Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Eglītis: ja valsts nevarēs maksāt par medicīnu, tas būs jādara pacientiem

Veselība

2008. gada 12. septembris 09:38

3173
Eglītis: ja valsts nevarēs maksāt par medicīnu, tas būs jādara pacientiem

Veselības ministrs Ivars Eglītis informēja, ka par algu palielinājumu nākamgad runa varētu būt tikai medicīnas māsām un policistiem. Māsu algu palielināšanas iespējas tiks meklētas slimnīcu budžetā. Tai pašā laikā viņš uzsver, ka tas ir pagaidu risinājums. Ja situācija neuzlabosies, "sistēma varot lūzt" un būs jādomā, piemēram, par apdrošinātās medicīnas ieviešanu.

 

Ja valsts nespēs maksāt par medicīnas pakalpojumiem, tas diemžēl būs jādara pacientiem. Eglītis arī pauž bažas, ka notiekošais nozarē var raidīt sliktus signālus topošajiem mediķiem.

 

Valdības negaidītais ierosinājums nākamgad iesaldēt valsts iestādēs strādājošo algas pārsteidzis daudzus. Arī medicīnas darbinieku atalgojums saistīts ar valsts budžetu. Veselības ministrs Ivars Eglītis šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica, ka galīgais lēmums par mediķu algām joprojām nav pieņemts, tomēr tiekot strādāts pie tā, ka palielinājuma nebūs.

 

 

Eglītis vienlaikus norāda, ka uz algu pielikumu var cerēt medicīnas māsas un policisti, tomēr pagaidām neesot skaidrs, no kādiem līdzekļiem tas varētu tikt finansēts.

 

 

Veselības ministrs pauž bažas, ka pašreizējā situācija veselības aprūpes jomā var dot sliktus signālus topošajiem mediķiem, kas varētu baidīties izvēlēties ārsta profesiju. Tāpat pastāv iespēja, ka daļa ārstu varētu aiziet uz privātpraksēm, sevišķi svarīgi esot darbā noturēt medicīnas māsas.

 

 

 Patlaban esot sākts darbs, lai algu palielināšanas iespējas medicīnas māsām varētu rast slimnīcu iekšējā budžeta ietvaros. Slimnīcas gatavas šādas iespējas meklēt, informēja Eglītis. Tomēr visām slimnīcām tas var neizdoties.

 

 

Veselības ministrs uzsver, ka viņš, protams, neuzskata, ka ārstu atalgojums ir pietiekams. Tomēr ārstiem atšķirībā no medicīnas māsām esot papildu iespējas nopelnīt, piemēram, veicot papildu diagnostiskos izmeklējumus.

 

 

Komentējot arodbiedrību iepriekš izteiktos draudus par kolektīvu atlūgumu rakstīšanu, Eglītis teica, ka liela daļa medicīnas sektorā strādājošo tomēr pret esošo situāciju izturas ar izpratni un nav gatavi nodarboties ar "izteiktām reketa metodēm".

 

 

Eglītis informēja, ka patlaban tiekot domāts par to, ka par gadu vai diviem varētu samazināt mediķu studiju ilgumu, kas esot lielāks nekā citviet Eiropā. Pēdējos gados par mediķu profesiju vērojama lielāka interese, tomēr tas ne tuvu nelīdzinoties laikam, kad studijas sāka pats Eglītis un konkurss bija seši cilvēki uz vienu studiju vietu.

 

 

Runājot par to, vai slimnīcu budžeta rezervju lietošana algu palielināšanai neatstās negatīvu iespaidu uz medicīnas kvalitāti, Eglītis teica, ka šis solis kvalitāti nedrīkst samazināt "absolūti nemaz". Šajā gadījumā tas esot tikai pagaidu risinājums. Taupīt varētu tikai, piemēram, uz laiku atliekot kādu medicīnas iekārtu iegādi vai lietojot remontam paredzētos līdzekļus.

 

 

Ja finansiālā situācija neuzlabosies tuvākā gada laikā un valsts par medicīnas pakalpojumiem nespēs maksāt pietiekamā apjomā, būšot jāatrod kāds cits maksātājs, kas šajā gadījumā diemžēl varot būt tikai pacients, teica veselības ministrs.

 

 

Ivars Eglītis cer, ka finansiālais stāvoklis valsts budžetā varētu uzlaboties nākamā gada otrajā pusē, kad attiecīgi budžeta plāns varētu tikt pārskatīts. Ja tā nebūs, "sistēma varot lūzt" un būs jādomā, piemēram, par apdrošinātās medicīnas ieviešanu.

 

Kategorijas

Kategorijas