Dīķa ūdens pārliešana

2008. gada 20. septembris 09:19

639

Kad cilvēkam rītdiena neskaidra vai pat draudīga, kā sēnes šoruden rodas emocionāli uzkarsētas runas, kur vieni vairāk vaimanā, bet citi valdībai iesaka "vienīgi pareizos" risinājumus. Bet valdība, lai ko arī pasāktu, vienmēr rīkojas nepareizi - to pateiks gan skolas zeņķis, gan saguris pensionārs.

Vērojot sabiedrības reakciju uz Godmaņa paziņojumu par gaidāmo algu iesaldēšanu, visai grūti ieraudzīt viedokļus, kas balstīti uz faktu analīzi. Nezinu, kā tas gadījās, bet es jau pirmajā mirklī varēju pateikt, ka premjera paziņojums bija tikai māņu manevrs, lai beidzot cilvēki, vispirms valdības iestāžu ierēdņi, saprastu situācijas nopietnību.

Un sabiedrībai kopumā arī vajadzēja nedaudz iebliezt pa apziņas "failiem", lai nāktu atskārsme, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nevar neko panākt ar skaļu brēkāšanu un politiķu gānīšanu.

Kad sabiedrība kopumā sāk vērtēt situācijas nopietnību, tad var sākties diskusija profesionālā līmenī, lai vienotos, kam algas iesaldēt, bet kam vajadzīgs kompensēt inflāciju.Daudzie ieteikumi, ka, lūk, vieniem jāatņem, lai iedotu citiem, reducējas uz klasisko ekonomikas piemēru: smelt ūdeni no dīķa viena gala, lai izlietu otrā galā.

Šis piemērs ir spēkā arī tad, ja kāds algu pielikumu iesaka nodrošināt, iesaldējot Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Lai savāktu budžetā algām trūkstošos 180 miljonus, valstī būtu jāaptur jebkāda celtniecība. Bibliotēka būtu mazs ielāpiņš, kas neko neatrisinātu, bet radītu prāvu robu iekšzemes kopprodukta pieaugumā (jo bibliotēku cels arī būvmateriālu ražotnes un transporta uzņēmumi, kas maksā nodokļus).

Zupa no cirvja kātaDīvaini redzēt, kā daži akadēmiski izglītoti, zinoši un politikā pieredzējuši cilvēki metas dibināt jaunas partijas, kas nebalstās uz kvalifikācijai atbilstošu ekonomikas attīstības redzējumu, bet izlīdzas ar īslaicīgi populāriem saukļiem.

Augstāk par savu nabu vēl neviens neesot uzlecis. Var dibināt kaut desmit partijas, bet katrā individuālā gadījumā būtu vajadzīga konkrēta programma, kas būtu kaut nedaudz labāka par nosacīti veco partiju programmām. "Citas politikas" gudrinieku pulkā vairums tādu, kuri reāli nemaz Saeimas vēlēšanās nedomā kandidēt, toties padomus Godmaņa valdībai viņi gatavi ieteikt.

Piemēram, lai paaugstinātu algas valsts sektorā strādājošajiem, vienlaikus palielinot ieguldījumus ražošanas sekmēšanā, esot vajadzīgs paņemt lielāku kredītu Eiropas Rekonstrukcijas bankā. Šajā gadījumā vairs nebūtu vienkārša ūdens pārliešana no viena dīķa gala uz otru, bet šī operācija būtu jāpabeidz jau mūsu mazbērniem: šodien pasmeltais ūdens jau ar procentiem būtu jāatlej atpakaļ dīķī pēc daudziem gadiem.

Turklāt pārāk liels budžeta deficīts neatbilsts Eiropas Savienības direktīvām, par to Latvija var tikt diskvalificēta kā nopietna spēlētāja starptautiskā finanšu tirgū, jo nopietni investori baidās riskēt ar savu naudu zemēs, kur valda bezatbildība. Tā iznāk, ka jaunpartiju tieksme izvārīt zupu no cirvja kāta nevar kalpot par tām pāris zivīm, ar kurām Jēzus esot paēdinājis tautu.

Kamēr valda nenoteiktībaIr nopietns pamats runāt par pasaules mēroga ekonomisko krīzi, kaut eksperti sliecas runāt par recesiju vai lejupslīdi. Tiktāl viss saprotams. Savukārt par krīzes pazīmju turpmāko attīstību secinājumi ir pretrunīgi. Vieni akcentē tās pazīmes, kas norāda uz vēl grūtākiem laikiem. Bet ir ne mazums pazīmju, kas liek būt optimistiem.

Dolāra maiņas kursa tuvošanās pirmskrīzes līmenim tik tiešām norāda uz gaismu tuneļa galā. Arī naftas cenu ievērojams kritums var uzlabot uzņēmējdarbību daudzās nozarēs. Te jāpiebilst, ka naftas cenu kritumam attiecīgu degvielas cenu kritumu var gaidīt tikai ar mēneša nobīdi, jo pašreizējās cenas attiecas uz līgumiem par naftas piegādēm oktobrī. Tāpēc doma, ka apkures tarifi var tikt pazemināti, ja zināmu laiku gāzes cena, kas piesaistīta mazuta cenai, sāks pazemināties, ir reāla.

Neskaidrība par rītdienu rada nervozitāti arī akciju tirgū. Pietika naftas barela cenai noslīdēt līdz simts (nu jau vērtīgajiem) dolāriem, lai Krievijā energokompāniju akciju cenas piedzīvotu dramatisku kritumu. Šo brīdi izmantoja divi bagāti darboņi, kuri nopirka "Lukoil" akcijas par trim miljardiem rubļu. Tiesa, Krievijas akciju tirgu negatīvi ietekmēja arī karš pret Gruziju, kad Krieviju pameta daudzi investori, izvedot 21 miljardu dolāru.

Ja runā par tālāku perspektīvu, tad daudzi eksperti paredz ļoti grūtus laikus Krievijai jau pēc diviem gadiem, kad uzkrātie 500 miljardi naftas dolāru būs notērēti šauru kompāniju darījumos, bet jauni valūtas pieplūdumi nav gaidāmi Krievijas ekonomikas atpalicības dēļ. Varam tikai zīlēt, kā šis fakts ietekmēs Latvijas eksporta izredzes. Un vēl - arī gāzes "trubas" tad var izrādīties patukšas... Pagaidām nav jūtams, ka Latvijā kāds domātu par šādu varbūtību.

Ir saprotams, ka mums ikvienam rada bažas cenu celšanās precēm un pakalpojumiem. Krīzes situācijās valstu valdības domā par divām lietām: ražošanas veicināšanu un tautas trūcīgāko slāņu atbalstīšanu. Attiecībā par pensionāriem tas iespēju robežās tiek darīts, bet pagaidām aiz iekavām paliek strādājošie ar zemām algām, tāpat bezdarbnieki.Valdība un politologi sola grūtu ziemu.

Neņemos paredzēt, kā viss norisināsies, bet varu tikai bilst, ka trūcīgi cilvēki ir arī bagātajās zemēs. Un ne visos gadījumos palīdzēt spēj centrālā valdība, tikpat liela atbildība gulstas uz pašvaldību budžetiem. Tomēr Latvijas situācija ir smaga tāpēc, ka mums nav izveidojušies sabiedriskie fondi (izņemot Vītolu fondu studentiem), kas vecajās demokrātijās ir parasta lieta.

Amerikā, Kanādā vai Vācijā nav problēmu atrast fondu, kas, teiksim, spēj segt ārstēšanās izdevumus vai palīdzēt nelaimes gadījumā. Latvijā šādu iespēju gandrīz nav, jo visāda veida ziedojumu vākšana nav īstais atrisinājums.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dīķa ūdens pārliešana

Kategorijas