Plostnieku svētkos Strenčos atklās dabas taku

2008. gada 12. maijs 09:22

2120

Plostnieku svētkos Strenčos atklās dabas taku

Norādes, kartes un aprakstus par apskates objektiem talcinieki izlika jau aizvadītajā piektdienā. Strenču dabas taka faktiski ir sagatavota apmeklētāju uzņemšanai, kaut gan svinīgā atklāšana ar pārsteigumiem notiks šo sestdien, Gaujas Plostnieku svētku laikā.

Ejot pa taku būs gana daudz skaistu vietu, par kurām priecāties cilvēkiem, kuriem patīk daba. Viens no objekta izveidošanas iniciatoriem, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas dabas aizsardzības daļas vadītājs Aldis Liepiņš nosauc vairākus iemeslus, kādēļ bija vērts ķerties pie šā darba un rādīt ļaudīm Gaujas piekrastes dabas vērtības.

Taka vijas gar Gaujas krastu un vecupēm teritorijā, kura iekļaujas aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja". Tur galvenās dabas vērtības ir upes piekrastes biotopi.

Strenču dabas taka ved arī pa Gaujai piegulošo upes senielejas daļu. Tur ir vecupes un vecs mežs ar daudzveidīgām koku sugām, tai skaitā ozoliem, liepām un lazdām. Jau no padomju laikiem šajā Gaujas piekrastē bijusi ierobežota koku ciršana, tāpēc cilvēku saimnieciskā darbība mežu iespaidojusi maz un dabas vērtības saglabājušās samērā labi.

Ejot pa taku, var apskatīt arī vēstures mantojumu - ierakumus un citas karaspēka pozīciju nocietināšanas būves, kuras celtas 1919. gadā Latvijas brīvības cīņu laikā, igauņu karaspēkam palīdzot atbrīvot Strenčus no Sarkanās armijas.

Dabas taka izveidota, sadarbojoties Strenču pilsētas domei un valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Austrumvidzemes mežsaimniecībai. A/s "Latvijas valsts meži" savu apsaimniekoto mežu teritorijā finansējusi divu atpūtas vietu iekārtošanu, tiltiņa būvi, norāžu un citu informatīvo materiālu izgatavošanu. Par norādēm savā teritorijā maksāja vietējā pašvaldība.Dabas taka sākas pie Strenču krācēm pilsētas teritorijā un vijas gar Gaujas krastu garām estrādei, Gaujas plostnieka skulptūrai un Vecajam ozolam, tālāk metot līkumu līdz tiltam pār upi - vienam no vecākajiem daudzlaiduma dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs, kura būvdarbus pabeidza 1909. gadā. Tālāk, otrā šosejas pusē, takai vienā pusē atrodas Gauja, bet otrā - Mīlestības vēris jeb mežs starp Gauju un vecupēm, kas jau agrāk bija strencēniešu iecienīta pastaigu vieta.

Tālāk apmeklētāji var izvēlēties, doties pa Vācu stigu uz šoseju vai mest līkumu gar Plostu līci un vecupēm, kuras izveidojušās, Gaujai mainot gultni. Jebkurā gadījumā gājēji šķērsos skaisto koka tiltu, kas uzcelts nesen pēc "Latvijas valsts mežu" pasūtījuma.

Vācu stiga ieguvusi nosaukumu no Pirmā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapiem, kas atradušies stigas galā Gaujmalā zem lieliem ozoliem. Plostu līča nosaukums radies 20. gadsimta sākumā, kad kokus pludināja pa Gauju plostos un daļu koku Strenčos pārstrādāja zāģētavā, iepludinot tos attekā.

"Kur tad mums citur iet? Mēs tiešām ejam pa Gaujmalu pastaigāties," dabas takas izveidošanu uzteic strencēniete Eleonora Tiltiņa un sola pati to iziet, tiklīdz būs pabeigti darbi dārzā.

Sieviete domā, ka apmeklētāju takai tūrisma sezonā netrūks. Pa Gauju garām pilsētai dodas daudz laivotāju. Ik vasaru te atpūšas tūristi no Sankt - Pēterburgas Krievijā.

"Kā viņi sāka braukt padomju laikos, tā brauc joprojām. Strenči ir skaista vieta, tikai mēs paši to neprotam novērtēt. Galvenais, lai dabas taku nedemolē un neposta. Ja vakaros nav policista, kurš drusku pieskata, sākas visatļautība un skaistums ir vējā," bažījas E. Tiltiņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Plostnieku svētkos Strenčos atklās dabas taku

Kategorijas