Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunā marimbista Guntara Freiberga spēli Itālijā novērtē kā vislabāko

Aivars Zilbers

2008. gada 17. septembris 08:23

3502
Jaunā marimbista Guntara Freiberga spēli Itālijā novērtē kā vislabāko

Guntars Freibergs: Gribu būt labs mūziķis un visbeidzot - labs cilvēks

Kādreizējais Valkas mūzikas skolas audzēknis Guntars Freibergs šomēnes notikušajā starptautiskajā sitamo mūzikas instrumentu festivālā Itālijā konkursā par labāko marimbas spēlētāju ieguva absolūto pirmo vietu.

 

Šis festivāls Itālijā notiek jau sesto gadu, kurā satiekas labākie sitamo instrumentu pārzinātāji. Festivāla ietvaros tiek rīkoti konkursi dažādu instrumentu kategorijās.

 

 

"Sacentās marimbas, vibrafona, timpānu, mazo bungu un bungu komplekta spēlētāji. Es piedalījos marimbas sekcijā. Konkursa dalībniekus vērtēja divās vecuma grupās. Tā kā man ir 17 gadu, es atrados grupā, kurā bija mūziķi līdz 21 gada vecumam. Lai iespējami labāk nospēlētu, centos pilnīgi koncentrēties tikai uz savu spēli," saka G. Freibergs.

 

Marimbists atzīst, ka tādā sacensībā viņš ne par kādu pirmo vietu un panākumiem nav domājis. "Šādā konkursā jādomā tikai par to, lai iespējami labāk nospēlētu skaņdarbu. Neko prognozēt nav iespējams, jo tā ir māksla un tās vērtējums vienmēr ir subjektīvs," apliecina G. Freibergs.

 

 

Marimbas spēles konkursa žūrijā bija profesionāļi no Japānas, Beļģijas un Argentīnas, kuru vārdi pazīstami daudzu valstu mūziķu aprindās. Guntaram vajadzēja sacensties ar marimbistiem, kuri tās spēli ir mācījušies pie pasaulē slaveniem sitamo mūzikas instrumentu meistariem.

 

Uz konkursu jaunietis pieteicās pats pēc savas iniciatīvas. "Uz šādu sacensību dalībnieki no savām valstīm netiek izvirzīti. Ja ir vēlēšanās piedalīties, jāiemaksā dalības maksa un jāuzrāda programma, kādu apgūst un pie kāda skolotāja mācās. Ja pieteikums ir iesniegts pēc visiem noteikumiem, tad ceļš un festivālu ir atvērts," saka G. Freibergs.

 

 

No Latvijas marimbistu konkursā viņš bija vienīgais dalībnieks. "Vēl bija pieteikusies kāda meitene no Rīgas Mūzikas akadēmijas, bet viņa neatbrauca. Marimbas spēles konkursā dalībnieki bija no Portugāles, Polijas, Spānijas, Uzbekistānas un Ķīnas.

 

 

Konkurence bija nopietna. Satraukums un visas pārējās izjūtas ir jācenšas aizmirst. Jādomā vien par to, lai iespējami labāk padarītu savu darbu," atzīst G. Freibergs.

 

Šis nav vienīgais jaunā marimbista panākums. Apmēram pirms četriem gadiem viņš ieguva pirmo vietu Maskavas televīzijas rīkotajā konkursā "Riekstkodis". Divas reizes Guntars ir uzvarējis starptautiskajos konkursos Siguldā, pirmo godalgu viņš saņēma arī līdzīgā konkursā Igaunijā.

 

 

"Šādi panākumi un apziņa, ka tavs veikums ir novērtēts, dod impulsu censties savu prasmi nodot vērtējumam lielākos konkursos," apliecina G. Freibergs. Viņš pēc horoskopa ir Auns un domā, ka auna spītība un stūrgalvība viņā radījusi stingru apņēmību, kas neļauj atteikties no iecerētajiem mērķiem.

 

Mūzikas skolā Guntars sāka mācīties kopš astoņu gadu vecuma. "Sākumā man īpaša prieka par to nebija. Vecāki ir mūziķi un arī mani ielika mūzikas skolā. Interese radās vēlāk. Sāku just, ka man mūzika padodas un tad jau radās arī patika," stāsta mūziķis. Muzikālās zināšanas viņš papildināja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Rīgā.

 

Viņš mācījās sitamo instrumentu spēli, bet ar laiku tuvāka kļuva marimba. Šobrīd viņš ir ļoti priecīgs, ka savai turpmākajai dzīvei izvēlējies mūziku.

 

Tagad G. Freibergs studē Francijā, Strasbūras Mūzikas un deju konservatorijā. Augstskolā jābeidz pieci mācību cikli. Viens cikls var ilgt pat trīs četrus gadus. Guntars ir ceturtajā un plāno mūzikas augstskolu pabeigt pēc četriem gadiem. Viņš mācās pie profesora Emanuēla Šezornē.

 

 

"Man ļoti patīk mūzika, kādu raksta marimbai. Tā kā marimba Eiropā ir diezgan jauns instruments, tad tai rakstītā mūzika ir salīdzinoši moderna. Tas nenozīmē, ka tā vienmēr ir greiza un disonējoša. Šī mūzika var būt ļoti skanīga un melodiska," apliecina G. Freibergs.

 

Marimbas dzimtene ir Dienvidamerika, bet šī instrumenta paveidus muzicēšanā jau labi sen izmanto arī Āfrikā. Marimbas klaviatūra ir no koka un uz tās spēlē ar vālītēm, kas nosietas ar speciāliem diegiem. Instrumentu gatavo no Hondurasas rožukoka, kas ir sarkankoka paveids. Marimbas ražo mazliet vairāk par desmit firmām pasaulē.

 

 

"Eiropā šo instrumentu sāka apgūt pēc Otrā pasaules kara. Tagad marimba vairākās Eiropas valstīs ir populāra. Īpaši tās spēli vēlas apgūt jaunie mūziķi. Latvijā tā ir mazāk izplatīta, bet, domāju, ka pēc dažiem gadiem arī te šis mūzikas instruments būs pieprasīts," spriež G. Freibergs.

 

Laba marimbas spēle prasa lielu pašdisciplīnu. G. Freibergs pie instrumenta dienā pavada četras stundas. "Tas laiks attiecas tikai uz marimbu, bet neesmu aizmirsis arī citus sitamos instrumentus. Francijā man to spēlē aizrit visa diena," stāsta mūziķis. Ilgie treniņi ir nesuši labus augļus. Guntars atzīst, ka pats labi jūt atšķirību, kāda viņa spēle ir tagad un kāda bija pirms gada.

 

Viņš uzskata, ka ikvienam mūziķim pirms atbildīgas uzstāšanās koncentrēšanās ir ļoti individuāla. "Es visas emocijas pakļauju skaņdarbam un apmēram pusstundu pirms uzstāšanās ne par ko citu nedomāju. Domās jāiziet cauri visam skaņdarbam un jārod skaidrība, ko es esmu ar to klausītājiem nolēmis pateikt. Viņiem jāsaprot, ko es pats jūtu. Vēlāk jau pēc gaisotnes zālē var just, kā klausītāji mani sapratuši," stāsta G. Freibergs.

 

 

Saspringtajā dienas režīmā Guntars atrod arī laiku satikties ar draugiem. Tā ir viņa vienīgā atpūta, jo citām nodarbēm vai kādam vaļaspriekam neatliek laika. Visu paņem mūzika. "Vēl es sportoju, bet tas nav hobijs vai cenšanās ar labiem rezultātiem startēt sacensībās. Sportoju tikai tādēļ, lai sevi uzturētu labā formā. Vasarā no rītiem skrienu un arī vingroju," saka G. Freibergs.

 

 

Ja tomēr atrodas vairāk brīva laika, tad Guntars to izmanto, lai pabūtu viens un padomātu par dzīvi. "Esmu pārliecinājies, ka tas ļoti palīdz sevis sakārtošanā," viņš secina.

 

Līdztekus mūzikas mācībām viņš kursos apgūst arī franču valodu un uzskata, ka tā padodas diezgan grūti. "Savulaik krievu valodu ļoti ātri labi iemācījos, bet ar franču valodu ir sarežģītāk, jo diezgan lielas ir atšķirības vārdu rakstībā un izrunā," secina G. Freibergs.

 

Pēc studijām Francijā viņš ir apņēmies atgriezties Latvijā. "Ārzemēs dzīvot nepalikšu. Neko konkrētāku gan pagaidām nevaru pateikt. Iespējams, strādāšu kādā mūzikas mācību iestādē, varbūt tas būs kāds orķestris, to pagaidām man grūti pateikt," saka G. Freibergs.

 

Pēc viņa domām, Latvijā ir labas iespējas izaugt jaunai mūziķu paaudzei. "Cik zinu, mūsu zemē ir ļoti daudz muzikāli talantīgu bērnu. Tomēr visu nosaka tas, kāda ir šo mūziķu sagatavošanas sistēma un kādi ir skolotāji. Ja atrastu visoptimālāko apmācības sistēmu, mēs iegūtu daudz talantīgu mūziķu," uzskata G. Freibergs.

 

 

Viņš gan piebilst, ka uz mūzikas skolu nav jādodas tikai tādēļ, lai šajā jomā kļūtu par profesionāli. "Labi ir arī tad, ja cilvēks iemīl mūziku, kaut nepelna ar to maizi," saka marimbists.

 

Viņš sev dzīvē noteicis trīs galvenos mērķus. "Vispirms jau, protams, vēlos kļūt par labu un profesionālu marimbistu, tad par labu mūziķi un visbeidzot es gribu būt vienkārši labs cilvēks," saka G. Freibergs.