Ministrijas pieļauj, ka daļu skolu varētu slēgt

2008. gada 11. septembris 09:55

1652

Ministrijas pieļauj, ka daļu skolu varētu slēgt

Ja nebūs skolu, nebūs ciematu

Šāgada janvārī Izglītības un zinātnes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darba grupa aprēķināja, cik skolēniem un pedagogiem skolā jābūt, lai valstij mācību iestādi būtu izdevīgi finansēt. Pēc grupas aprēķiniem, slēgt vajadzētu pamatskolas, kurās ir mazāk par 102 audzēkņiem, un vidusskolas ar mazāk kā 162 skolēniem.

Šie aprēķini tika izstrādāti, vadoties no Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda ziņojuma. Ja šie secinājumi iegūtu likuma spēku, tad ar 2010. gadu Latvijā vajadzētu slēgt vismaz 150 pamatskolas pagastos.

Valkas rajonā pagastu pamatskolas paliktu tikai trijās vietās: Grundzālē, Palsmanē un Trikātā, jo pārējās lauku skolās ir mazāk kā 100 bērnu. Rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Ilze Videmane informē, ka pašlaik šis pieņēmums vairs nav aktuāls un pagaidām neviens to neapspriež.

"Domāju, ka šīs aplēses paliks uz papīra un skolas neslēgs, jo tas ir tikai viens no pieņēmumiem, kas nav tas labākais. Piemēram, mūsu rajonā visas pagastu skolas ir rūpīgi izremontētas, bērniem nodrošināti labi mācību apstākļi, vienīgā problēma ir bērnu trūkums. Pagastos mācību iestāžu sakārtošanā ir ieguldīti lieli līdzekļi.

Valstij vajadzēja rīkoties tajā laikā, kad kādus divus gadus samazinājās dzimstība. Tagad mēs redzam sekas. Vēl ir stingrs nosacījums, ka mācību iestādei jābūt iespējami tuvāk bērnam. Slēdzot mazās skolas, šis nosacījums tiktu pārkāpts.

Turklāt pilsētu skolas visus lauku bērnus nevarētu uzņemt. Tad būtu jādomā par ceļu sakārtošanu, transporta uzlabošanu un piebūvju celtniecību pie pilsētu skolām. Tas arī prasītu daudz naudas," skaidro I. Videmane.

Zvārtavas pagasta Ozolu pamatskolas direktore Dzidra Švarte uzskata, ka, slēdzot pagastu pamatskolas, lauku vide kļūtu pamesta. "Tas būtu tuksnesis. Pašlaik laukos skola ir gandrīz vienīgais kultūras centrs. Es nespēju iedomāties, kā no Zvārtavas bērni spētu izbraukāt pilsētu. Daļa neietu skolā, palielinātos bezdarbnieku skaits. Vai tas būtu labāk?" retoriski jautā Dz. Švarte.

Arī Ērģemes pagasta pamatskolas direktore Olita Šauja šādu pieņēmumu vērtē kā absurdu. "Bērni laukos ir tik, cik ir. Kritērijs, ka te jābūt vismaz 100 bērniem, ir pārlieku augsts. Galvenais ir tas, ka skolai jābūt pie bērna. Mums ir skolotāji ar labu izglītību, moderni mācību līdzekļi.

Turklāt mūsu skolēniem nevienam nebija jāpērk mācību grāmatas, nav arī tās jānēsā. Katrā mācību priekšmetā viena mācību grāmata ir skolā, otra mājās. Jau tagad skolēni ceļas pulksten 7.00, lai laikus nokļūtu skolā. Ja vajadzētu braukt uz pilsētu, nāktos celties vēl agrāk. Tas mazajiem būtu apgrūtinoši. Katrā ziņā mazo skolu slēgšana būtu solis atpakaļ izglītības attīstībā," apliecina O. Šauja.

Norvēģu zinātnieki 2004. gadā Skandināvijas valstīs veica pētījumu tajās vietās, kur neizdevīguma dēļ slēdza mazās lauku skolas. Ar laiku šīs vietas kļuva neapdzīvotas un tās apmeklēja tikai atpūtnieki, kuri vēlējās baudīt dabu un klusumu. Vai Latvija to var atļauties?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ministrijas pieļauj, ka daļu skolu varētu slēgt

Kategorijas