Pāris nedēļas cilvēki juta līdzi bez mājām palikušajiem Brutuļu ezera gulbjiem.

2008. gada 3. septembris 12:05

3443

Pāris nedēļas cilvēki juta līdzi bez mājām palikušajiem Brutuļu ezera gulbjiem.

Jau apbērēti, par nokostiem uzskatīti, un citiem nostāstiem apvītie pieci paugurknābja gulbji šo otrdien atgriezās savās mājās - Brutuļu dzirnavu ezerā netālu no Smiltenes.

"Ieraugot viņus, kā akmens nokrita no sirds," stāsta SIA "Mežvalde AD" Brutuļu HES operators Armands Seglenieks.

Gan viņš, gan strādnieki no uzņēmuma "Valkas meliorācija", kuri remontē ezera mazās spēkstacijas un galveno slūžu aizvarus, vairākas dienas bija spiesti klausīties cilvēku pārmetumus par gulbju ģimenes atstāšanu bez pajumtes.

"Zvanīja anonīmi dabas draugi un stāstīja nereālas lietas, it kā mēs būtu briesmoņi un būtu speciāli padzinuši gulbjus no ezera," sarūgtināts saka A. Seglenieks.

"Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka Brutuļu ezerā slūžu remonta dēļ ir ievērojami pazemināts ūdens līmenis. Tāpēc ezerā mītošā gulbju ģimene - divi vecāki un trīs jaunuļi, kuri vēl neprot lidot, jau augusta vidū bija spiesti meklēt citu barošanās vietu.

Brutuļu ezers ir privātīpašums, to apsaimnieko uzņēmums "Mežvalde AD". Būvdarbi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm, arī ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi.

Tomēr ne viens vien smiltenietis nesaprot, kā varēja dot atļauju pazemināt ūdens līmeni ezerā un atstāt bez mājvietas gulbjus, kuri vēl neprot lidot.

Cilvēki bija ievērojuši, kā gulbju ģimene kājām iet pa Strenču - Smiltenes šoseju Tiltleju ezera virzienā. Taču Tiltleju ūdenskrātuvē putniem neizdevās apmesties, jo izcēlās konflikts ar tur jau mītošo gulbju ģimeni, kas nikni sargāja savu teritoriju.

"Spalvas gāja pa gaisu. Brutuļu gulbji no ezera tika izsisti un, badā novārguši, nāca uz manu dārzu barību meklēt," "Ziemeļlatvijai" šīs nedēļas sākumā pa tālruni stāstīja pensionārs Andris. Smilteniete Diāna Vītola savukārt sestdien redzēja gulbju ģimeni Abula upes krastā pie Jaunā parka Smiltenē.

Aizvadītajā nedēļā "Ziemeļlatvija" saņēma vēl citu informāciju par to, ka Brutuļu gulbji ir nokosti. Par laimi, tā neizrādījās patiesība.

"Arī es dzirdēju, ka gulbji ir nokosti. Gandrīz pusdienu lietū staigāju un viņus meklēju. Pēc dažām dienām dzirdēju, ka gulbji badaini klīst kaut kur apkārt. Taču viņi neizskatās novārguši," skatoties uz mājās pārnākušo gulbji ģimeni, saka A. Seglenieks.

Uztraucoties par gulbju ģimenes, it īpaši vēl nelidojošo jaunuļu likteni, cilvēki meklēja putniem palīdzību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes postenī, Smiltenes pilsētas domē un Valmieras reģionālajā vides pārvaldē.

Vides pārvaldes speciālisti vairākas reizes atbrauca novērtēt situāciju un jau konsultējās ar Latvijā pazīstamo gulbju pētnieku Dmitriju Boiko, ko darīt šādā situācijā.

Tagad visi notikumā iesaistītie ļaudis priecājas, ka gulbju ģimene dzīva un vesela pārradusies atpakaļ Brutuļu ezerā. Brutuļu HES operators informē, ka jau šo sestdien vai svētdien ezerā ūdens būs atpakaļ tādā līmenī, kā bija pirms slūžu remonta.

"No biologa viedokļa cilvēkiem šādos gadījumos nevajadzētu iejaukties. Ja viens gulbju tēviņš, aizsargājot savu teritoriju, nosistu otru, nekas briesmīgs nenotiktu. Mātīte pēc gada diviem atrastu sev citu tēviņu un atkal sāktu ligzdot," par konkrēto gadījumu ar Brutuļu gulbjiem saka Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko, piebilstot, ka iejaukties vajadzētu no cilvēciskā viedokļa.

Gulbju pētnieks skaidro, ka līdzīgā situācijā gulbji badā nomirt nevar. Taču viņus apdraud klaiņojoši suņi un arī tas, ka "diemžēl visiem cilvēkiem nav lielas algas, un, kad daži ierauga lielu putnu, notiek tas, kas notiek".

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pāris nedēļas cilvēki juta līdzi bez mājām palikušajiem Brutuļu ezera gulbjiem.

Kategorijas