Skolotāji 500 latus mēnesī nopelna ar necilvēcīgu darbu

2008. gada 29. septembris 10:20

8298

Skolotāji 500 latus mēnesī nopelna ar necilvēcīgu darbu

Algas lielas vai mazas?

Valdības nodoms nākamgad iesaldēt valsts iestādēs strādājošo algas sabiedrībā izraisījis lielu neapmierinātības vilni. Pagājušajā nedēļā pie Saeimas nama pret valdības nodomu piketēja mediķi un pedagogi, bet pie Iekšlietu ministrijas uz piketu pulcējās policisti.

Kaut arī valdība solījusi meklēt kompromisa variantu, premjers Ivars Godmanis stingri nolēmis palikt pie sava nodoma, pieļaujot vien to, ka valsts struktūrās varētu palielināt algas tiem, kuriem tās ir vismazākās.

Tajā pašā laikā premjers uzskata par nepieņemamu palielināt samaksu par darbu tiem, kuriem alga ir 500 latu un lielāka. Pēc I. Godmaņa vārdiem, tā jau esot liela alga, un tādu saņemot daudzi ārsti rajonu slimnīcās, arī vairāki iestāžu speciālisti, pedagogi un policijas nodaļu darbinieki.

Valdības galva apliecina, ka minētajās profesijās algas lielākoties ir pietiekami lielas, bet tūkstošiem mediķu tomēr piketē. Rodas jautājums, ko katrs uzskata par lielu algu. Vidzemes slimnīcas izpilddirektors ārstnieciskajos jautājumos Jānis Batalauskis apstiprina, ka premjera nosaukto algu ārsti tiešām saņemot, bet to nevarot saukt par lielu.

"Ārstam nemaksā par to, ka viņš ierodas darbā, bet par to, ka strādā. Medicīnā ir tikai daļa jomu, ko finansē valsts - fiziatrija, narkoloģija, dermatoveneroloģija, endokrinoloģija, psihiatrija un onkoloģija. Turklāt arī te finansējums nav vienāds, jo to aprēķina, ievērojot pacientu skaitu. Visās pārējās nozarēs mediķi saņem tik, cik nopelna," saka J. Batalauskis.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa atklāj, ka iestādē ārsti vidēji saņem 800 līdz 900 latu lielu algu. "Ja zem tās paliekam 12 gadu ilgu izglītības periodu, pastāvīgu kvalifikācijas celšanu un sertifikāciju, kas jāveic ik gadu, tad grūti to nosaukt par lielu algu pretim paša mediķa ieguldītajam darbam un līdzekļiem.

Pie tā visa vēl jāpieskaita diennakts dežūras un, protams, arī lielā atbildība par cilvēku veselību. Valsts noteiktā vidējā samaksa ārstam ir 654 lati, bet vidējā personāla darbiniekam - 392 lati. Mūsu slimnīcā samaksa par darbu ir lielāka, jo patiesībā esam komercuzņēmums, kam pašam jāpelna.

Taču arī šī alga nav atbilstoša mediķu ieguldījumam. Ja nākamgad algas nepalielinās, kritiska situācija var rasties visā veselības aprūpes sistēmā. Tas var beigties ar mazāku slimnīcu slēgšanu un lielākām pacientu rindām. Daudzi ārsti aizbrauks uz ārzemēm.

Tas jau tagad notiek. Vasarā pie mums praksē strādāja 10 Paula Stradiņa Medicīnas Universitātes studenti un tikai trīs no viņiem bija nolēmuši palikt Latvijā," stāsta I. Liepa.

Ja mediķi lielākoties ir vienoti savās prasībās, tad iepriekš minēto pārējo divu profesiju pārstāvju vidū pret rīkotajiem piketiem nav vienādas attieksmes. Valkas rajona Policijas pārvaldes priekšniece Anna Juste informē, ka Valkas rajona pārvalde piketā nolēmusi nepiedalīties. Arī par algu lielumu viņa nevēlējās izteikties. "Algu lielums ir atkarīgs no dienesta un citiem nosacījumiem, kurus noteikusi Iekšlietu ministrija," saka A. Juste.

Arī Zvārtavas pagasta Ozolu pamatskolas direktore Dzidra Švarte apliecina, ka no skolas neviens pedagogs uz piketu nebrauca. "Alga nav tāda, lai pārtrauktu mācību darbu un skrietu piketēt. Skolotājiem 300 latu mēnesī sanāk. Laukos jau gan vienkāršāk - nav lielas dzīvokļu īres maksas, turklāt cilvēkiem ir piemājas saimniecības. Iztikt var. Tas gan ir mans personīgais viedoklis," saka Dz. Švarte.

Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga atzīst, ka dažiem skolotājiem ir 500 latu alga, bet tādu izdodas nopelnīt ar milzīgu darbu, kas robežojas ar pārslodzi. "Ikviens skolotājs vēlas strādāt normālu darba dienu. Nereti pedagogi skolā ierodas agri no rīta un aiziet vēlu vakarā. Ne tādēļ, ka viņi gribētu veikt divas slodzes, bet tādēļ, ka nav kas strādā. Ir skolotāji, kas saņem 200 latu. Žēl, ka Ivars Godmanis par to nerunā," saka L. Kreicberga.

Skaidrs ir tas, ka valstī algas nav sabalansētas. Ja budžets ir trūcīgs, tad grūti izskaidrot, kādēļ, piemēram, Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs un valsts galvenā tarifu regulatore var saņemt 6000 latu mēnesī. Vai viņu atbildība un nozīme ir lielāka nekā ārstiem?

To pašu var teikt par tagadējiem un bijušajiem Saeimas deputātiem, kuriem par sēdēšanu dažādās padomēs maksā tūkstošus. Un kā lai skaidro izšķērdību, kad pēc superdārgā Dienvidu tilta uzcelšanas jau ieplānota komunikāciju atjaunošana zem tilta pievedceļiem. Tā ir naudas izkaisīšana uz sabiedrībai vajadzīgu profesionāļu rēķina.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolotāji 500 latus mēnesī nopelna ar necilvēcīgu darbu

Kategorijas