Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Virtuves noslēpumi: Plostnieku ikdienas baudas

Aldis Dubļāns
Novados

2008. gada 26. maijs 12:42

3597
Virtuves noslēpumi: Plostnieku ikdienas baudas

Gaujas Plostnieku asociācija jau 11. gadu rīko vērienīgu divu dienu izbraucienu ar apmēram 60 metru garu pašsietu īstu baļķu plostu no Spicu tilta līdz Strenčiem. Nezinīšiem jeb iesācējiem dažkārt liek nokāpt no plosta un pārliecināties, vai aiz upes līkuma kāds cits nenāk pretim...

 

Viena no galvenajām nodarbēm lielākajai daļai plostnieku ir vēderbaudas. Ko ēd un dzer plostnieki? Deviņu gadu laikā kopš man ir laimējies būt uz šī plosta, pirmajā dienā galvenā kopējā maltīte ir nemainīga - kartupeļu biezputra ar tā saucamo "tušonku" jeb tūristu brokastīm.

 

 

Izklausās neparasti vienkārši, taču uz plosta šis mielasts sagādā patiesu baudu. Protams, lai paēdinātu apmēram pussimts plostnieku, tam jāvelta vismaz trīs stundas. Sarežģītākais ir atrast brīvprātīgos kartupeļu mizošanai. Pirms dažiem gadiem šo darbiņu labprāt uzņēmās arī "Prāta vētras" puiši Renārs Kaupers un Jānis Jubalts.

 

Kad kartupeļi ielikti katlā, turpmākais ir tikai laika jautājums. Tos saspaida un pievieno tūristu tik iecienītos gaļas konservus. Tie, kam aizmirsusies karote un bļodiņa, ēd no konservu kārbas ar malkas skaliņu. Garšo lieliski. Nav jau tā, ka simtprocentīgi visi plostnieki ir gaļēdāji. Piemēram, plosta pēdējās plenes stūrmanis Dzintars jau daudzus gadus ir veģetārietis. Viņš savu kartupeļu biezputras porciju paņem pirms gaļas pievienošanas.

 

Pārējā laikā plostnieki bauda līdzpaņemtās ēdmaņas, kas nu kuram tuvāks. Populārākās ir tostermaizes un uz uguns cepamās gaļas - desiņas un dažādi marinējumi. Līdzpaņemto dzērienu klāsts ir ļoti plašs - no rūdīto plostnieku līdzpaņemtās dzimtenītes līdz "Tullemor" un tamlīdzīgām vērtībām. Pašdzītais kļūst par aizvien lielāku retumu.

 

 

Pērn tādu lielā daudzumā bija sarūpējis Igaunijas mežabrāļu muzeja īpašnieks Mēlis. Savukārt šogad ar ekskluzīvu dzērienu - pašgatavotu kalvadosu (ābolu degvīns) plostniekus cienāja Jānis. Tas viss pieder plostošanas tradīcijām. Interesanti, ko uz plosta jūnijā baudīs Latvijā akreditētie ārvalstu vēstnieki, kuri šovasar ir izlēmuši baudīt Gaujas ūdeņus no skatupunkta uz plosta.

 

Ūdenstūrisms nav tikai brauciens ar plostu. Gaujas ūdeņus ir iecienījuši gan ārzemju, gan pašmāju kanoe un piepūšamo laivu tūristi. Sezona drīz sāksies. Pērn pārliecinājos, ka ārzemēs drukātās Gaujas kartes ir nevainojamas.

 

 

Latvijā vēl tādu nav. Saprotami, ka mazā laiviņā ēdienu nepagatavosi un tas arī nav vajadzīgs, jo krastā ir daudz iekārtotu ugunskura un atpūtas vietu, kur iestiprināties ir daudz ērtāk nekā uz ūdens. Pirms laivošanas gan vajadzētu vismaz nedaudz padomāt par ēdienkarti un nepieciešamo paņemt līdzi. Ja gaļu un desiņas var uzcept jebkur, tad zupas pagatavošana ir sarežģītāka.

 

Dažas receptes ūdenstūristiem.

Skābeņu zupa (trīs porcijas)Nepieciešams: 200 gramu skābeņu, 750 mililitru ūdens, 150 gramu vārītu kartupeļu, sīpolloki un dilles, viena cieti vārīta ola, 100 gramu vārītas gaļas, 90 gramu krējuma un garšvielas.Pagatavošana: ūdenī liek vārīties pārlasītas un noskalotas skābenes, vāra 5 - 10 minūtes un visu atdzesē. Pievieno salmiņos sagrieztus kartupeļus, vārītu gaļu, olas, garšvielas un garšaugus. Pasniedzot pievieno skābu krējumu.

 

 

Zirņu pikas (piecas porcijas)Nepieciešams; 500 gramu pelēko zirņu, 200 gramu kartupeļu, 150 gramu ķimeņu siera, liels sīpols un sāls.Pagatavošana (pirms laivošanas): Izmērcētus pelēkus zirņus izvāra un samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Zirņu masai pievieno sastampātus kartupeļus un saceptu sīpolu. Visu samīca un pievieno kubiņos sagrieztu sieru. Var ēst aukstas, bet, ja vēlas siltas, pasniedz ar kubiņos saceptu žāvētu gaļu.

 

 

Bada zupaNepieciešams: 350 gramu gaļas (jelkādas), divi burkāni, divi vidēja lieluma sīpoli, divi litri ūdens vai buljona, 600 gramu kartupeļu, puslitra piena un ēdamkarote kviešu miltu.Pagatavošana: Gaļu sagriež gabaliņos, liek katlā un sacep. Cepot pievieno sarīvētus burkānus un sasmalcinātus sīpolus. Pēc tam vārīšanas gaitā pievieno sagrieztus kartupeļus un turpina vārīt līdz virums gatavs. Miltus atšķaida ar nedaudz piena, lai nebūtu kunkuļu un maisot pievieno zupai. Pievieno garšvielas un pārkaisa ar zaļumiem.

 

 

Ugunskurā cepta zivsJa laivošanas laikā ir paveicies noķert zivi, tad tā gatavojama ugunskurā. Zivi notīra un izķidā, nedaudz sāla, piparo un liek uz dubultas folijas. Apkārt kārto nomizotus un sagrieztus dārzeņus (ja tādi ir) un sviesta piciņas. Ārējo foliju malas sarullē tā, lai veidotos spilventiņš. Paciņu ierušina ugunskurā un cep apmēram stundu. Ja līdzi paņēmies citrons, tad gatavo zivi apslacina ar tā sulu.
Kategorijas

Kategorijas