Globālais augļotāju tirgus

2008. gada 17. maijs 09:49

867

Vispirms gribas pateikt dažus vārdus par drausmīgo dabas katastrofu Dienvidāzijā, valstī, ko mana paaudze atceras ar nosaukumu Birma.

Piecdesmitajos gados šo nabadzīgo zemi vadīja prezidents U Nu, kurš tērpās brunčveidīgā mūku tērpā. Kad Hruščovs Birmai dāvināja lidmašīnu, U Nu pretī dāvināja rīsus. Tagad valsts saucas Mjanma un to jau divus desmitus gadu pārvalda militāristi.

Demokrātiskās tiesības valstī likvidētas, budistu mūku nemieri tiek cietsirdīgi apspiesti. Postošā viesuļvētra pierāda, ka militārā hunta nespēj nodrošināt palīdzību nelaimes piemeklētajiem rajoniem, un tagad varam tikai zīlēt, vai šie notikumi nebūs liktenīgi arī nesaprātīgajiem ģenerāļiem.

Mēs, latvieši, dažkārt varam zūdīties, ka mūsu zemīti daba nav apveltījusi ar izrakteņu bagātībām, arī klimats tāds, ka ziemās raudādami maksājam par apkuri. Sak, kas nekaiš dzīvot siltajās zemēs, kur visu gadu vasara, kur pat nejauši zemē iesprausts spieķis pēc kāda laika dod vērtīgus augļus. Un tikai pēc šādām katastrofām, kad bojā aiziet desmitiem tūkstošu, bet aptuveni viena Latvija paliek bez jumta virs galvas un tīra ūdens, mēs sākam apjaust, ka faktiski dzīvojam Dievzemītē.

Prezidenta Medvedeva stāšanās amatā tika pieskaņota tam, lai viņš līdzās ar Putinu varētu pieņemt Uzvaras dienas parādi, kurā Krievija atkal nolēma demonstrēt moderno kaujas tehniku.

Zinātāji apgalvo, ka Putins ļoti lepojoties ar sava pēcteča izvēli. Pasaule tagad vēro, kā veidosies abu varasvīru sadarbība. Komentētājs Svanidze apgalvo, ka Medvedeva un Putina starpā pastāv mutiska vienošanās un Putins, kā zināms, dotos solījumus cenšas pildīt. Bet pastāv cita veida bažas, proti, kā sakomplektēsies abu valsts līderu komandas, kādu lomu spēlēs padomnieki un ietekmes aģenti, saukti par lobijiem.

Pagaidām izskatās, ka grūtības premjera amatā gaidīs Putinu, jo sācies grūtais ekonomikas modernizācijas laiks. Līdzšinējais premjers Zubkovs savā pēdējā valdības sēdē publiskoja plānu par energoresursu cenu pielīdzināšanu pasaules tirgus cenām. Teiksim, gāzei jākļūst tikpat dārgai kā Latvijā, un tas nozīmē, ka arī Krievijā patērētāji būs spiesti uzstādīt gāzes skaitītājus.

Protams, cenas pieaugs itin visām preču grupām, un ekonomiski izglītotā tautas daļa šādu nepieciešamību izprot. Nesapratīs padomju sistēmā uzaugusī vienkāršā tauta, tāpēc gaidāmi arī protesti, varbūt pat nemieri. Algu un pensiju strauja paaugstināšana radīs tikpat strauju inflāciju.

Krievi jau tagad nesaprot, kāpēc maize kļūst aizvien dārgāka, ja melnzemes apgabalos katrs kvadrātmetrs tiek apsēts un apkopts. Bet globālā tirgū prece plūst uz turieni, kur vairāk maksā. Tāpēc ir jāizvēlas: ēst dārgu maizi vai palikt vispār bez maizes.

Cits jautājumu loks saistās ar tagadējās varas leģitimitāti, jo Kremļa opozīcija apstrīd vēlēšanu rezultātus. Ja ticam Putina oponentam profesoram Ilarionovam, tad ar speciālas datorprogrammas palīdzību aprēķināts, ka tā sauktajās prezidenta vēlēšanās tikušas viltotas 17 miljonu balsis. Bet par šo jautājumu sīkāk citureiz.

Cilvēces attīstībā iestājies ļoti dīvains periods. Līdz šim labi dzīvoja tās tautas, kas daudz ražoja preču produkciju. Lai ražotu lēti un kvalitatīvi, tika ieviesti aizvien jauni zinātņu ietilpīgi izgudrojumi. Izveidojās ekonomiski un finansiāli plaukstošu valstu klubs ar ļoti augstu dzīves līmeni, tā saucamais zelta miljards. Ne Eiropa, ne Japāna nav īpaši bagātas ar izrakteņiem, bet, pateicoties tehnoloģijām, zemes sasniedza pārticību. Savukārt citas valstis, palikdamas nabadzības zonā, dzīvoja no dabas bagātību eksporta, kas peļņu deva tikai elitei.

Pēdējo gadu laikā situācija mainījusies ar kājām gaisā. Tie, kam ir nafta, gāze un metāla rūdas, sāk diktēt pasaulei savus noteikumus. Ja par mucu jēlnaftas tiek maksāts pāri par 120 dolāriem, tad jājautā, kāda ir tīrā peļņas daļa. Kāds Nigērijas politiķis pirms dažiem gadiem apgalvoja, ka naftas barela izsūknēšana no zemes dzīlēm izmaksā tikai divus dolārus.

Protams, klāt jāpieskaita transports, jā, arī tas, ka Krievijā ieguvi sadārdzina skarbāki dabas apstākļi. Bet zīmīgi, ka Krievijā par lielu speciālistu uzlūkotais Ņikonovs (Molotova mazdēls) pirms vairākiem gadiem apgalvoja, ka naftas cenas nekad nepārsniegs 30 dolārus barelā, - ja cenas būs lielākas, tad pareģis ļaušot sevi nošaut.

Energoresursu cenām vairāki iemesli, un Krievijas politikai arī šeit zināma loma. Tāpat kā sava negatīva loma bijusi ASV prezidenta Buša militārajām avantūrām.

Psiholoģiski cilvēce jau izjūt fosīlo kurināmo drīzu izsīkšanu, tāpēc arī šis faktors ietekmē cenas. Optimisti gan apgalvo, ka jau drīzumā tiks atrasti pavisam jauni enerģijas avoti. Tiek atgādināts par paniku 19. gadsimta otrajā pusē, kad daudzi uzskatīja, un toreiz visai pamatoti, ka Eiropas pilsētas iegrims tumsā, kad pasaules okeānos tiks nozvejotas visas valzivis - šo dzīvnieku taukus lietoja gan ielu apgaismošanai, gan māju apsildei.

Tomēr atsevišķu valstu un kompāniju egoisms, triecoties pēc pasakainas peļņas, jau visai drīz var novest pie pretēja efekta. Jo dārgāka nafta, jo mežonīgāka ieguve, jo ceļas cenas visām preču grupām, un tad aizvien jauni un jauni miljoni planētas iedzīvotāju iet bojā bada nāvē.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Globālais augļotāju tirgus

Kategorijas