Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kur plāns, tur plīst

Arturs Goba

2008. gada 27. septembris 10:24

1066
Kur plāns, tur plīst

Vērtējot pasaules ekonomiskos un finanšu sistēmas satricinājumus, nav grūti ievērot vienu likumsakarību. Kaut mēdzam uzsvērt, ka pasaulē viss ir savstarpēji saistīts, īstenībā valstu spēja pretoties negatīvajiem procesiem ir krasi atšķirīga.

 

Pietika Amerikā bankrotēt investīciju bankai, kuru pirms 158 gadiem dibinājuši vāciešu ieceļotāji brāļi Lēmani, lai dažas stundas vēlāk sāktos panika Krievijas fondu tirgū, un rezultātā vienas dienas laikā pat energokompānija "Gazprom" zaudēja 11 procentus savas vērtības. Ja pieskaita akciju cenu kritumu kopš maija vidus, tad Krievijas fondu vērtība samazinājusies uz pusi, un tas jau dažiem vērtētājiem atgādina defoltu pirms desmit gadiem.

 

Nekas tik vērienīgs nenotiek Eiropā, kur akciju cenu kritumu par trim četriem procentiem pieņemts uzskatīt par traģēdiju. Varam tikai nobrīnīties, kā pēc ceturtās lielākās investīciju bankas kraha piepildās teiciens, ka plīst tajā vietā, kur plānāks. Par zināmu nervozitāti pasaulē liecina valūtu kursu konvulsīvās svārstības.

 

 

Fonā prezidenta vēlēšanas ASVNovembra pirmajā otrdienā pēc pirmās svētdienas ik pa četriem gadiem notiek pasaules stiprākās lielvaras prezidentu vēlēšanas, un ekonomikas stāvoklis šoreiz ir visai svarīgs arguments gan Makeina, gan Obamas priekšvēlēšanu kampaņā.

 

 

Labs amerikāņu sabiedrības pazinējs Krievijā ir populārais žurnālists Pozners, kurš uzskata, ka vēlēšanās uzvarēs demokrāts Obama. Savukārt kaismīgais "ģeržavņiks" Ševčenko pārliecināts, ka uzvarēs Makeins, jo "viņš ir fanātiķis". Socioloģiskās aptaujas nedod skaidru atbildi.

 

Daži Krievijas politiķi, tostarp Putins, apgalvoja, ka karu pret Gruziju izprovocēja Makeina piekritēji Vašingtonā, jo vēloties pret krieviem noskaņotā kandidāta uzvaru. Rezultāts bija pretējs cerētajam: Makeina piekritēju pulks pieauga. Kaut amerikāņu vairums neko nav dzirdējis par osetīniem, bet Gruziju jauc ar Džordžijas štatu, Krievija viņiem asociējas ar apdraudējumiem.

 

Nākamais Makeina veiksmes solis saistāms ar viņa braucienu uz orkānu postītajiem novadiem, bet punktu visam pielika viceprezidentes kandidatūras izvēle. Pēdējais faktors gan vairāk sasaucas ar šovu, jo Sāras Peilinas personība ļaužu prātos ienāca ar pārsteiguma momentu, kas deva vielu avīžrakstiem.

 

 

Pozners uzskata, ka ar laiku pārsteiguma moments zudīs un puritāniskie amerikāņi paudīs neuzticību sievietei, kuras ģimenē gadījies neglītums ar septiņpadsmitgadīgās meitas grūtniecību.

 

Tikmēr Obama sekmīgi izmanto Makeina partijas piederību, vainojot viņu Buša politikas atbalstīšanā. Ieilgušais karš Irākā un krīze, kas sākās ar hipotekāro kredītu burbuļu izslābšanu. Un Obamam ir liels atbalsts miljonāru korpusā, jo pēc Peilinas publiskas uzstāšanās jau nākamajā dienā Obamas kontā ieplūda desmit miljoni dolāru. Finansiālu grūtību periodos tauta alkst pārmaiņu.

 

Ekonomiskos satricinājumus tikai daļēji var saistīt ar karu Irākā. Galvenā vaina pienākas uz egoistisku uzņēmēju, faktiski spekulantu, sirdsapziņas. Nekustamo īpašumu nesaprātīgais sadārdzinājums (arī Latvijā) bija spekulatīvo darījumu rezultāts, un burbulim vajadzēja iet pušu.

 

 

 Tāpēc naftas cena pasaulē sāka desmit un pat piecdesmit reižu pārsniegt ieguves pašizmaksu, un pašreizējais cenu kritums saistāms gan ar pasaules ekonomikas stratēģiju, gan ar faktu, ka tirgu pameta naftas spekulanti. Šādos laikos labi nopelna vienīgi Sorosa tipa darboņi.

 

 

Naudu glābj ar nauduGan avīzēs, gan TV raidījumos daudz informācijas par to, kā ASV valdība cenšas glābt no sabrukuma bankas un apdrošināšanas kompānijas. Summas ir milzīgas, bet tā nav zemē nomesta nauda. Perspektīvā, kad ekonomika atkal atgūs agrākos apgrozījumus, bankas, kas būs kļuvušas gudrākas, atkal pelnīs un valstij nodotās akcijas izpirks.

 

Krievijā vēl pavisam nesen politiskie līderi apgalvoja, ka valstij nekas nedraud, jo nafta, gāze, kokmateriāli un metāli aizvien tiek tirgoti, bet valūtas un zelta rezerves lielākas kā jebkad agrāk. Kad sākās runas par Rietumu iespējamām sankcijām agresīvās ārpolitikas dēļ, prezidents Medvedevs prātoja, ka tādā gadījumā vairāk sāks ražot pašā Krievijā. Kāda žurnāliste gan iesaucās, sak, vai atkal veikalos nevarēs nopirkt tualetes papīru...

 

Tagad izrādās, ka Krievijā palielinās inflācija, bet bankām trūkst naudas, lai izsniegtu hipotekāros kredītus. Finanšu ministrs Kudrins ierosināja daļu naftas dolāru noguldīt pašmāju bankās. Un nu jau arī prezidents sola miljardus, lai atdzīvinātu tautas saimniecību.

 

Izrādās, ka naftas dolāru rezerves nemaz nav brīnumnūjiņa. Kaut valsts ārējais parāds vairs tikai 40 miljardi dolāru, daudz lielākas summas ārzemju bankām parādā lielie valsts uzņēmumi, tajā skaitā "Gazprom". Uzņēmumi ar pilnīgu vai daļēju valsts kapitālu Putina varas gados bija spiesti tērēties pēc politiskā pasūtījuma, piemēram, pirkt televīzijas kanālus vai Abramoviča piedāvātās uzņēmuma daļas, un tas darīts par ārvalstīs ņemtiem kredītiem.

 

 

Pašlaik tuvojas lielo maksājumu laiks, bet energoresursu cenas krītas. Kremļa opozicionārs Kasjanovs, bijušais premjers, jau pirms gada pareģoja visaptverošu krīzi, un šis paredzējums jau piepildās ar uzviju. Jau tagad Krievijai trūkst savas dabas gāzes, lai nodrošinātu eksportu, un pagaidām cerības saistās ar Vidusāzijas gāzes reeksportu.

 

 

Sapņojumi par Ziemeļu Ledus okeāna šelfa bagātībām pašlaik nav balstīti uz realitāti, jo iegūt naftu vai gāzi zem polārajiem ledājiem ir fantastiski dārga izprieca. Ak, būtu vismaz kārtīgus ceļus uzbūvējuši!

 

Latvijai lielo vētru pūtieni pagaidām iet pāri. Par mūsu ekonomikas problēmām "Neatkarīgās" interviju lapā der izlasīt mūsu erudītākā speciālista profesora Ulda Oša secinājumus.