Utopija vai izdevīga iespēja?

2008. gada 4. jūnijs 15:34

2571

Nesen Valkā notika zinātniskā konference par elektrības un siltumenerģijas iegūšanu no biomasas, attīstot biogāzes ražošanu. Toreiz "Ziemeļlatvija" pārliecinājās, ka Valkas rajona uzņēmēju vidū pret jauno iespēju ir diezgan liela atturība.

Valentīns Evertovskis piedāvā

ideju, par kuras īstenošanu daudzi šaubās.

Zemnieks uzskata, ka ar biogāzes siltumenerģiju var apsildīt pilsētu un stimulēt lopkopību.

Smiltenes pagasta zemnieks Valentīns Evertovskis, kurš pirms dažiem gadiem bija vācu biogāzes ražošanas firmas "GEOS" pārstāvis Latvijā un ir izpētījis visus jautājumus, kas saistīti ar biogāzes iegūšanas iespējām šeit. Pēc viņa pārliecības, Smiltenes apkārtnē ir pietiekami daudz resursu biogāzes ražošanai, lai vismaz 10 gadus ar siltumenerģiju nodrošinātu pilsētu.

"Ir jāuzdrošinās izmantot jaunas iespējas, citādi šo biznesu savā pārziņā paņems citi. Protams, šādas nozares izveidošanā un attīstībā jāpārvar dažādi sarežģījumi un problēmas, bet ar kvalificētiem speciālistiem tas iespējams," stāsta V. Evertovskis.

Pēc viņa vārdiem, minētās nozares ieviešanai nepieciešamas komplicētas zināšanas. Vajadzīgs arī bioķīmiķis un kvalificēts elektriķis, kurš uzrauga procesu un rūpējas par atbilstošu iekārtu sagādi. Par ražotnes uzraudzību var vienoties arī ar kādu specializējušos firmu, bet tas ir dārgi. Gadā tas var maksāt pat 50 000 latu," apliecina V. Evertovskis.

Viņš, vadoties pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas par govju skaitu Smiltenē un saimniecībās apkārtnē, uzskata, ka kūtsmēslu pilsētas apkaimē ir pietiekami daudz, lai no tiem iegūtu tik daudz biogāzes, kas nepieciešama vajadzīgās siltumenerģijas saražošanai pilsētas ēku apsildīšanai. "Smiltenes apkārtējos pagastos kopā ir 7412 govju. Tas ir ļoti labs rādītājs. Viena govs saražo apmēram 20 tonnu kūtsmēslu, tātad pašlaik Smiltenes apkārtnē šīs izejvielas ir apmēram 148 000 tonnu.

Jāatceras, ka siltums ir tikai blakusprodukts, no biogāzes ražojot elektrību. Viena megavata elektrības ražošanai vajag 4000 tonnu kūtsmēslu un 20 tonnu dažādas zaļās masas. Iegūstot megavatu elektrības, rodas arī 1,2 megavati siltumenerģijas. Tas nozīmē, ka Smilteni pilnībā var nodrošināt ar siltumenerģiju, ražojot tās apkārtnē esošo biogāzi un siltumu pievadot no trijām vietām - Brantiem, tehnikuma un Silvas," saka V. Evertovskis.

Pašlaik Smiltenei siltumenerģiju gādā akciju sabiedrība "8 CBR". Sabiedrības elektroinženieris Jānis Sīklēns stāsta, ka katlumājas jauda ir 12 megavati. "Es nezinu, vai ar biogāzi vien varēs tādu jaudu nodrošināt. Būs vajadzīgs arī daudz komunikāciju, lai no apkārtnes fermām saņemtu biogāzi. Tie ir lieli izdevumi. Eiropā biogāzi izmanto lielākoties vietējo objektu apsildīšanai. Nezinu, vai ar to siltumu var nodrošināt visai pilsētai," atzīst J. Sīklēns.

Arī Smiltenes domes izpilddirektors Uldis Rudzītis šaubās, vai visai pilsētai pietiks ar apkārtnē no biogāzes iegūto siltumenerģiju.

"Iespējams, ka tā varētu apsildīt tikai daļu no pilsētas namiem vai arī apkārtējos ciematus. Mums ar katru gadu pieaug dažādu celtniecības objektu skaits un to apsildi spēsim nodrošināt ar jaudīgu centralizētās apkures sistēmu," saka U. Rudzītis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Utopija vai izdevīga iespēja?

Kategorijas