Mazs, balts lācēns rada prieku apkārtējiem

2008. gada 6. septembris 01:25

4765

Mazs, balts lācēns rada prieku apkārtējiem

Greisai ir samojedu šķirnei raksturīgā laimīgā sejas izteiksme

Dievīgs suns! Brīnišķīgs raksturs un spalva - kā mīksts dūnu spilvens! Un vēl šī sniegbaltā krāsa! Tas viss attiecināms uz samojedu šķirnes suņu bērnu Greisu - vienīgo savas šķirnes pārstāvi Valkas rajonā.

Sniegbaltais kamoliņš kļuvis par Ilutas un Monikas Meļķu pilntiesīgu ģimenes locekli un jau paspējis mājās ienest prieku un tikai pozitīvas emocijas. Bez Greisas dzīvoklī mitinās arī kaķene Betija un dekoratīvā žurka Dorisa, kas kļuvusi par Ilutas talismanu, jo viņa dzimusi Žurkas gadā.

Saimnieces savu suni nodēvējušas par godu Monako princesei un aktrisei Greisai Kellijai. Par to, ka kādreiz viņas mājās dzīvos suns, Iluta zinājusi jau kopš bērnības. Mīlestību pret dzīvniekiem pārmantojusi arī Monika, kura sapņo par veterinārārstes profesiju.

Pirms diviem gadiem, aizbraucot komandējumā uz Somiju, Iluta pirmo reizi ieraudzīja samojedus un acumirklī šajos suņos iemīlējās. Jūnijā Valkā notika starptautiskā suņu izstāde, kurā Iluta atkal ieraudzīja savu sapņu suni, un tad jau mammai ar meitu kļuvis pilnīgi skaidrs, ka mājās vedīs sniegbalto samojedu.

Pēc tam Iluta meklēja informāciju tīmeklī, kurā uzzināja, ka Latvijā darbojas Latvijas Kinoloģiskās federācijas atbalstītā suņu audzētava "Kenventaki". Iluta pierakstījās rindā, jo uz šiem suņiem ir liels pieprasījums. Jūnijā valcēnietes saņēma prieka ziņu no suņu audzētavas vadītājas Ramonas Kārkliņas, ka viņām ir rezervēts kucēns.

Iluta savu nākamo suni ieraudzīja jūlijā, un jau tad Greisa viņai pieļepatojusi klāt ar domu - manējā. Arī braucot pakaļ kucēnam, Greisa nešaubīgi un drosmīgi pienākusi klāt un atklāti ieskatījusies savām nākamajām saimniecēm acīs.

Pēc Greisas atvešanas mājās, izmainījies ir Ilutas un Monikas dienas režīms, jo tagad tas jāpakārto sunīša pastaigām un izklaidēm svaigā gaisā. Kucēnam lielāku prieku nevajag, kā izskrieties pa mežiem un pavārtīties mīkstajās sūnās. To, ka Greisai "asinīs" ir pielāgošanās skarbiem laika apstākļiem, liecina viņas šķirnes izcelšanās.

Samojedu suņi bija uzticīgi pavadoņi Tālo Ziemeļu klejotāju ciltīm - ņenciem, enciem, lapiem. Tos pirmo reizi atklāja tieši pie samojedu cilts, kas mūsdienās dzīvo Urālu kalnu ziemeļaustrumu daļā. Skarbā daba, sniegotie bezceļi un stindzinošais aukstums klejotājciltis nebaidīja, ja viņiem piederēja vismaz 12 samojedu.

Suņi bija izdzīvošanas garants. Ziemeļu tautām samojedu suņi bija liela bagātība - darījumos tie bieži vien aizstāja naudu. Ceļotāju piezīmēs "sniega suņi" minēti jau 14. gadsimtā, taču populāri viņi kļuva pagājušajā gadsimtā lielo polāro zemju atklājumu laikā. Par samojedu izcelsmi ir dažādas versijas, visticamāk, ka tie ir balto vilku tiešie pēcteči.

Iluta nenoliedz, ka viņas Valkā kļuvušas itin populāras, jo visiem gribas samīļot balto mīlīgo lācīti un aprunāties ar saimnieci. Iluta smej,- labi vien, ka būs publikācija laikrakstā, jo būs mazāk jāskaidro interesentiem par Greisas izcelsmi.

Greisa ir izcila savas šķirnes pārstāve - mīlīga, sabiedriska, bezgala uzticama un draiskulīga. Viņai gandrīz visu laiku nepieciešama savējo klātbūtne, jo samojedi vislabāk jūtas ģimenes lokā. Ģimene ir viņu bars. Reizēm, kad Iluta ar meitu dodas izbraukumā divatā, Greisa uztaisa mazu žēlabu koncertu un savējos mājās sagaida ar izmētātiem apaviem. Uz tiem Greisai ir īpaša kāre, tāpēc saimniece viņai iegādājusies plastmasas košļājamu kurpi.

Pagaidām Greisas kopšana neprasa īpašas rūpes. Pēc pastaigām viņas ķepas tiek nomazgātas. Kucītei pūrā līdzi nāca īpaša ķemme, ar kuru kopt biezo kažoku, bet ar sariem iztīrīt netīrumus. Atšķirībā no suņiem, kucītes apmatojumu maina divas reizes gadā. Tad gan māja kādu laiku pārvēršoties par baltu sniega kupenu, bet tas nav ilgs nervu bojāšanas periods.

Saimniekam jābūt pacietīgam un jāgaida, kamēr dzīvniekam no kažoka spalvas krīt kumšķiem. Tad suns divas reizes jāizmazgā un jāizžāvē ar gaisa fēnu. Arī Greisas ēdienkarte ir visai vienkārša - suns ēd tikai profesionālo barību, reizēm panašķojoties ar kādu gaļas gabaliņu vai cepumu.

Kucēnu noteikti nevar uzskatīt par mazu mīkstu rotaļlietiņu, bet gan par īstu kompanjonu un draugu. Iluta ikdienā nodarbojas ar nogurdinošu, saspringtu intelektuālo darbu, kas prasa koncentrēšanos un domas asumu. Greisa ir pirmā, kas spēj noņemt sasprindzinājumu un stresu. Ko vēl cilvēkam vairāk vajag - siltu māju un mīļus iemītniekus un draugus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mazs, balts lācēns rada prieku apkārtējiem

Kategorijas