Dzejoļos meklē ceļu uz sevi un līdzsvaru pasaulē

2008. gada 23. septembris 00:07

2381

Dzejoļos meklē ceļu uz sevi un līdzsvaru pasaulē

Vai rudenī, kad, vērojot lapkriti, šķiet, - zūd kaut kas būtiskāks par koku lapām, cilvēkiem gribas savām sajūtām rast skaidrojumu dzejnieku vārsmās? Vismaz jaunieši teic, ka dzeju lasa maz.

"Neinteresē nevienam. Nav arī laika," spriež Aiga Cimdiņa (9. klase), kura kopā ar klasesbiedreni Lauru Lubiānu ceturtdien atnāca uz dzejas pēcpusdienu Smiltenes ģimnāzijā.

Dzeju nelasa arī Aiga, - atšķirībā no Lauras, kura dažreiz paņem no mammas krājumiem Marikas Svīķes grāmatas. Viņai šīs dzejnieces vārsmas patīk.

Ja cilvēks atrod sev īstās dzejas rindas, tad atklāj, - dzejas pasaule viņam palīdz, izskaidro viņa sajūtas un emocijas. Tā notika arī ceturtdien Smiltenes ģimnāzijā.

Ģimnāzijas bibliotekāres Rūta Vilka un Aija Vizule uz skolas simtgadei veltītu dzejas pēcpusdienu ielūdza ģimnāzijas bijušo skolotāju dzejnieci Regīnu Melzobu, absolventi Mariku Svīķi un citu bijušo audzēkni Dzintaru Ziediņu, grupas "Kreisais pagrieziens" muzikantu, kurš komponējis dziesmas ar M. Svīķes un R Melzobas vārdiem.

Diskā skanēja cita ģimnāzijas absolventa Māra Aizpurieša sveiciens dzejas pēcpusdienā klātesošajiem. Viņa komponētā, smeldzīgi skaistā dziesma "Pie loga" ar M. Svīķes vārdiem, jau pirmajā reizē dzirdēta, saviļņoja klausītājus.

"Tā nav tāda nopietna komponēšana. Tas ir prieka pēc," pieticīgi skaidro Rīgā sazvanītais Māris Aizpurietis (24 gadi). Viņa pamatdarbs ir WEB lapu izstrādāšana. Komponēšana un karikatūru zīmēšana Mārim ir laipa starp tehnisko un mākslas pasauli - līdzsvaram. Taču dzeju viņš lasot maz. Nav brīva laika.

Dzejas pēcpusdienā sastaptais Smiltenes ģimnāzijas pedagogs Guntis Viļums pieļauj, ka jauniešus no dzejas attālina arī virtuālā pasaule, kurā ir "pavisam savādāka leksika un domāšana".

Tomēr dzeju ir vērts lasīt, - kaut vai tāpēc, lai bagātinātu jūtu pasauli. Tam piekrīt arī dzejniece Marika Svīķe. Viņai rudens asociējas ar skumjām. "Saule beidz sildīt, taču es vēl gribu vasaru. Šoruden to īpaši izjūtu.

Tāpēc man ir skumji, bet, ja nebūtu skumji, tad nerastos dzejoļi. Tāpat kā raža ir dabā tā ir arī emocionālā raža, kas šajā skumjajā periodā, kad saules paliek mazāk, ir vācama un izvērtējama. Tad cilvēkam ir jādomā, cik daudz saules ir viņā, lai varētu turēties pretī aukstumam un pelēkumam pretī," saka Marika.

Regīnai Melzobai rudens asociējas ar krāšņu, raibu, skaistu dabas gleznu. Rudens mēnešos dzejniece jūt nepieciešamību rakstīt dzejoļus, lai "atkal sāktu dot kaut ko citiem". Nesen viņa pievērsusies arī dzejai bērniem un kristīgajai dzejai.

Smiltenes ģimnāzijas bibliotekāres pateicas latviešu valodas un literatūras skolotājām, it īpaši Dagnijai Feldhūnei un Ilgai Kušnerei par sadarbību dzejas pēcpusdienas rīkošanā un skolotājai Līgai Kaupei par zāles skaisto noformējumu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzejoļos meklē ceļu uz sevi un līdzsvaru pasaulē

Kategorijas