Cilvēce krustcelēs

2008. gada 17. oktobris 11:12

1236

Pēdējā laika dramatiskie notikumi pasaules fondu biržās vedina domāt par cilvēces nākotni, jo skaidri redzams, ka globālā ekonomika un finanšu tirgus ir nonākuši pie zināmas robežas, aiz kuras jāsāk uzvesties radikāli citādi jeb, izsakoties filozofu valodā, jāmainās civilizācijas paradigmai.

Esmu par šīm lietām rakstījis jau pirms gadiem desmit un senāk, bet tieši šobrīd notikumu rakursam mani rosināja pievērsties kāda publikācija aizrobežu tautiešu izdotajā žurnālā "Treji Vārti" (226. nr.). Žurnālu man atsūtīja kādreizējā agronoma Kārļa Liepiņa dēls Indulis, jo šajā numurā kaut kādā veidā iekļuvusi mana pirms gadiem 12 rakstītā apcere. Cita starpā, šajā žurnālā plaša materiālu kopa par dzejnieci Velgu Krili.

Šobrīd atsaukšos uz citu publikāciju - tās autors ir Francijā dzīvojošais latvietis Jēkabs Daizis, kurš pazīstams ar savām zināšanām ezotērikā. Pirms kara beidzis Kazdangas tehnikumu, iepazinies ar mūsu pirmskara viedāko ezotēriķi Aleksandru Balodi - slepeno zinību apguvēju.

Pēc kara, nokļuvis Francijā, Daizis mācīja franču zemniekus saimniekot ar lauksaimniecības tehniku (līdz tam zemi apstrādāja ar vēršiem un zirgiem). Sasniedzis pensijas gadus, Daizis nopirka pārpurvotu nevērtīgu zemi, ko meliorēja un izveidoja tur augsti rentablu kivi audzēšanas dārzniecību.

Jēkabs Daizis arī tagad domā par Latvijas likteņiem un vietu globālajā pasaulē, un viņa domu par nākotnes perspektīvu varētu izteikt ar prasību pēc garīguma komponenta, pēc iekļaušanās Kosmosa spēku harmonijā, kur katra indivīda garīguma mērs ir intuitīvā domāšana.

Vēsturē pastāvējušas impērijas un lielvaras, kam varenībā nebija līdzīgu. Kad viena lielvara gāja bojā vai zaudēja savu diženumu, tūdaļ vietā stājās cita lielvara. Kad pagrima Romas impērija, savu spēku pieaudzēja Bizantija. Kad saplaka Spānijas vara, sevi pieteica Anglija. Mūsdienu globālajā pasaulē viss ir vienots, ja rodas finanšu asinsrites traucējumi Amerikā, sekas izjūt visa pasaule. Izolēti var darboties tikai kartupeļu audzētājs ģimenes dārziņā.

Vašingtonas politiķi uz krīzi reaģē pietiekami ātri, bet vajadzīga visu valdību izlēmība, lai vairāk nekā seši miljardi pasaules iedzīvotāju netiktu ierauti pilnīgā haosā. Vinstons Čērčils gan teicis, ka amerikāņi ļoti cenšas izdarīt pareizi, bet tikai pēc tam, kad izmēģinājuši visu pārējo.

Bet izmēģinājuši "visu pārējo" ir visur, kur vien darbojas bankas un vērtspapīru tirgus. Rezultātā dolāros vai citā valūtā izteiktās materiālās vērtības izrādās daudzkārt pārspīlētas, akciju cenas fondu biržās ietver to "pievienoto vērtību", kas faktiski ir tukšs gaiss.

Tas devis iespēju vairoties miljardieriem un miljonāriem. Krīze apdraud ne tikai banku likteni, tā dzen izmisumā cilvēkus, kuri zaudē akcijās un pensiju fondos uzkrātos līdzekļus. Pasaulē nekas vairs nebūs tā, kā bijis līdz šim.

Eksperti vienisprātis, ka finanšu krīze pāraugs ekonomiskā lejupslīdē un nākamais, 2009. gads, būs visgrūtākais. Tikai gribas piebilst, ka procesi visā pasaulē nenotiks pilnīgi sinhroni. Kad viena valsts jau kārpīsies ārā no bedres, cita vēl dziļāk iestigs. Un atžirgums būs ļoti lēns, un cilvēkiem liksies, ka vainīgas valdības, tāpēc augs augumā protesta akcijas. Pamatiedzīvotāji, kam nebūs darba, nelaimēs vainos viesstrādniekus, sekos grautiņi.

Klimata izmaiņas aizvien vairāk saasinās pārtikas problēmu, naudas trūkums nabadzīgajās zemēs veicinās mirstību no slimībām. Var notikt pat ļaunākais, proti, fiziski izmirs, ies bojā veselas tautas.

Romas pāvests nosodījis pārmērīgu naudas varas pielūgsmi, un viņam taisnība. Cilvēce kopumā spēs atdzimt tikai pēc tam, kad mainīsies garīgo vērtību izpratne, kad miljardieri sapratīs, ka naudai un mantai ir pietiekamības griesti, ka jebkuras pārmērības grauj ļaužu garīgo veselību. Ikviens esam šausminājušies par cietsirdību, kas valda pat labklājības sabiedrībās.

Ķīnieši apgalvo, ka krīzei ir divas sastāvdaļas: realitāte un cerība. Mūsu cerības var saistīt ar 2010. vai 2012. gadu. Atkārtoju, atlabšana notiks ļoti gausi. Dažādās valstīs procesi var noritēt nedaudz atšķirīgi. Pavisam grūti prognozēt to, cik gadu vai gadu desmitu būs vajadzīgs, lai mainītos pasaules finansistu un politiķu domāšanas paradigma. Pārāk daudz ļaunuma sastrādājusi homo sapiens dzimuma aktīvākā daļa, un Kosmoss pieprasa apskaidrošanos un attīrīšanos.

***Pieminēju klimata izmaiņas, par ko pašlaik analītiķi piemirsuši. Man atsūtīts avīzes "The Wall Street Journal" 1. oktobra numurs (kas 5 dienu ceļojuma laikā jau novecojis). Volstītas analītiskais laikraksts 24 lielformāta lappusēs pilnībā veltīts krīzei fondu tirgos, bet neredzu nopietnu atsauci uz klimata faktoru ietekmi visā notiekošajā. Bet arī šīs problēmas radījuši paši cilvēki.

Lasītājiem var interesēt mūsu prognozes nākamajai ziemai. Sinoptiķu prognoze, ka oktobra nogale būs ļoti auksta, neliekas ticama. Ticamāk, ka būs parasts drēgns rudens. Ziema gan var nākt paagri, jau novembrī, un decembrī pat bargāks sala periods. Ziemassvētki laikam būs balti.

Bet ar to arī ziema būs galā, sekos kaut kas līdzīgs pagājušās siltās ziemas atkārtojumam. Ar atsevišķiem aukstuma iekritieniem. Bet šī prognoze nav jāuztver kā nemaldīga aksioma, mūsdienu pasaulē vispār nekas nav pilnīgi droši prognozējams.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cilvēce krustcelēs

Kategorijas