Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Klajā nākusi Marikas Svīķes jaunā, jau ceturtā dzejas grāmata

Sandra Pētersone

2008. gada 14. maijs 14:19

2967
Klajā nākusi Marikas Svīķes jaunā, jau ceturtā dzejas grāmata

"Tas, kas notiek šajā dienā, šajā mirklī, man vienmēr šķitis visnozīmīgākais," atzīst dzejniece Marika Svīķe. Savu jauno, ceturto dzejas krājumu viņa nosaukusi "Tikai šodien".

 

Dzejnieces jaunās grāmatas atvēršanas svētki vakar notika Smiltenē, šodien - Palsmanē, bet rīt pulksten 19.00 autore ar lasītājiem tiksies Blomes kultūras namā. Maijā viņa viesosies arī Valkā un Strenčos.

 

Grāmatas prezentācijā Smiltenē M. Svīķe saņēma ziedus un pateicības vārdus no savas dzejas cienītājām. "Viņa ir pati labākā dzejniece. Raksta dzeju caur mīlestību un patiesumu. To izlasot, pārņem prieks," sajūtās pēc jaunās grāmatas prezentācijas dalās Līga Reinfelde (20 gadu).

 

"Ja es ar saviem dzejoļiem varu jums sagādāt kaut drusciņ prieka un iespēju salīdzināt savu pasaules uztveri ar manējo, tad varbūt arī vajadzēja šo grāmatu izdot," uz grāmatas atvēršanas svētkiem atnākušos cilvēkus uzrunāja M. Svīķe, atzīstot, - ir bijuši brīži, kad šaubījusies, vai pēc četru gadu ilga pārtraukuma izdot jaunu dzejas krājumu. Tad palīdzējis dzīvesbiedra Viļņa uzmundrinājums.

 

Salīdzinot ar iepriekšējām dzejnieces grāmatām,"Tikai šodien" ir viskrāšņākais izdevums. Tajā publicētas arī krāsainas smiltenieša Miervalža Ozola fotogrāfijas - skaistas, niansētas dabas ainavas, kuras dod papildu emocijas.

 

Par paveikto ir gandarīti abi autori - dzejniece un fotogrāfs. "Tas ir ļoti veiksmīgs mūsu kopējās sadarbības rezultāts," atzīst M. Ozols. Pieļāvumu, ka dzeju lasa tikai sievietes, viņš noliedz. "Es esmu emocionāls cilvēks, un ir reizes, kad gribu palasīt dzeju. Mēs katrs dzejas rindās atrodam kaut ko savu, bet mums visiem ir kaut kas kopējs - sajūtas un emocijas," saka M. Ozols.

 

Jaunajā dzejas grāmatā autore izved lasītāju cauri visiem gadalaikiem, atklājot savas sajūtas par ikvienam cilvēkam būtiskām vērtībām - mīlestību, draudzību, dzīves jēgu, savstarpējām attiecībām, saskaņu ar dabu.

 

"Daudzos dzejoļos esmu tvērusi mirkli un rakstījusi to, ko jūtu tajā brīdī. Esmu gribējusi pamācīt pati sevi, jo man gribas būt laimīgai, un kuram gan to negribas?" saka M. Svīķe.