Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neskaidra Ērģemes bērnunama nākotne

Inga Karpova

2008. gada 21. oktobris 10:07

1435
Neskaidra Ērģemes bērnunama nākotne

Audzēkņi ar uzvedības problēmām rada satraukumu

Pašlaik Ērģemes bērnunamā - patversmē dzīvo 16 iemītnieku - pārsvarā pusaudži. Kā jau lielākajam vairumam bērnu šajā vecumā, viņiem ir problēmas ar uzvedību un saskarsmi ar pieaugušajiem. Audzinātājām un auklītēm strādāt kļuvis sarežģītāk, tāpēc nepārtraukti jāizglītojas.

 

Iestādes vadītāja Jolanta Visocka stāsta, ka jau notikusi pirmā nodarbība - supervīzijas - , kurās klausītāji izklāsta situācijas un problēmas un pēc tam sarunu ceļā mēģina rast risinājumu. Supervīzijas vada Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā medicīnas māsa - supervizors Jekaterina Jeremejeva.

 

J. Visocka atzīst, ka bērnunama pusaudži izdara dažādus pārkāpumus. Namiņā mitinās gandrīz 18 gadus vecs puisis, kurš jau ilgāku laiku klaiņo. Viņš ieguvis pamatizglītību, vairāk nemācās un arī nestrādā.

 

 

 Direktore atzīst, ka pārējie audzēkņi, kuriem nav tik spēcīgs raksturs, arī tiek pavedināti uz pārkāpumiem. J. Visocka min gadījumu, kad vairāki audzēkņi vēlu vakarā izbēguši pa bērnunama logu un alkohola reibumā izsituši netālajai Ērģemes pamatskolai logus. Kā vēlāk noskaidrojās, palaidņi it kā gribējuši iekļūt ķīmijas klasē, kur varētu būt spirts. "Pārkāpumi ir arvien vairāk un vairāk, un tie atkārtojas nepārtraukti," secina J. Visocka.

 

 

Audzēkņiem trūkstot motivācijas mācīties, arī saturīgi pavadīt brīvo laiku viņiem nav interesanti. J. Visocka pieļauj, ka šādā veidā audzēkņi protestē, viņuprāt, pret netaisnību, ka viņiem jādzīvo bērnunamā, bet vienaudžiem ir mājas un vecāki. Diemžēl uz rokas pirkstiem var saskaitīt vecākus, kuri savus bērnus atceras un apciemo bērnunamā vai arī brīvdienās aicina uz mājām.

 

Vadītāja pieļauj, ka drīzumā mainīsies iestādes statuss un nosaukums, jo strādāt kā līdz šim vairs nevarēs. Viņa ir pārliecināta, ka Valkas rajonā ir noteikti vajadzīga šāda iestāde, jo arvien vairāk pasliktinās sociālā situācija, kā dēļ visvairāk cieš bērni. Iespējams, ka nākotnē namiņā dzīvos arī bērni no citiem rajoniem.

 

 

Ir arī diskusijas par to, vai namiņā jādzīvo tikai pirmsskolas vecuma bērniem, bet skolas vecuma bērnus izmitinās cita rajona līdzīgā sociālā iestādē. Bērnu uzturēšanās izdevumus bērnunamā sedz pašvaldība, kura bērnus nosūtījusi. J. Visocka nav pārliecināta, ka pašvaldības varēs norēķināties par šiem pakalpojumiem, jo, ja bērns mitinās cita rajona teritorijā esošajā sociālajā iestādē, par to jāmaksā gandrīz trīs reizes vairāk.