Robežas nojaukšana paver izglītības iespējas

2008. gada 7. septembris 00:13

1134

Robežas nojaukšana paver izglītības iespējas

Igauņiem lielāka motivācija mācīties

Kopš robežas nojaukšanas starp Valku un Valgu, Latvijas puses izglītības iestādēs aizvien vairāk mācās igauņu bērni. Spilgts piemērs tam ir Valkas mākslas skola, kur jau nokomplektēta vesela klase ar kaimiņvalsts iedzīvotājiem.

Valkas mākslas skolas direktores vietniece Daiga Soloveiko informē, ka pašlaik no Valgas skolu apmeklē 22 - pārsvarā krievu tautības - audzēkņi vecumā no 9 līdz 11 gadiem. Nākamgad pirmie divi audzēkņi no Igaunijas jau iegūs skolas beigšanas atestātu.

"Valgā informācija par mākslas skolu aiziet no mutes mutē. Skolā mācās bērni pat no vienas ielas," atklāj D. Soloveiko.

Viens no labvēlīgajiem faktoriem, kāpēc tik daudz igauņu bērnu nāk apgūt zināšanas uz Latviju, ir tas, ka Valgā nav mākslas skolas. Viņiem ir iespēja apmeklēt zīmēšanas nodarbības un radošos pulciņus Valgas kultūras centrā.

Skolas direktore Maruta Stabulniece uzskata, ka audzēkņus skolai piesaista arī tas, ka šeit var iegūt profesionālās ievirzes pamatizglītību un nopietnu atestātu. Arī mākslas izglītības programma ir plaša un daudzpusīga. Skola kļuvusi par daudznacionālu vidi.

Direktore novērojusi, ka bērniem savstarpējā komunikācija notiek pārsvarā krieviski un angliski. Igauņu bērni saprotot arī atsevišķas frāzes latviešu valodā. M. Stabulniece uzskata, ka tā ir Valkas specifika un iezīme un tas jāuzņem kā pats par sevi saprotams.

Pēc robežas nojaukšanas audzēkņi bez problēmām un kavēšanās var apmeklēt nodarbības. Agrāk nereti bērni kavēja stundu sākumu, jo uz robežas notika dokumentu pārbaude.

Mākslas skolas pedagogi novērojuši, ka igauņu bērniem un vecākiem ir liela pietāte un cieņa pret skolu, kā arī respekts pret apgūstamo programmu.

"Ja bērni no Igaunijas ir uzņēmušie mācīties Latvijā, tad viņi strādā ar lielu atbildības sajūtu. Bērni ārkārtīgi uzticas pedagogiem," novērojusi direktore.

Trešdien pēcpusdienā audzēkņiem no Igaunijas notika mākslas vēsture pie skolotāja Aivara Ikšeļa un darbs materiālā, kuru vada Skaidrīte Bondare un Andrejs Rācenis.

Skolotāja S. Bondare pārsvarā ar igauņu bērniem sazinās krieviski. Reizēm viņai pašai jāmeklējot piemērots vārds krievu valodā, reizēm atkal izlīdzot saprašanās ar žestiem.

Angelika Burkēviča mākslas skolu apmeklē pirmo gadu. Meitene vēl ir nedroša gan attiecībās ar pārējiem audzēkņiem, gan arī skolotājiem, jo nesaprot latviski.

Valdzēnietis Igors Kaļiņins zināšanas Valkā apgūst otro gadu. "Dēlam ir liela vēlme zīmēt un arī savu nākamo profesiju viņš grib saistīt ar dizainu," stāsta Igora mamma Olga Kaļiņina.

Igors lepojas, ka dažus vārdus iemācījies latviski. Puisis zina, ko nozīmē, ja skolotāja saka - labi! Igoram padodas veidošana mālā un zīmēšana. Latviešu skolotāji neatšķiroties no igauņu skolotājiem, esot tikpat prasīgi un jauki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Robežas nojaukšana paver izglītības iespējas

Kategorijas