Prasme prognozēt

2008. gada 8. augusts 12:09

2035

Jau 2003. gadā Maskavā trīs redzami ekonomisti publicēja grāmatu, kurā paredzēja globālo ekonomisko krīzi. Vārdu globāls šeit lietojam kā sinonīmu kapitālistiskam tirgus modelim, kas izslēdz kādas vienas valsts ekonomikas izolētu attīstību. Izolācija var novest tikai pie Ziemeļkorejas attīstības modeļa.

Toreiz, un tas bija pirms pieciem gadiem, minētos ekonomistus nesaudzīgi norāja, pārmetot pārāk apokaliptisku redzējumu. Tagad vērojam, ka drūmais paredzējums piepildās, savukārt minētie ekonomisti jau sāk veidot iespējamos pēckrīzes attīstības modeļus.

Te jāpiebilst, ka globālās ekonomikas atveseļošanās tiek prognozēta tikai ap 2010. gadu, kas neizslēdz recesijas parādību mazināšanos jau nākošgad. Savukārt dažos citos pasaules reģionos zemākais tautsaimniecības kritums vēl tikai priekšā.

Faktiski pirms gada sākās hipotekāro kredītu krīze ASV, kas smagi skārusi mājokļu tirgu un celtniecības nozari. Sekas izpaužas arī autobūves nozarē, kur situāciju sarežģī degvielas cenu faktiska dubultošanās.

Amerikāņu bizness neprata savlaicīgi saskatīt draudošās briesmas, tāpēc tuvu bankrotam nonāca vairākas investīciju bankas, starp citu, tieši tās, kurās Krievija glabā ap 20 procentiem savu valūtas rezervju.

Situācija bija visai dramatiska, jo draudēja izraisīties ķēdes reakcija, kas visas pasaules finanšu sistēmu ierautu haosā. Bankas glāba ASV valdība, kapitalizējot zaudējumos ierakstītos miljardus un nodrošinot valsts kontroli pār banku atlabšanas politiku.

Kad situācija normalizēsies, valdība savu daļu atkal varēs pārdot privātajiem investoriem. Šāds solis gan glāba no sabrukuma hipotekāro kredītu sistēmu, bet mājokļu tirgu tas neuzlaboja. Tūkstošiem amerikāņu nav spējīgi atdot paņemtos kredītus.

Nav tā, ka Eiropu minētie procesi nav skāruši, un to vērojam arī Latvijā. Vislielākās problēmas mājokļu tirgū paredz Spānija, kur tūkstošiem jaunbūvju stāv tukšas vai nepabeigtas, bet dažas celtniecības kompānijas spiestas pārtraukt savu darbību.

Ar savu īpašo situāciju izceļas Krievija, kura bauda lielos ienākumus par naftas un gāzes pārdošanu. Ir pat impēriski domājoši politologi, kuri gatavi paņirgāties par amerikāņu likstām, tomēr ekonomikas lietās gudrākie eksperti apgalvo, ka Krievijas ekonomika ir daudzkārt vieglāk ievainojama, ja salīdzina ar pasaules gigantu ASV.

Ka ar ekonomikas attīstības likumiem nedrīkst jokot, laikam izpratis pat stūrgalvīgais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš nesen izteica vēlmi jēlnaftas cenas noturēt robežās līdz simts dolāriem par mucu. Jo skaidrs pat sociālisma aizstāvim Čavesam, ka pārāk augstas degvielas cenas var novest pie pieprasījuma krituma, kas jau sen sācies.

Nesaprātīgi augstām energoresursu cenām, ko pavada inflācija un ražošanas apsīkums, noteikti būs visu pasauli atveseļojošs efekts, jo beidzot gan zinātnieki, gan valdības sāk nopietni meklēt alternatīvas. Radikālas izmaiņas notiks strauji un visai drīz, jo jau 2010. gadā vairākas autobūves kompānijas laidīs tirgū automašīnas, kuras darbinās elektrība, dažos gadījumos ūdeņradis. Atkārtoju: pārmaiņas notiks ļoti strauji.

Latvijā situācija izskatītos citāda, ja mēs neatkarību būtu atguvuši gadus desmit agrāk. Tolaik bija cita ekonomiskā situācija pasaulē, kas solīja mierīgāku ieskriešanās periodu, pārejot uz globalizāciju. Varam prognozēt, ka tādā gadījumā mēs tagad atrastos vienā līmenī ar Īriju. Arī latviešu trimdas pienesums tēvzemei tobrīd būtu bijis ievērojamāks.

Protams, ir bijušas mūsu politiķu un uzņēmēju kļūdas. Profesors Gundars Ķeniņš-Kings min faktu, ka Aigara Kalvīša valdība ar pārāk lielu optimismu tērējusi ES dotās materiālās iespējas, kas noveda pie straujākās inflācijas Eiropas savienībā.

Ja 2007. gadā algas Igaunijā un Lietuvā pieauga par 20 procentiem, tad Latvijā šis pieaugums sasniedza 30 procentus, jo valdība uzskatīja, ka vajadzīgs strauji panākt tuvākās kaimiņvalstis. Cilvēki, kuri saņem aizvien lielākus ienākumus, vairāk un vieglprātīgāk tērē, ieskaitot hipotekāro kredītu ņemšanu.

Ja kāds iedomājas, ka visas ar inflāciju saistītās likstas iespējams labot, mainot politiķus vai vismaz pāraudzinot esošos, tad lielus panākumus es neparedzu. Pirmkārt, nav nemaz daudz kompetentu cilvēku, kuri gribētu iet politikā (lai daži psihopāti viņus apsaukātu par cūkām un durstītu ar lietussargiem).

Nav manāms, ka dzimtu jaunas un darboties spējīgas partijas. Biežas vēlēšanas un referendumi, lai cik demokrātiski viss notiktu, nekad un nekur nespēj uzlabot politiķu ģenētisko kvalitāti. „Kādi māli ir, ar tādiem jāstrādā," - teicis Ulmaņkārlis.

Un pēdējā piebilde par tiem, kas ar runasplūdiem cer bruģēt sev ceļu uz nākamo Saeimu. Nesaukšu vārdā, bet dažu labu skaļu dāmu es negribētu likt pat savā piemājas dārzā, dodot priekšroku mehāniskam putnubiedēklim.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Prasme prognozēt

Kategorijas