smiltiņās

Kategorijas