Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dodas ekskursijā un tur īkšķus par savējiem Pekinā (papildināts ar fotogrāfijām)

Santa Sinka

2008. gada 23. augusts 00:36

1988
Dodas ekskursijā un tur īkšķus par savējiem Pekinā (papildināts ar fotogrāfijām)

Aktīvi darbojoties brīvprātīgo kustībā, ar Olimpiskās komitejas atbalstu diviem jauniešiem no Latvijas vairāk kā desmit dienas bija iespēja pabūt Ķīnā un vērot Olimpiskās spēles klātienē. Viens no jauniešiem bija Smiltenes ģimnāzijas 11.b klases skolnieks Varis Kondratjevs.

Gandrīz septiņu stundu ilgais lidojums, nebeidzamais karstums, jo dažubrīd termometra stabiņš tuvojās 40 grādu atzīmei, arī pamatīgās lietusgāzes, striktās pārbaudes pirms katras spēles un cita laika josla nebūt nemazināja sajūsmu par Ķīnu.

Ķīnieši kultūrā un mākslā pārsteidz ikvienu, un Varim bija lieliska iespēja par to pārliecināties klātienē Olimpisko spēļu un brīvprātīgo nometnes atklāšanas ceremonijā.

Ģimnāzijas skolnieks dzīvoja kopā ar brīvprātīgajiem no Šanhajas un Peru. Pirmās dienas pagājušas klusējot, bet pēc tam brīvprātīgie sadraudzējušies un brīvi komunicējuši angliski. "Ja nesapratāmies, tad lieti noderēja žestu valoda," piebilst Varis.

Latvietis labus vārdus teic par Ķīnas iedzīvotājiem, jo, nejauši uzskrienot virsū kādam uz ielas, vietējie uzreiz pieklājīgi atvainojas. "Viņi ir draudzīgi un izpalīdzīgi, jo pilsētās varēja pieiet klāt jebkuram un lūgt palīdzību," stāsta Varis.

Ķīnā V. Kondratjevs kopā ar pārējiem brīvprātīgajiem, kuri bija ieradušies no vairāk kā 250 pasaules valstīm, devās uz Olimpisko spēļu norises vietām un apskatīja ievērojamus tūrisma objektus.

"Dažādu iemeslu dēļ nesanāca klātienē redzēt nevienu spēli ar Latvijas sportistu piedalīšanos. Toties turēju īkšķus par mūsējiem. Apmeklētās spēles bija interesantas, izņemot boksu. Nav patīkami vērot, kā viens otram sit," saka brīvprātīgais.Vara favorīti Olimpiskajās spēlēs bija tenisists Ernests Gulbis un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.

Jaunietis stāsta, ka apbrīnas vērtas bijušas ekskursijas uz Aizliegto pilsētu un Ķīnas mūri, kā arī Olimpisko ciematu, kurā mitinājās sportisti no visas pasaules.

"Aizliegtajā pilsēta ir ļoti krāšņa un plaša, ar lieliem mūriem. Sajūsmināja dārzi un nebeidzams plašums," jūsmo brīvprātīgais.

Tomēr, lai cik skaista un savdabīga būtu Ķīna, ceļojuma pēdējās dienās jaunietis ilgojās pēc mājām, kur dzīve rit ierastajās sliedēs.