Līdztekus kokapstrādei izveido zivsaimniecību un audzē dzērvenes

2008. gada 12. jūnijs 12:49

2875

Līdztekus kokapstrādei izveido zivsaimniecību un audzē dzērvenes

Pērnvasar, kad viesojos Ērģemes pagasta zemnieka Normunda Aumeistera saimniecībā "Āres", saimnieka solījumi tikai saviem spēkiem izrakt dīķus un izveidot zivsaimniecību, kā arī ierīkot dzērveņu lauku šķita mazliet neticami. Šovasar Normunds rāda dīķus, kuros jau ir zivis un varu apskatīt arī dzērvenājus.

Savu apņemšanos N. Aumeisters īstenojis par spīti saimnieciskās krīzes draudiem valstī un augstajai inflācijai. Pēc daudzviet dzirdētiem vārdiem, ka saimniekot un ražot kļūst aizvien grūtāk, viņa secinājums, ka pērnais gads bijis veiksmīgs, pat mazliet pārsteidz.

Zemnieks gan tūlīt piebilst: "Protams, jārēķina daudz vairāk nekā agrāk. Vairs nevar kaut ko iedomāties un darīt uz urrā. Katram solim jārēķina līdzi," apliecina N. Aumeisters.

Pamatnozare "Ārēs" joprojām ir koksnes pārstrāde, ar ko Aumeisteru ģimene nodarbojas vairākus gadus. Šogad klāt nākusi zivsaimniecība un ja ne šoruden, tad nākamgad noteikti varēšot pārdot arī pirmo dzērveņu ražu. Esot noskatīta vieta arī aveņu audzēšanai.

"Pašlaik mums ir trīs dīķi. Tie būs vēl dziļāki, bet pirmajā gadā ūdens līmeni nepacēlām līdz maksimālajai robežai, jo krasta uzbērums nav nosēdies un var iebrukt. Viena dīķa malā, kur mitrāka zeme, iestādījām dzērvenes. Stādus nopirku no viena dzērveņu audzētāja. Ogas būs lielākas par dzērvenēm mūsu purvos, jo esmu iegādājies Amerikas šķirni. Stādīšanas tehnoloģija ir diezgan vienkārša.

Stādus kā sienu izkaisīju zemē un tad pārklāju ar skaidām, lai dzērvenāji iesakņojas," stāsta N. Aumeisters. Ja viss iecerētais izdošoties, tad pēc pāris gadiem varēšot ievākt astoņas tonnas ogu. Saimnieks rēķina, ka izdevumiem vajadzētu atmaksāties ar krietnu uzviju. Stādi nopirkti par 600 latiem. Ja izdodas iegūt astoņās tonnas ogu, tad par peļņu nevarēšot sūdzēties.

Zivju dīķu platība aizņem apmēram trešdaļu hektāra. "Sākumā gribēju audzēt foreles, bet dažu apstākļu dēļ no tā vajadzēja atteikties. Zem ūdens palika daudz kūdras, jo ar ekskavatoru visu nebija iespējams izcelt. Tā kā forelēm vajadzīgs skaidrs un caurtekošs ūdens, dīķos ielaidām līņus un karpas. Domāju, ka līņi arī ir garšīgas zivis. Lai tos te ieaudzētu, iegādājos 300 līņu mazuļus.

Pagaidām nedomāju masveidā vilkt laukā zivis. Lai palielinās to skaits. Līdz šim te esmu atļāvis pamakšķerēt tikai paziņām un radiniekiem. Kad zivis savairosies, tad gan lomu vilkšu ar tīklu. Vēl neesmu izlēmis, vai pats zivis pārdošu vai došu vairumtirdzniecībā," stāsta N. Aumeisters.

Nākotnē viņš pakalnos aiz dīķiem plāno uzcelt guļbaļķu mājiņas, kurās varētu apmesties atpūtnieki. Ja būs vēlēšanās, varēs makšķerēt zivis. "Tas gan nebūs nākamgad, bet vēl tālākā nākotnē. Tādas atpūtnieku mājiņas esmu iecerējis uzbūvēt arī aiz otra dīķa," saka N. Aumeisters.

Viņš uzskata - visu paveikt salīdzinoši lēti izdevies tādēļ, ka darbs veikts tikai ar pašas ģimenes spēkiem un tehniku. "Savulaik par 1000 latiem iegādājos lietotu ekskavatoru. Ar to arī rakām dīķus. Par tehniku nebija jāmaksā, paši sev arī algu nerēķinājām. Izdevumi bija tikai par degvielu.

Turklāt tagad, nododot nolietoto ekskavatoru lūžņos, saņemšu 3000 latu. Gluži aptuveni rēķinot, man šis darbs izmaksāja apmēram 2000 latu. Zinu cilvēku, kuram līdzīgu dīķi rok citi par samaksu. Viņam tas izmaksās gandrīz 15 000 latu. Starpība ir ievērojama," secina N. Aumeisters.

Ekonomiski izdomāts, ko darīt ar izrakto kūdru. "Daļu pārdošu dārzu veidotājiem, jo pieprasījums ir, bet ar pārpalikušo noklāšu savā saimniecībā liesāku zemi un stādīšu avenājus," saka zemnieks.

Lai zivju mazuļi ātrāk izaugtu, saimnieks nolēmis dīķos ielaist dažas līdakas. "Tādu padomu esmu dzirdējis no lietpratējiem. Ja līdakas zivis dzenās, tās ātrāk izaugs. Protams, nevajag tās ielaist par daudz, jo tad būs zaudējumi," piebilst N. Aumeisters.

Viņš neuzskata, ka uzņēmējdarbību sekmē valsts politika, drīzāk otrādi - uzņēmējiem nemitīgi jādomā, kā pašiem izsisties uz augšu par spīti neizdevīgajai nodokļu politikai. "Tikai viens piemērs. Igaunijā zemniekiem nodokļi nav jāmaksā par tā saucamo reinvestēto peļņu.

Tā ir peļņa, ko zemnieks iegulda tālākā saimniecības attīstībā. Piemēram, es pērn labi nopelnīju kokapstrādē. Nopirku jaunas iekārtas, bet par izdoto summu bija jāmaksā nodokļi. Igaunijā tā nebūtu. Man pat jāmaksā avanss, kaut šogad situācija kokapstrādē ir pasliktinājusies. Tā nav attīstības veicināšana. Bet mēs brīnāmies, kādēļ Igaunija tikusi tālāk. Arī investori to prot novērtēt un vairāki nolemj naudu biznesā ieguldīt Igaunijā," apliecina N. Aumeisters.

Viņš rēķina, ka šāda politika situāciju valstī tikai pasliktinās, jo degvielas cena turpina celties, tādēļ nesaruks arī inflācija. "Iedomājieties tikai vienu pozīciju - šķeldas ražošanu. Šķelda patiesībā ir dzīvā degviela. Kokus ar transportu ved, tehnika koksni pārstrādā šķeldā, tas viss prasa degvielu. Ja tā sadārdzināsies, tad nezinu, cik dārga kļūs apkure. Ziemā var klāties grūti," spriež uzņēmējs.

Savu aizraušanos ar jaunajām jomām zemnieks izskaidro ar to, ka šis darbs patīk. "Viss, ko te daru, var teikt, ir mans hobijs. Ja tas, ko cilvēks dara, viņam patīk, tad izdodas arī šo to sasniegt," atzīst N. Aumeisters.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Līdztekus kokapstrādei izveido zivsaimniecību un audzē dzērvenes

Kategorijas