Graudaudzētājs Rihards Circenis šogad paredz lielāku iekūlumu nekā pērn

Kaut arī bieži līņā, kas nebūt nav tas labākais laiks graudu kūlējiem, Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis, kurš rajonā ir viens no lielākajiem graudu audzētājiem, ar ražas laiku ir apmierināts.
Visos laukos, kur līdz šim kulti graudi, par ražas dāsnumu nevar sūdzēties. "Ja rudzu platībās graudus no kombaina vidēji ieved 9,9 tonnas ar klētssvaru vismaz astoņas tonnas, tad citādi kā par teicamu tādu ražu nevar saukt," apliecina R. Circenis. Arī ziemas kviešos graudu vācēji vidēji no kombaina paņem septiņas tonnas graudu, kuru klētssvars rēķināms sešās tonnās.
Šogad zemnieks ziemas kviešus audzē 240, bet rudzus - 173 hektāros. "Vēl no šīs platības nav daudz novākts, jo, ja hektārā jāsavāc deviņas tonnas, tad ir ko rauties. Arī kaltes uzreiz nevar apstrādāt tik lielu birumu, jo šogad graudos ir paaugstināts mitruma saturs. Labā laikā šīs kaltes varētu izkaltēt divas trīs reizes lielāku vākumu.
Tagad pie mitruma procenta 24,8 viena un tā pati graudu masa trīs četras reizes jālaiž cauri kaltei. Pašlaik esam novākuši 665 tonnas rudzu, bet kviešus līdz trešdienas rītam esam ieveduši 606 tonnas," stāsta R. Circenis. Pilnībā nokultas ir ziemas rapša platības, 200 tonnas sēklu ir aizvestas uz Vidzemes agroekonomisko apvienību.
Kaut arī ik pa laikam līst lietus, zemnieks uzskata, ka līdz šimbrīdim laika apstākļi nekādu kaitējumu ražai nav nodarījuši. "Vienīgi temps ir palēlinājies. Ja kļūtu labāks laiks, dienā varētu iekult vismaz 300 tonnas. Tad temps kļūtu ātrāks arī graudu žāvēšanā un augustā visa labība būtu novākta," spriež R. Circenis.
Viņš stāsta, ka šogad nedaudz par 1000 hektāriem lielāka sējumu kopplatība īpaši nav palielināta, pamainīta vien sējumu struktūra. "Palielinājām par 120 hektāriem kviešu platību un nedaudz samazinājām rudzu sējumus. To darīju tādēļ, ka esmu iepircis agro ziemas kviešu "Ramiro" sķirni. Kaut arī šo šķirni iesēju pēdējo, to novācu nedēļu pirms rudzu pļaujas pabeigšanas ar ražību - 7,3 tonnas no hektāra," stāsta R. Circenis.
Graudaugu platību uzturēšanai un ražas novākšanai saimniekam ir divi arkli, divas sējmašīnas, divas kaltes, divi miglotāji, divi lielie traktori un divi kombaini ar aprēķinu, lai katra tehniskā vienība būtu uz 500 hektāriem. Tas ir saimnieka pārbaudīts ekonomiskākais saimniekošanas variants.
"Tā ir mana prakse - uz 500 hektāriem turēt vienu nopietnu agregātu, ieskaitot kalti," apliecina saimnieks. Vērtējot pašreizējo iekūlumu, R. Circenis domā, ka kopējā raža varētu būt par 20 procentiem lielāka nekā pērn.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19