Nenoskaidroto vērtību teritorijā

2008. gada 2. oktobris 09:18

1705

Apsteidza tagad jau postamentētos Latvijas postmodernisma ēras mākslas celmlaužus

Pirms 30 gadiem Valkā tika nodibināta fotogrupa "Reflex". Šā notikuma atcerei tapa izstāde "Reflex antiqua", kuru vispirms redzēja rīdzinieki, pēc tam to eksponēja Talsos un Saldū. Nu pienākusi kārta Valkai.

Tik jauni darbi it kā neatbilst senas lietas statusam, kam būtu vajadzīgi vismaz 50 vai 100 gadu. "Fotogrāfiskajā procesā ir notikusi īsta revolūcija un ir izaugusi paaudze, kas nav redzējusi sudraba attēla tapšanas brīnumu sarkanajā gaismā," skaidro ekspozīcijas līdzautors Uldis Balga.

Tieši ar šādas telpas izveidi sākās fotogrupas biogrāfija. Vēlāk tai pievienojās studijas un izstāžu telpa. Visu varēja izdarīt, neizejot ārā - fotografēt, izgatavot attēlu un to izstādīt apskatei.

Grupa (Uldis Balga, Aldis Dubļāns, Jānis Magone, Aivars Miķelsons un Donalds Smelteris) darboties uzsāka visnotaļ aktīvi un jau pēc gada notika pirmā izstāde. Vēlāk grupai pievienojās Andrejs Pebo, Valdis Semjonovs un pēc tam arī citi. Nevar neminēt studijas atrašanās vietu - zem kultūras nama skatuves ar izeju uz aizkulisēm, un tas radīja iespēju sastapt daudzus republikā pazīstamus cilvēkus, jo īpaši mūziķus. Itin ātri par pastāvīgiem viesiem tur bija kapelas "Bumerangs" puiši.

"Šķiet, ka "Reflex" sienas bija veidotas no radošas gaisotnes, bohēmas, sarunām un alkohola. Taču gandrīz katru dienu burvīgajā sarkanajā gaismā fiksāžas smārda pavadīta radās kāda jauna fotogrāfija, kas, no šodienas viedokļa raugoties, ir antīka," uzskata Uldis.

Kultūras nama pagrīdē bija pilsētas patiesās, iestāžu neakceptētās kultūras norišu apspriešanas un izpausmju centrs. Ja savulaik padomijas galvaspilsētā Maskavā "viss notika virtuvēs", tad Valkā tas bija "Reflex".

Fotogrupas "Reflex" nozīmīgākais ieguldījums pagājušā gadsimta beigu Latvijas fotogrāfiskās kultūras pienesumā bija redzējums, kā paplašināt akadēmiskās fotogrāfijas robežas. Republikā bija bezgaldaudz tā dēvēto Tautas fotoklubu.

"Reflex" izvēlējās neparastu ceļu - organiski iekļauties vispārējo mākslas norišu procesos. Fotogrāfija savā būtībā ir tikai viens no tehniskās izteiksmes līdzekļiem, kurš savienojams ar jebkuru citu mākslas žanros izmantojamajiem.

"Tās ir fotogrāfijas beigas," deklarēja akadēmiskās fotogrāfijas apoloģēti. Ir pagājis tikai ceturtdaļgadsimts, un diezin vai kāds to sacītu pašlaik. Tas ārēji šķietamais vieglums, ar kādu tapa "Reflex" dalībnieku darbi, nebūt nebija tik bezrūpīgs un gaistošs.

Tas bija nepārtraukts mācību process pārdesmit gadu garumā - uzaicināti autoritatīvi lektori, semināri un izstādes Tallinā, Maskavā un daudzviet citur. Ja pašizglītošanās, jo īpaši mākslas vēstures un teorijas jautājumos, ir tik ļoti motivēta, tad agrāk vai vēlāk cilvēks "atrod sevi", sev atbilstošu darbošanās rokrakstu un izpausmes. Tikai vidējās un vecākās paaudzes tā laika aktīvajā kultūras dzīves apritē bijušie fotogrāfi zina, cik unikāli īstenojās daži šīs grupas projekti, piemēram, "Radiators" un "M - 1:1".

"Šķiet, ka vietas pašapziņas īpatnības un savdabīgā robežu saskarsme ir ietekmējusi to domubiedru grupu, kura pirms trīsdesmit gadiem izvēlējas ietilpīgo jēdzienu "reflex" savu vizuālo ceļojumu karogam. Ceļojumi notika neatbildētu jautājumu un nenoskaidrotu vērtību teritorijā. Atbilžu meklēšanai tika lietoti fotogrāfijas jomas instrumenti. Šis process arī lielākoties aizņēma Ulda Balgas un Alda Dubļāna diskusiju telpu," analizē toreizējais Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš, kad šo izstādi atklāja Rīgā.

Tajās reizēs, kad Valkas pārstāvji tika aicināti piedalīties kādā Latvijas fotogrāfu radošo veikumu skatē, atšķirība bija pamanāma. Garīgās saskarsmes motivācijas viņu darbos noteikti bija kaut kas vairāk nekā tradicionāla amatniecības iemaņu demonstrēšana.

V. Auziņš uzskata, ka Valkas fotogrāfu grupas izstādes astoņdesmitajos gados apsteidza tagad jau postamentētos Latvijas postmodernisma ēras mākslas celmlaužus un galvenos notikumus. Diemžēl galvaspilsētas kultūras apskatnieki to pamanīja reti.

Izstādes iekārtotāja Maruta Stabulniece tās atklāšanā abus autorus raksturoja kā pašpietiekamus cilvēkus, kuri allaž ir gatavi radīt ko jaunu un neparastu, neraugoties uz dažādiem ārējiem labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem apstākļiem. Videoinstalācijas sagatavošanā palīdzēja pašreizējā "Reflex" dalībnieki Juris Induss un Dainis Jansons. Izstāde novadpētniecības muzejā apskatāma līdz oktobra beigām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nenoskaidroto vērtību teritorijā

Kategorijas