Jaunzēlandē var pazust milzu papardēs
Ir taisnība ceļvežu ieteikumiem. Tūristi brauc uz Jaunzēlandi turienes dabas skaistuma dēļ.
Tam piekrīt smiltenieši Līvija un Ivars Ādamsoni, taču ar piebildi - tās ainavas, kuru dēļ ar lidmašīnu jālido 25 stundas, var redzēt arī daudz tuvāk Anglijā, Norvēģijā, Šveicē, Īslandē. Līvijai dažreiz pat radās sajūta, ka viņa atrodas Latvijā - kaut kur Piebalgā vai Abavas ielejā.
Tomēr nenoliedzami Jaunzēlande apbur ar savu dabu. Šīs zemes Ziemeļu un Dienvidu salās Klusajā okeānā var ieraudzīt geizerus (tie ir par māju pagalmos), mežus, labības laukus, sniegotus kalnus, fjordus, ūdenskritumus, smilšainas pludmales, skaistus parkus, kuros magnoliju ziedi ir spaiņa lielumā. Turklāt ziedi tur smaržojot, kā nekur Eiropā.
Jaunzēlandē ir pat uzņemta ar iespaidīgiem dabas skatiem bagātā filma "Gredzenu pavēlnieks". Smiltenieši filmēšanas vietas gan neredzēja, jo tās atrodas nomaļus no tūristu ceļiem.
Kas tad īsti ir Jaunzēlande? "Anglija, jo šajā salā ir angļu stila parki, mājas, ēdieni. Pat stūres automašīnām ir labajā pusē," stāsta Līvija un Ivars. Jaunzēlandē ir četri miljoni iedzīvotāju - galvenokārt angļi, bet pamatiedzīvotāji maori sastāda vien 14 procentu. Tūristiem viņu tradīcijas un mākslu rāda maoru kultūras centrā Rotorua. Citur salas pamatiedzīvotājus redz maz. Galvenokārt viņi apdzīvojot Ziemeļu salas vidieni.
Maoru senās parašas tūristiem tiek atgādinātas vēl vienā vietā - Klusā okeāna pludmalē, kur no zemes dzīlēm iznāk karstie avoti. Salas pamatiedzīvotāji sen atpakaļ tur rakuši bedres, vārījuši noķertos angļus un pēc tam aizvilkuši kalnos, lai apēstu. Tāds nu reiz bijis maoru netikums - kanibālisms.
Mūsdienās Jaunzēlandes simboli ir daudz jaukāki, nekā tālajā 17. gadsimtā, kad šo zemi atklāja pirmie eiropieši. Tagad šī zeme pasaulē asociējas ar diviem kivi - augli un putnu. Auglis, kuru dēvē arī par japāņu ērkšķogu, Jaunzēlandē ievests ap 1900. gadu un nosaukts salā mītošā putna kivi vārdā. Tagad Jaunzēlande ir galvenā šo augļu audzētāja un eksportētāja.
Joprojām salā mīt arī putns kivi. Lidot viņš nemāk, jo nav spārnu. Putns slēpjas no cilvēku acīm, jo rosās tikai naktīs. Lai ieraudzītu kivi, naktī jādodas uz mežu. Ceļojuma noslēgumā Līvija un Ivars savas naktsmītnes saimniekam taujāja, kur varētu nopirkt kivi, domājot augli. "Viņš saprata, ka mums vajag putnu, un teica - mežā iekšā naktī. Secinājām, ka Jaunzēlandē uzreiz jāsaka, par ko tu runā, - par putnu vai augli," smaida Līvija.
Jaunzēlandes nacionālais simbols ir arī sudrabotā paparde jeb ponga. Tās lapu virspuse ir zaļa, bet apakšējā puse - sudrabaini balta. Pati paparde ir prāva koka augstumā, kā Latvijas ieva. Jaunzēlandes mežos lielās papardes aug ik uz soļa.
Tādus mežus smiltenieši citās zemēs nebija redzējuši. "Jūties, kā kukainītis pasaku mežā. Viss, kas mums ir mazs, tur ir liels," salīdzina Ivars.
Aptuveni viena ceturtdaļa no Jaunzēlandes joprojām ir aizaugusi ar mežiem. Šīs teritorijas tiek aizsargātas, piešķirot tām nacionālo parku statusu. Lai redzētu salas skaistos fjordus un ūdenskritumus, jāizmanto iekšzemes aviosabiedrību pakalpojumi vai jāsēd laivās, jo kalnu apvidos ceļu ir maz. "Ja tūristam ir nauda, viņu aizvedīs ar helikopteru vai lidmašīnu, kur vien viņš grib," saka Ivars.
Asu izjūtu cienītājiem Jaunzēlandē ir, ko darīt. Piemēram, Jaunzēlandē atrodas otrā augstākā vieta pasaulē (134 metri), kur lec ar gumijām. Kā tas ir, izmēģināja arī Ivars, turklāt darīja to pirmo reizi mūžā.
Jaunzēlande ir tūristiem ļoti dārga zeme. "Viņi nostādījuši to jautājumu tā, lai kurš katrs pie viņiem nebrauktu, jo baidās no infekcijas slimību ievazāšanas. Tūrisma pakalpojumu cenrādis izveidots tāds, lai uz Jaunzēlandi brauktu tikai bagāti cilvēki," stāsta Līvija. Viņa min konkrētu piemēru - par braucienu ar kuģīti pār mazu ezeru turp un atpakaļ vienam cilvēkam jāmaksā 80 dolāri.
Vietējā gide stāstījusi, ka Jaunzēlandē arī nedrīkst sliet teltis, kur pagadās. Tūristiem jānakšņo tikai viesnīcās, un cenas tur esot ļoti augstas.
Tieši tūrisms un arī lauksaimniecība ir valsts ekonomikas balsti. Ārpus pilsētām Jaunzēlandē var redzēt ne tikai kivi plantācijas, bet arī aitu, briežu, zirgu un govju ganāmpulkus lielā skaitā. "Cilvēkus laukos ieraudzīt nav iespējams," brīnās ceļotāji.
Kaut arī tūristiem par visu Jaunzēlandē jāmaksā dārgi, ēdiens tur esot negaršīgs. "Pārsvarā viņi ēd frī kartupeļus, zivis, aitas gaļu. Ēdienkartē nav nekādu zaļumu. Tikai vienā no Ouklendas viesnīcām uz maza šķīvīša mums pasniedza smalki sagrieztus, apvītušus sīpollociņus," iespaidos dalās Līvija. Vienīgā vieta, kur ceļotāji tikuši pie garda ēdiena, bijis maoru brīvdabas muzejs.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19