Vāveru dzimta atkal spieto Smiltenē

2008. gada 23. jūlijs 09:17

4252

Pirms astoņiem gadiem dzimusī ideja par Vāveru dzimtas salidojumu izrādījās dzīvotspējīga. Kopš 2000. gada dzimtas vienam atzaram piederošās ģimenes satiekas ik pēc diviem gadiem, - arī šovasar, un atkal Smiltenē.

Salidojuma ierosinātājs ir dzimtai piederīgais kurzemnieks Aivars Balodis. Kādās radu bērēs viņš piecēlies kājās pie galda un teicis, - kas tā par lietu, ka Vāveres satiekas tikai skumjos brīžos?

Tagad dzimtas saietus Ādama Vāvera un viņa brāļu pēcnācēji rīko pamatīgi - gandrīz kā kāzu godus. Klāj galdus, uzaicina muzikantus, dala diplomus un sertifikātus, lai būtu interesantāk, pārrunā radu rakstus un katru tikšanās reizi pārvērš par lieliem svētkiem.

Dzimtai ir pat sava himna "Še, kur līgo priežu meži" melodijā, kurai vārdus sarakstījusi smilteniete Aina Terentjeva.

Dzimtas salidojumi jau bijuši Smiltenē, Balvos, Aizkraukles rajona Secē, Inčukalnā. Aizvadītās nedēļas nogalē gandrīz 80 radinieku atkal sapulcējās Smiltenes pusē, šoreiz - skaistā vietā, trīs stāvu viesību namā "Pērles" (Smiltenē vairāk zināmā kā Otarda pirts pēc saimnieka automašīnas numura zīmes), kuru uzcēlis viens no Vāveru dzimtas pēcnācējiem Ģirts Leitis, un baudīja "Pērļu" labumus: slapjo pirti, viesību telpas un lielās šūpoles pagalmā.

Dzimtas salidojumus Ģ. Leitis atzīst par vērtīgiem, jo šādi var iepazīt interesantus cilvēkus. "Satiekas svešinieki no visas Latvijas, un iznāk cits citam radinieki. Katram ir sava profesija, darbs, priekšstati par dzīvi, atpūtu. Mēs apmaināmies ar dzīves pieredzi," viņš secina.

Radiniekus uzņēma Smiltenē dzīvojošie Vāveru dzimtas pēcnācēji - Ģirts, viņa mamma Ināra Leite un māsa Gunita, Ināras māsa Aina Terentjevam brālis Gunārs Vāvers un viņu ģimenes. Lai būtu jautrāk, muzicēja lauku kapela "Abulmalas burlakas" no Trikātas. Jautrie muzikanti izpelnījās lielu atzinību. Savukārt "Abulmalas burlaku" muzikants Harijs Upenieks uzteic ideju par dzimtas saieta rīkošanu.

"Tādā pasākumā bijām pirmo reizi. Tas viss par dzimtas sakņu meklējumiem un atradumiem ir ļoti interesanti, - kā tur gājis un bijis," spriež H. Upenieks.

Par Vāveru dzimtas Ādama atzaru ir sarakstīts ciltskoks. Astoņus gadus dzimtas reģistru kopā ar citiem radiem uzrauga Meta Vāvere no Alūksnes rajona Jaunannas pagasta. "Savulaik strādāju par ciltslietu zootehniķi, tāpēc jau man tās cilts lietas tuvākas," viņa smaida. Kad uzradies vairāk brīva laika, sākusi rakstīt senču rakstus.

Vāveru dzimtā vecākais ir Zigizmunds Vāvers (94 gadi), jaunākais - gadu vecais Jānis Ločmelis.Pētot dzimtas ciltskoku, noskaidrots, ka Vāveru senči cēlušies no Pudņiku ciema Latgalē un dzīvojuši arī Cēsu pusē, kur ir Vāverkalns un Vāvermuiža.

Ādams Vāvers bija viens no 11 brāļiem, kuram pašam bija septiņi dēli un viena meita. Pirmajā salidojumā, kas notika 2000. gadā Smiltenē, fotogrāfijās goda vietā iemūžināts viens no viņa dēliem - 1907. gadā dzimušais Aleksandrs Vāvers, Ināras un Ainas tētis. Tagad viņa vairs nav šai saulē.

Vecākā paaudze aiziet, bet dzimtu papildina viņu mazbērni un mazmazbērni.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vāveru dzimta atkal spieto Smiltenē

Kategorijas