Smiltenes luterāņu baznīcā draudzes locekļi negrib salt atkal.
Mežizstrādātāji iesaka malku nākamajām sezonām skaldīt pavasarī
Redzot, ka Smiltenes luterāņu baznīcas apkurei paredzētā malka dievnama pagalmā joprojām nav sazāģēta, saskaldīta un izžāvēta, draudzes locekle par to noraizējusies stāsta "Ziemeļlatvijai".
Viņa uztraucas, ka cilvēki baznīcā atkal sals, jo plašo telpu nevarēs piekurināt, tāpēc aicina avīzē par to atgādināt draudzes vadībai.
"Malka tā stāv visu vasaru un mirkst lietū, bet apkures sezona drīz būs klāt. Nu kā var tik nesaimnieciski glabāt kurināmo?" sašutusi saka pensionāre. Savu vārdu avīzē viņa lūdz neminēt.
Sieviete regulāri apmeklē dievkalpojumus Smiltenes luterāņu baznīcā un dzied draudzes ansamblī, tāpēc uz savas ādas izjutusi drēgnumu un aukstumu, kāds dievnamā valda rudens un ziemas sezonā. Rokās jāvelk cimdi, bet galvā jāliek cepure. Ja malka netiks sagatavota kvalitatīvi, tad baznīcēni atkal sals, ir pārliecināta draudzes locekle.
"Nekad tā nav bijis, ka baznīcas apkurināšanai nav bijis, ko krāsnī likt," savukārt saka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Jānis Lauris. Viņš nesaprot, kāpēc cilvēki tagad par to uztraucas. Vēl ir vasara, bet apkure baznīcā sāksies tikai novembrī. Tāpēc esot pietiekami daudz laika, lai sagatavotu kurināmo. Tas paredzēts divām sezonām, un ne visu paredzēts kurināt tūlīt.
"Kā parasti, arī šī malka tiks sagatavota. Tā ir sausa, jo žuvusi visu vasaru, bet lietus līst tikai nedēļu. Malka tik ļoti neuzsūc mitrumu, kā cilvēks iedomājas. Vēl arī šķūnī ir malka. Tur tāpat ir, ko kurināt," saka draudzes priekšnieks.
J. Lauris arī atzīst, ka vēl ir arī daudz malkas, kas jāsazāģē. Tāpēc draudzes padome drīz rīkos talku un aicinās piedalīties ikvienu draudzes locekli.
Cilvēki, kuri mežizstrādes firmās regulāri gatavo kurināmo materiālu, apšauba, vai augusta nogalē nesazāģēta un nesaskaldīta malka derēs jaunajai apkures sezonai, it īpaši, ja tas ir lapu koks, kā konkrētajā gadījumā.
Malku nākamajai un pat aiznākamajai sezonai vislabāk skaldīt aprīlī vai maijā. Koksne, to uzglabājot grēdās ar mizu, izsūt, un sākas noārdīšanās process jeb trūdēšana. Tāpēc attiecīgi no viena kubikmetra šādas koksnes nevar iegūt tik daudz siltuma, kā no sausas, skaldītas malkas.
Ja krāsnī liek slapju malku, tad daļa siltumenerģijas tiek patērēta kurināmā žāvēšanai. rezultātā samazinās siltuma atdeve telpas apsildīšanai. Tas nozīmē, ka nāksies patērēt daudz vairāk malkas. Turklāt slapjai malkai degšanas process nenotiek līdz galam, un atmosfērā tiek izmests daudz nesadegušas masas. Rezultātā uz apkures katla vai krāsns sienām nosēžas sārņi, un katls var tikt bojāts.
"Ziemeļlatvija" jau šā gada sākumā rakstīja, - cilvēki ir neapmierināti par aukstumu Smiltenes luterāņu baznīcā. Pērn ziemā telpās bija pat tikai plus četri grādi.J. Lauris skaidro, ka viena "Bullerjan" krāsns nespēj saražot siltumu visai plašajai, augstajai dievnama zālei. Izdegusī lielā krāsns joprojām nav pārmūrēta.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19