Valkas rajonā skolēni bieži cieš no vardarbības

2008. gada 10. oktobris 08:49

2345

Valkas rajonā skolēni bieži cieš no vardarbības

Skolēni ņirgājas par atšķirīgo:

Apsmej par apģērbu, izskatu un ģimenes maciņa biezumu

Skolā bērns pavada dienas lielāko daļu. Tur viņš sastop jaunus draugus, iemācās saprasties ar atšķirīgiem cilvēkiem un risināt konfliktus. Speciālisti atzīst, ka bieži vien šī konfliktu risināšana pārvēršas vardarbībā.

Grūšana, sišana, spārdīšana, apsaukāšana, ņirgāšanās, pazemošana, aizskaroša izturēšanās, ignorēšana, iebiedēšana - šīs vardarbības izpausmes nav nekas svešs arī Valkas rajona skolās. Pēc "Ziemeļlatvijas" veiktās aptaujas vairākās rajona skolās, 6. - 9. klašu skolēni atzina, ka gandrīz katrs ir izjutis vardarbību no klases un skolas biedriem, jo īpaši vecāko klašu skolēniem.

Vairākums arī paši kaut reizi apsmējuši citus. Viņi no sirds vēlētos, lai tā nenotiktu. Tāpēc labprātāk savā pieredzē un sajūtās dalās ar mums, nevis cilvēku sev blakus, jo bail, ka atkal viņā neieklausīsies, nesapratīs vai pat nosodīs.

"Ziemeļlatvijas" veiktajā aptaujā par vardarbību skolā piedalījās vairāk nekā 50 skolēnu, kuri atbildēja uz 12 jautājumiem, kā arī izteica ierosinājumus par iecietības veicināšanu. 36 no 55 aptaujātajiem skolēniem atzina, ka ir izjutuši emocionālo vardarbību. Visbiežāk bērnus emocionāli ietekmē vecāko klašu skolēni, dažkārt klases biedri un draugi. Retos gadījumos tie ir skolotāji un bērnu vecāki.

Skolēni raksta, ka ņirgāšanās un apsmiešanas iemesls ir ārējais izskats, apģērbs, brilles, zobu breketes, tomēr visšokējošākais - uzvārda vai labu sekmju dēļ. "Jā, esmu izjutis vardarbību, kad atnācu uz šejieni mācīties. Mani nepieņēma, jo biju jauniņais. Nebija viegli, jo apsaukāja un atstūma, bet ar laiku sāka pieņemt," stāsta pusaudzis no kādas lauku skolas.

Viņš piebilst, ka vardarbība nebeidzās, ja vienu vairs neapsmej, tad ir nākamais. Puisis skolas klusākajā gaiteņa galā nedroši, klusā balsī stāsta par bijušo klases biedreni, kura bieži cietusi no vardarbības, tāpēc tagad mācības turpina citā skolā.

"Mēs viņu saukājām par briļļaino kobru meitenes briļļu dēļ. Zinu, ka nav tas labi, bet, ja būtu nostājies tās meitenes pusē, tad pārējie arī mani apsmietu. To es negribēju. Ar pieaugušajiem par šīm lietām ir grūti runāt, jo viņi nesapratīs," saka pusaudzis.

Psiholoģe Inga Ruka stāsta, ka skolēns cieš no vardarbības tad, ja viņš ir atkārtoti un laika gaitā pakļauts negatīvām darbībām un attieksmēm no viena vai vairāku skolēnu vai skolotāju puses.

"Skolēns, šajā gadījumā upuris, bieži jūtas bezspēcīgs kaut ko mainīt. Tam, kurš izturas varmācīgi, dots precīzs „nosaukums" - varmāka. Tie bērni, kuri cieš no citu bērnu ņirgāšanās, atstumšanas vai vardarbības, paši reti ir iniciatori sarunai ar pieaugušo par šīm lietām," apgalvo psiholoģe.

Viņas pieredze vairākās Valkas rajona skolās liecina, ka jaunākajās klasēs bērni ir atvērtāki. Viņi vai nu vecākiem vai skolotājai atklāj, ka kāds viņam dara pāri. Taču pusaudži biežāk mēdz noklusēt un paciest vardarbību no skolas biedru puses, jo šajā vecumā ir svarīgi sajusties pieņemtam tieši vienaudžu vidū, neraugoties uz augsto likmi - personīgo veselību un drošību.

Klusējošais vairākums ir cilvēki, kuri ir vardarbības liecinieki, bet neko nedara, lai to pārtrauktu. Bieži skolēni, īpaši pusaudži un jaunieši, baidās vērsties pret vardarbību, jo domā, ka sekos atriebība. Tomēr ir bērni, kuri paši dodas pie psihologa runāt par problēmām.

Psiholoģe I. Ruka uzsver, ka ir jāņem vērā fakts, ja attiecībās kaut reizi parādījusies vardarbība netiekot pārrunāta un atklāta, tā turpināsies un palielināsies. "Tātad, kamēr nav noticis ļaunākais, kas saistībā ar vardarbību varēja notikt, tā ir jāpārtrauc. Nācies sastapties ar viedokli, kad upuris pats ir vainīgs vai vardarbību izprovocējuši apstākļi. Šādi spriežot, varmāka tiek attaisnots un iedvesmots jauniem „varoņdarbiem".

Bērnam, kurš cietis no vardarbības, ir jāpalīdz saprast, ka viņš nav vainīgs pie pāridarītāja rīcības. Viņam ir jāapzinās, ka neatkarīgi no savām individuālajām īpatnībām viņš ir tiesīgs šajā pasaulē justies drošs un vardarbības neskarts. Ir jāmeklē palīdzība, ja pašam neizdodas sevi aizstāvēt.

Ja cietušais bērns klusē, baidīdamies no atriebības vai vienkārši nevēlēdamies turpmāk saukties par „sūdzambībeli", audzināšanas stundās būtu vērts iekļaut tēmas, kurās tiktu precizēta atšķirība starp „sūdzēšanās kaiti" un palīdzības meklēšanu savas veselības un varbūt pat dzīvības labā," saka psiholoģe.

Viņa ir pārliecināta, ka viens no veidiem, kā varētu mēģināt ierobežot vardarbību skolā, ir rīkot izglītojošus pasākumus, kamēr „vēl nav sācies". Lai mehānisms darbotos, tas ir jāiedarbina. Šajā gadījumā skolēniem jāsniedz informācija gan par to, kā jārīkojas cilvēkam, kurš nonācis vardarbības upura lomā, gan par to, kādu atbildību uzņemas potenciāls varmāka.

"Skolēniem un viņu vecākiem būtu skaidri jāzina, kāda nostāja pret vardarbību valda konkrētas skolas vadības un skolotāju vidū un kā vajadzības gadījumā neiecietība pret to izpaudīsies „mūsu skolā". Ir skolas, kur skolotāji aicina talkā palīgus - nepilngadīgo lietu inspektorus, policistus, mediķus.

Cilvēks formā informāciju padara svarīgāku. Protams, ir būtiski, kā šī informācija tiek pasniegta - nikni kratot pirkstu, „ja jūs darīsiet tā, tad būs tā un šitā", vai tīri sadzīviskā veidā, ilustrējot stāstījumu ar piemēriem no skolēnu dzīves un sniedzot bērniem vielu pārdomām, kā arī ļaujot izdarīt izvēli sev par labu," uzskata I. Ruka. Apsveicama ir skolas un vecāku abpusēja sadarbība, pastāvīga kontaktu uzturēšana, skolas padomes iniciatīva.

Kamēr citi turpina emocionāli un fiziski ietekmēt pārējos, ir skolēni, kuri vēlas izskaust vardarbību. Tāpēc ir vērts ieklausīties bērnos, kuru vēlmes neaprobežojas ar finansiāliem līdzekļiem, kā bieži vien pieaugušajiem. Atklājās, ka viņiem dažkārt pietiek arī ar smaidu un draudzību. "Vairāk jābūt priecīgākiem un laimīgākiem un vairāk jāizpalīdz citiem. Tas uzlabos attiecības," domā 6. klases skolniece.

Citi skolēni gribētu, lai biežāk skolās būtu dažādi informatīvi pasākumi par drošību, vardarbību, apmācības par to, kā sevi aizsargāt no citiem, un lai skolā būtu pieejams psihologs.

Vairāku skolu skolēni izteica vēlmi par vienotiem formas tērpiem, jo tad izpaliktu ņirgāšanās par apģērbu. Viņuprāt, viss sākas ar dažādo skolēnu vizuālo tēlu.

Ja pret Tevi ir vērsta vardarbība Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 80006008 Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis: 28809000 "Glābiet bērnus" uzticības tālrunis: 67315307Centra pret vardarbību "Dardedze" tālrunis: 67600686Krīzes centra "Skalbes" tālrunis: 67222922Resursu centra "Marta" tālrunis: 67378539

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas rajonā skolēni bieži cieš no vardarbības

Kategorijas