Vents Armands Krauklis uzskata - privātā dzīve ir viņa privātā darīšana

2008. gada 27. aprīlis 07:23

7027

Vents Armands Krauklis uzskata - privātā dzīve ir viņa privātā darīšana

Agrāk žurnālisti bijušajam Valkas pilsētas domes priekšsēdētājam un tagadējam Saeimas deputātam Ventam Armandam Krauklim bieži prasīja viedokli svarīgos ar pašvaldību lietām saistītos jautājumos. Būdams mērs, viņš gozējās arī televīzijas saulītē. Šobrīd par viņu vairāk raksta dzeltenā prese. Tās galvenokārt ir publikācijas par viņa privāto dzīvi.

Pēc pēdējā raksta "Ar bezkaunību viss kārtībā" žurnālā "Kas jauns" arī "Ziemeļlatvija" nolēma uz sarunu aicināt bijušo Valkas mēru, lai noskaidrotu, vai politiķa spožo uzvaras gājienu nav pabojājusi vētrainā privātā dzīve.

Jau ilgāku laiku V. Krauklis publiskos pasākumos parādās kopā ar Līgu Avotu. Lielāki pārmetumi ir bijuši par to, ka viņš vēl būdams precēts vīrietis, sabiedrībā parādījās ar savu draudzeni.

Šķiet, ka žurnālisti tevi aizmirsuši saistībā ar tavām politiķa aktivitātēm un visus interesē tikai tavs mīlas sakars ar uz pusi jaunāku draudzeni.

Nosacīti. Vēl arvien pret žurnālistiem, kuri strādā godprātīgi, esmu tikpat atklāts kā agrāk. Tas būtu dīvaini, ja tā nebūtu, jo pats esmu no žurnālistu vides. Arī tagad man zvana no centrālajiem laikrakstiem, lai konsultētos, piemēram, par enerģētikas likumu, par inflāciju, par aizsargjoslu likumu - par lietām, ar kurām ikdienā nodarbojos.

Tas gan diemžēl paliek pašu žurnālistu zināšanai. Bieži vien laikrakstos redzu atspoguļotas savas domas, bet nav atsauces, ka esmu to teicis. Jāatzīst, ka pašlaik Latvijā žurnālistikā ir tāds stils, ka par deputātiem lielākoties raksta vai nu sliktu vai neko. Iespējams, arī šī iemesla dēļ cilvēkiem trūkst informācijas par parlamenta darbu, kāpēc deputāti pieņem vienu vai otru lēmumu. Savā vidē pat smejamies, - ja gribas īstu publicitāti, tad kā Jānim Lagzdiņam jāparāda ne pārāk smalks žests (redakcijas piebilde - Tautas partijas deputāts J. Lagzdiņš uzmanību izpelnījās ar nepieklājīgu žestu). Viņš ir bijis visās Saeimās, bet vislielāko publicitāti ieguva dēļ vienas muļķīgas izdarības.

Šeit varētu minēt piemēru arī nu jau par bijušo e-lietu ministri Inu Gudeli. Lūdz šim man daudzi jautājuši - kas viņa tāda ir? Patiesībā viņa strādāja profesionāli, arī Valkas domei bija rezultatīva sadarbība. Esmu sapratis, - kamēr strādā klusi un profesionāli, nevienam neesi interesants. Līdzko tauta uzzināja par zemeņu torti, tā visi tagad zina, kas ir I. Gudele.

Pēc tava sacītā izriet, ka preses izdevumiem pašlaik vairāk interesē tava privātā dzīve, nevis profesionālā darbība?

Šinī ziņā esmu drusku panaivs un vēl arvien uzrakstu kādu rakstu laikrakstiem "Diena" un "Dienas Bizness". Bet pastāv jautājums - cik daudz ir to cilvēku, kuri izlasa nopietnus rakstus, publicētus komentāru sadaļā. Apzinos, ka to dara cilvēki, kas ir saistīti ar rakstos pieminēto jomu.

Diemžēl līdz lielākajai daļai lasītāju tas nenonāk. Tas pats attiecas arī uz televīziju un radio. Mani nelabprāt aicina uz Jāņa Dombura raidījumu "Kas notiek Latvijā?", jo atšķirībā no citiem es parasti runāju profesionāli par konkrēto izskatāmo tēmu, un tāpēc neiznāk īstais šovs. Nenoliedzami, proporcionāli dzeltenā prese raksta par mani vairāk.

Šāda veida rakstus par šādām tēmām varētu uzrakstīt par salīdzinoši daudziem politiķiem, sākot no pilsētu mēriem un beidzot ar daudziem deputātiem. Ja man jautāju, tad es varētu nosaukt virkni Vidzemes pašvaldību mērus, kuriem dzīve ir iegriezusies līdzīgi manējai, bet par viņiem neviens neraksta, jo acīmredzot viņi nav tik interesanti. Vēl joprojām uzskatu, ka katra cilvēka privātā dzīve ir viņa privātā darīšana.

Pēkšņi tu žurnālistiem kļuvi interesants citā kontekstā. Vai ar to var sadzīvot?

Dzeltenā prese naudu pelna, bradājot pa citu cilvēku dzīvēm. Tā nenotiek tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Īpaši skarbi tas notiek Lielbritānijā. Spilgts piemērs ir princese Diāna. Latvijā tik traki vēl nav, bet neko īpaši neatpaliekam. Tā ir Rietumu demokrātijas ēnas puse, bet es kā politiķis esmu spiests ar to samierināties. Jādzīvo vien tālāk.

Aicinot tevi uz sarunu, pārliecinājos, ka tu vēl nebiji izlasījis iepriekšminēto rakstu par savu privāto dzīvi?

Nebiju gan, jo atrados komandējumā Norvēģijā. Pēc atbraukšanas rakstu, protams, izlasīju. Jāatzīst, nav nekas patīkams par sevi ko tādu lasīt. Tur gan ir daudz nepatiesu faktu par mani. No otras puses - suns zina, ko ēdis. Domāju, ka šis izdevums apzinās, - ja mana draudzene tiešām ar viņiem tiesāsies, tad iznākums var būt ne jau par labu izdevumam.

Man kā politiķim nekad nav bijusi doma šo žurnālu sūdzēt tiesā, kā to uzsver paši tā veidotāji. Labi apzinos, ka Latvijā politiķim būtu bezcerīgi cīnīties pret šāda veida publicitāti. Politiķis a priori būs zaudētājs, līdz ar to tam nav nekādas jēgas. Pastāv tāds termins, ka visam jānotiek saprāta robežās. Ja politiķis ir persona, par kuru var izrakstīties, kā patīk, tad par cilvēku, ar kuru viņš ir kopā, to nevar darīt. Šis cilvēks atrodas citā kategorijā.

Te minēšu piemēru par bijušo Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa dzīvesbiedri juristi Kristīni Dupati, kura tiesājās par savas privātās dzīves aizskaršanu. Cik zinu, tad tieši K. Dupate uzrunāja manu draudzeni. Juristei, lasot šīs publikācijas, bija 200 procentu pārliecība, ka ir pārkāptas visas robežas. Pēc K. Dupates ierosmes, jau pirms aptuveni gada mana draudzene ir iesniegusi prasību tiesā pret diviem masu medijiem - laikrakstu "Vakara Ziņas" un žurnālu "Kas jauns". Diemžēl K. Dupate pašlaik strādā valsts sektorā un kā advokāte vairs nevar šo darbu paveikt.

Arī tiesu sistēma valstī ir pārslogota. Līdz ar to mēs rūpīgi izvērtēsim, vai ir vērts šo lietu turpināt. Es esmu par to, ja kādam tu uzgāz uz galvas samazgu spaini, ir jābūt gatavam par to atbildēt. Cilvēki, kas nav politiķi, rīkojas pareizi, izmantojot tiesiskos mehānismus, kas ir pieejami Latvijā.

Kā tev pašam šķiet, kā tas viss beigsies?

Absurdi ir tas, ka tie cilvēki, kuri vēlas, lai dzeltenā prese par viņiem rakstītu, nenonāk šajos izdevumos. Savukārt tie, kuri negrib, piedod asumu žurnālistiem iespēju sameklēt un kaut ko nopublicēt. Vienmēr esmu bijis sabiedrisks, tāpēc mēs kopā ar draudzeni ejam uz dažādiem pasākumiem, aktīvi sportojam.

Vienmēr esmu uzskatījis, - ja ar kādu cilvēku esmu kopā, tad kopā priekos un bēdās. Līdz ar to būtu muļķīgi man nekur kopā neiet, slēpties un satikties tikai kādā tumšā vietā, bet tad visi būtu priecīgi. Iespējams, ka šeit vainīgs arī iedzimtais žurnālistu slinkums.

Kāpēc meklēt jaunu tēmu, ja esmu pazīstams cilvēks, tēma - aktuāla un interesējoša. Domāju, ka vēl ilgi mūsu gaitas aprakstīs. Protams, tas ir sāpīgi man, draudzenei, maniem un viņas tuviniekiem. Tā faktiski ir emocionāla vardarbība. Diemžēl dzīvē nākas saskarties ar lietām, kuras tu nevari ietekmēt.

Tātad tu dzīvo pēc principa - suņi rej, bet karavāna iet tālāk.

Apmēram. Profesionāli un no sirds cenšos darīt savu darbu Saeimā. Tā ir mana daba - pats meklēju darbu, pats uzprasos vadīt sarežģītu likumu izstrādes darba grupas. Tas, ka publiski tas nevienu neinteresē, ir sava veida Latvijas traģika. Esmu pārliecinājies, ka Lietuvā un Igaunijā žurnālisti daudz vairāk un profesionālāk raksta par šiem procesiem.

No otras puses, man ir gandarījums par to, ko esmu paveicis. Vadīju darba grupu, kas strādāja pie enerģijas tirgus likuma. Tas bija sarežģīti un grūti, jo ekonomikai pa vidu jaucās arī politika, bet šis likums ietekmēs katru Latvijas iedzīvotāju nākamajos divdesmit trīsdesmit gados.

Strādāju arī pie izmaiņām konkurences likumā, kur saņēmām milzīgu spiedienu no lielo tirgotāju puses. Tomēr pieņēmām likumu, kas ir vērsts par labu Latvijas ražotājiem. Pēc šādiem darbiem ir liels gandarījums. Joprojām daudz laika veltu, lai turpinātu palīdzēt Valkai. Jāatzīst, pašreizējā ekonomiskā situācija ir sarežģīta, bet politiskā situācija ir uzkaitēta, tāpēc daudz laiku prasa uzmanīt, lai no politiķu puses tiktu izpildītas iepriekšējās norunas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vents Armands Krauklis uzskata - privātā dzīve ir viņa privātā darīšana

Kategorijas