Vēlreiz par un ap inflāciju

2008. gada 4. augusts 09:40

2304

Latvieši ir unikāla tauta, jo vismaz puse no sabiedrības kopuma svēti tic, ka cenas ir iespējams apstādināt ar tautas nobalsošanu.

Nāk prātā trimdas tautsaimnieka profesora Gundara Ķeniņa-Kinga atstāstītais piedzīvojums no studiju gadiem ASV. Rakstot par inflāciju zinātnisku darbu, jaunais students beigās piebildis vienu teikumu, proti, ka inflāciju iespējams apturēt ar administratīviem pasākumiem.

Šī viena teikuma dēļ profesors studentam ne tikai samazinājis atzīmi, bet papildus vēl krietni nostrostējis un nokauninājis.

Varam kaut brēkt pret debesīm, degvielas un gāzes cenas regulē pasaules vienotajā tirgū. Pavisam naivi domāt, ka, pazeminoties jēlnaftas cenai par dažiem dolāriem, tūdaļ otrajā dienā vajadzētu kļūt lētākai degvielai uzpildes stacijās.

Ja jūlijā slēdz līgumus par naftas piegādēm augustā, tad arī augustā varētu sākt gaidīt kādu kustēšanos. Senais latviešu zemnieks vismaz bija gudrs tanī ziņā, ka par svešzemju kungiem sacerēja anekdotes, piemēram, kā kungs iestāda zirni un jau nākošajā dienā iet raudzīt ražu.

Nujā, bet esot bijuši arī tādi kungi, kas pūlējušies izperēt kumeļu. Vai mūsu politiskās opozīcijas „fiksie" ieteikumi arī neatgādina šādu kumeļa perēšanu?

Inflācijas cipari patiešām iespaidīgi - gada izteiksmē pārsniedz 17 procentus. Bet kas tad sastāda šo skaitli? Vispirms ikviens no mums nosauks maizi un piena produktus, jo ēst vajadzīgs itin visiem. Vēl satraukumu rada maksa par komunālajiem pakalpojumiem - šī problēma aktuāla 90 procentiem iedzīvotāju.

Bet padomāsim par tabakas cenu celšanos, sākot ar janvāri, kaut kur lasīju, ka šī sadaļa kopējai inflācijai piepluso 2,4 procentus. Mani mulsina tas apstāklis, ka pīpmaņu ir varbūt tikai piektā daļa no iedzīvotāju kopskaita, bērni un vairums sievietes šīs „zārka nagliņas" vispār nepatērē.

Bez tam varbūt pat puse pīpmaņu - spriežot pēc nelabās dūmu smirdoņas - patērē kontrabandas cigaretes, kas ražotas Krievijā vai Ukrainā.

Ar nākošā gada janvāri šie cigarešu faktori inflāciju vairs nepieaudzēs, jo viss noticis jau šogad. Šis ir svarīgs atzinums, kad gribam prognozēt turpmākā perioda cenu izmaiņas. Jo augstāki inflācijas cipari kādā mēnesī, jo mazākas iespējas šiem rādītājiem pieaugt pēc gada. Protams, jāpatur vērā to produktu un preču cenas, kuras regulē globālā tirgus dievs.

Gandrīz visu dumpju un revolūciju pamatā ir ideja par bagātību „taisnīgu" pārdalīšanu. Šāda indeve piemīt arī mūsdienu Krievijai, kur sevišķi dzīvas sociālisma teorijas par visu ļaužu vienlīdzību, ko gan praksē nekādi neizdevās realizēt.

Vienkāršā krievu tauta nāvīgi ienīst bagātniekus, jo daudziem šķiet, ka viņu personīgajās likstās vainojami tie, kuri sagrābuši tautai pienākošos labumus. Tanī pat laikā tautsaimnieki apgalvo, ka jebkura pārdale beidzas traģiski abām pusēm.

Tā kā arī Latvijā visai dzīvas līdzīgas noskaņas, tad minēšu vienu iespējamo piemēru. Aptaujas gan liecina, ka vairums latviešu apskauž mūsu miljonārus, ieskaitot Šķēli, Lembergu, Šleseru un citus. Tanī pat laikā daudzi uzskata, ka vajadzētu tikai bagātajiem atņemt miljonus, sadalīt uz galviņām, un tad visi dzīvotu laimībā.

Labi, atņemsim vienam miljonāram pāris miljonus, un tad katrs Latvijas iedzīvotājs varētu nopirkt vienu pudeli alus. Rezultātā pat kārtīga pačurāšana nesanāktu, savukārt kāds no minētā miljonāra uzņēmumiem beigtu pastāvēt, darbu zaudētu bariņš strādājošo, samazinātos valsts kopprodukts, samazinātos budžeta ieņēmumi.

Līdzīgi spriež tie, kuri uzskata, ka mums nav vajadzīga Gaismas pils, nav vajadzīgi dārgi tilti, Okupācijas muzejs utt. Sak, vajadzētu šo naudiņu sadalīt pensionāriem un trūcīgajiem, tad būtu pareizi un taisnīgi. Par lielo investīciju projektiem zīmīgus secinājumus izteicis Krievijas populārais ekonomists Mihails Bergers.

Ja kādā objektā tiek ieguldīta liela nauda, tad būtu aplam spriest, ka labumu gūst tikai objekta celtnieki un nākamie saimniekotāji. Praksē tiek iekustināta vesela uzņēmumu ķēde - un labumu gūst gan būvmateriālu ražotāji, transporta firmas, nemaz nerunājot par projektētājiem vai infrastruktūras izmantotājiem. Bergers tēlaini šo situāciju salīdzina ar krievu pasaku par milzu lielo rāceni, kuru izkustināt var tikai visa ģimene ar mazās pelītes piepalīdzību.

Tas nozīmē, ka, iekustinot vienu nozari, aktivizējas arī visa tautsaimniecība kopumā. Starp citu, doma par lielām pensijām ir ar savu racionālu pamatu tanī ziņā, ka pensionāri, saņemot lielas pensijas, sāk vairāk un dārgāk iepirkties, līdz ar to valsts kasē ieplūst vairāk nodokļu, bet, pieaugot patēriņam, vairāk spiesti ražot arī zemnieki un pārstrādātāji.

Tomēr šeit jāņem vērā cita tendence, kas sevišķi raksturīga inflācijas gaidu pārņemtai un ņerkstošai sabiedrībai: pieaugot tautas pirktspējai, pieaug arī cenas. Cik garš, tik plats.

Nupat saņēmu skaistu pastkarti - „Vai ir dzīve pēc Dziesmusvētkiem?"

Ir, protams, ka ir! Viss atkarīgs no katra paša izvēles.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vēlreiz par un ap inflāciju

Kategorijas