Trīnīši ienāk pasaulē piena krīzes laikā

2008. gada 19. jūnijs 08:42

2754

Trīnīši ienāk pasaulē piena krīzes laikā

Blomes pagasta zemnieku saimniecībā "Dimanti" pirms vasaras saulgriežiem pasaulē nākuši trīnīši. Mazuļi ir šokolādes krāsā ar baltiem lāsumiem, jau patstāvīgi sper pirmos soļus un ir kāri uz pienu.

"Dimantos" govij Jasmīnai piedzimušas meitiņas Jasmīna un Jumurda, un teļu puika. Vēl vakar saimnieki vārdu viņam nebija izvēlējušies.

"Tas, ka govij piedzimst trīnīši, ir rets gadījums," saka ilggadēja zootehniķe, Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā referente Anita Čekanoviča, balstoties uz savu 44 ilgo darba pieredzi. Nesen viņa par teļiem trīnīšiem lasījusi internetā, taču Valkas rajonā līdzīgu gadījumu neatceras.

A. Čekanovičai piekrīt "Dimantu" saimniece Sandra Stricka. Govis viņas saimniecībā ir no 1987. gada, taču trīnīši sagaidīti pirmo reizi. Neviens iepriekš pat nenojauta, ka Jasmīnai būs tik daudz bērnu. Puika negaidīti nāca pasaulē tikai pēc četrām stundām aiz māsiņām.

Mazie teliņi ir slaucēju Ineses Pētersones un Ilgas Sviķes aprūpē. Viņus dzirdina četras reizes dienā un stiprina organismu ar vitamīniem. "Mans spriedums par teliņu nākotni sākumā bija diezgan bargs, taču slaucējas viņus apžēloja. Ir jau arī maziņi, kā leļļi," smaida S. Stricka.

Tas, cik turīgā ģimenē jeb saimniecībā izaugs "Dimantu" trīnīši, būs atkarīgs no Zemkopības ministrijas spējas atrisināt krīzi piena lopkopībā. "Ziemeļlatvija" vairākkārt rakstījusi par Valkas rajona piena ražotāju protestiem zemo piena iepirkuma cenu dēļ. Viņu ienākumi no produkcijas realizācijas vairs nesedz ražošanas izmaksas.

Vakar pēcpusdienā ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi tikās Latvijas piena ražotāju pārstāvji, arī S. Stricka (viņa ir Valkas rajona lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja) un Smiltenes pagasta uzņēmuma "Kalna Tomēni" īpašnieks Juris Bērziņš, lai dzirdētu, ko ministrija paveikusi lietas labā.

Pēc maija nogalē Rīgā notikušās protesta akcijas zemnieki deva zemkopības ministram divas nedēļas trīs jautājumu risināšanā. "Prasījām valsts galvojumu, ja zemnieki pērk piena kombinātu, jo viņiem nav īpašumu, ko ieķīlāt.

Vēl prasījām meklēt tirgu ar trešajām valstīm, galvenokārt Krieviju, un vienlīdzīgas subsīdijas ar Eiropas zemniekiem visiem lajas lsiemiem," uzskaita S. Stricka, piebilstot, ka tas ir tikai mazumiņš, ko var izdarīt piena ražotāju labā.

Piena ražotāju pārstāvju prasībām piekrīt Bilskas pagasta zemnieku saimniecības "Kalējiņi 1" direktors Kaspars Putrālis. "Tas, kas prasīts, arī jāizdara," uzsver K. Putrālis, "jo nekas būtisks līdz šim nav paveikts. Ja situācija nemainīsies uz labo pusi, govis būs jāpārceļ uz Ķīnu, kā jau notiek ar lielajām rūpnīcām. Te nevienam nekas nav vajadzīgs. Braukšu uz Ameriku un strādāšu tur."

S. Stricka domā, ka šobrīd svarīgākais ir atvērt Latvijā ražotajam pienam Krievijas tirgu. Ja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi deklarējot, ka viņiem tik daudz produkcijas, cik valstī saražo, nevajag, tad Krievijas tirgus būtu iespēja piena eksportam, turklāt par augstāku cenu, nekā Latvijā. "Krievijas Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti uz Latviju jādabū ātrāk, nekā gada beigās, kad viņi solījuši atbraukt," saka S. Stricka.Arī M. Roze uzsver, ka Latvijas piensaimniecības nākotne ir atkarīga no eksporta. Latvijā piena ražošanas apjoms ir aptuveni 800 tūkstoši tonnu gadā. Patēriņš cilvēku uzturā ir aptuveni 400 tūkstoši tonnu, no kurām vietējās izcelsmes produkti ir apmēram 350 tūkstoši tonnu.

"Tātad vismaz pusi saražotā piena gatavos produktos ir jāpārdod citās valstīs. Zemkopības ministrija turpinās sadarboties ar Ekonomikas ministriju, lai tā varētu jau šogad sākt Eksporta kredītu garantiju programmu," sola zemkopības ministrs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Trīnīši ienāk pasaulē piena krīzes laikā

Kategorijas