Tranzītā cauri Strenčiem braucošās fūres bojā asfaltu un cilvēku nervus

2008. gada 8. septembris 16:21

789

Tranzītā cauri Strenčiem braucošās fūres bojā asfaltu un cilvēku nervus

Nesen iebrukušais asfalts Strenčos, Rīgas ielā, pretī domes ēkai, ir tikai vienas no "pēdām", kādas atstāj pa mazpilsētiņas galveno Rīgas un Valkas ielu tranzītā braucošās smagās automašīnas.

Šo ielu iedzīvotāji nevar pierast pie transportlīdzekļu radītās vibrācijas un trokšņa, it īpaši naktī."Traukus vairs sekcijā neturam, lai naktī nebūtu lieka trokšņa," stāsta strencēniete Ilze. Viņas privātmāja atrodas tikai aptuveni 50 metrus no Valkas ielas, kurā satiksme ir gan dienu, gan nakti. Cauri Strenčiem ved viens no valsts galvenajiem autoceļiem Rīga - Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža.

"Nakts laikā ne vienu reizi vien esmu pamodusies. Tas ir šausmīgi, ja trīs "fūres" vienlaikus aiziet garām. Vibrācija ir pamatīga. Mājas griestos un sienās ir plaisas," Ilze vaino intensīvo satiksmi.

Citi strencēnieši pieļauj, ka nav tālu līdz tam, ka sāks plaisāt māju pamati. Ja padomju laikos cauri mazpilsētai brauca salīdzinoši maz smago automašīnu, tad tagad to skaits ir ievērojami palielinājies. Ja satiksmes intensitāte autoceļā Rīga - Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža nākotnē kļūs vēl lielāka, vienai daļai strencēniešu diskomforts būs vēl jūtamāks.

Smagā transporta slodzi jūt arī pilsētiņas galveno ielu asfalta segums. Aizvadītajā nedēļā pretī domes ēkai ielūza asfalts pie kanalizācijas akas vāka. Strenču pilsētas domes speciālists Ivars Bergmanis skaidro, ka kanalizācijas akas betona vāks neizturēja transportlīdzekļu radīto slodzi, sāka drupt un radīja ceļu satiksmei bīstamu situāciju.

I. Bergmanis, tāpat kā vēl citi pilsētas iedzīvotāji uzskata, ka Strenčiem ir vajadzīgs apvedceļš. "Pirmkārt, tāpēc, ka zem ielas, kur pazemē izbūvēts ūdensvads un kanalizācija, ir plūstošās smiltis, un asfalts iebrūk. Otrkārt, lielās fūres ne vienmēr ievēro ceļu satiksmes noteikumus, un brauc cauri pilsētai ātrāk par atļauto ātrumu, tai skaitā par atļautajiem 30 kilometriem stundā pie skolas.

Treškārt, ielas malā atrodas skola un bērnudārzs," savus argumentus nosauc I. Bergmanis. Pašvaldība savulaik rosinājusi valsts institūcijas ierīkot ātrumu ierobežojošus vaļņus jeb "gulošos policistus" pie izglītības iestādēm, taču saņēmusi noraidījumu. Uz tranzītceļa tas neesot atļauts.

Arī Ilze ievērojusi, ka smagās automašīnas Strenčiem brauc cauri ar lielāku ātrumu, nekā atļauts apdzīvotās vietās. "Valkas ielā pirms mežrūpnieku līkuma fūres brauc pat uz kādiem 70 kilometriem stundā un sāk bremzēt, ka jau izbraukta trešā daļa Strenču," saka strencēniete.

Ne viens vien pilsētas iedzīvotājs aicinājis vietējo pašvaldību risināt jautājumu par apvedceļa izbūvi. "Novērst pašreizējo situāciju šobrīd nav pašvaldības spēkos," skaidro Strenču pilsētas domes priekšsēdētāja Velga Graumane. Viņa piebilst, ka situācijā, kad ļoti sliktā stāvoklī ir daudzi esošie Latvijas autoceļi, valsts finansējuma apvedceļu izbūvei tuvākajā laikā nebūs. Turklāt līdzīga situācija ar vibrāciju un trokšņiem esot arī citās Latvijas pilsētās, kurām cauri ved tranzītceļi.

V. Graumane nepiekrīt dažu strencēniešu ierosinājumam smagās automašīnas novirzīt pa Pulkveža Brieža ielu. "Uz turienes mājām problēmas attiektos tāpat, kā uz Rīgas un Valkas ielas iedzīvotājiem. Turklāt Pulkveža Brieža ielā ir plānāks asfalts, un apakšā tāpat ir komunikācijas," skaidro pašvaldības vadītāja.

I. Bergmanis stāsta, ka Strenču domē savulaik attēlā redzējis saistībā ar topošo teritorijas plānojumu iezīmētu apvedceļa variantu. Ceļš no Valmieras puses mestu līkumu ap Strenčiem jau pirms dzelzceļa pārbrauktuves uz Jērcēnu pusi un aiz psihoneiroloģiskās slimnīcas iznāktu atpakaļ uz šosejas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tranzītā cauri Strenčiem braucošās fūres bojā asfaltu un cilvēku nervus

Kategorijas