Iemesli pārdomām

2008. gada 25. aprīlis 11:29

769

Mani nebeidz pārsteigt cilvēku nespēja domāt ekonomiskās kategorijās. Vieni beiguši vidusskolas vai tehnikumus, citi - pat augstskolas, bet tautsaimniecības jautājumos spriež nevis ar loģikas, bet emociju palīdzību. Šāds sabiedrības vairākuma domāšanas veids raksturīgs tieši pašlaik, kad prātus mulsina nemitīgā cenu celšanās.

Visērtāk ir pieņemt, ka vajadzīgs tikai paspaidīt valdību un tad jau visiem atkal būs jauni algu un pensiju pielikumi. Tie, kas vēlas nokļūt pie varas "pa ķēķa durvīm", tagad musina cilvēkus, lai ar balsošanu panāktu ievērojami lielāku pensiju. Ir, protams, pretēji argumenti, bet tie netiek uzklausīti.

Lai maksātu lielas pensijas, ir divas iespējas: palielināt nodokļus vai paaugstināt pensionēšanās vecumu, tādējādi samazinot pensionāru kopskaitu. Daudzās ES valstīs pensiju sāk maksāt tikai no 67 gadu vecuma, citās par to diskutē, bet Briseles gaiteņos jau spriež, ka nākotnē pensiju varēs izmaksāt tikai no 70 gadu vecuma.

Pašlaik visniknāk tam pretojas franči un grieķi, kuri labprāt vispār nestrādātu nekādu darbu. Starp citu, Turcijā sievietei ir tiesības pensionēties 44 gadu, bet vīrietim 48 gadu vecumā, tiesa, pensiju apmērs gan visai simbolisks, bet šāda sistēma radīta, lai formāli samazinātu bezdarbnieku skaitu. Lielajā Ķīnā vispār nemaksā pensiju nevienam.

Latvijai ir tikai viena perspektīva, proti, pensionēšanās vecumu pacelt līdz Ziemeļeiropas vidējam līmenim - 67 gadiem. Tad atlikušajiem pensionāriem patiešām varēs maksāt daudzkārt lielākas pensijas.

Beidzot pēc desmit gadu ķīviņiem esam tikuši līdz lēmumam par Nacionālās bibliotēkas celtniecības sākšanu. Zīmīgi, ka vienlaikus savu Nacionālo bibliotēku Jeruzalemē sāk būvēt Izraēla. Tiesa, ebreji gan nekad nav apstrīdējuši šādas būves lietderību. Der salīdzināt, ka Baltkrievijā šāda ēka jau uzcelta un neviena opozīcijas grupa pret šādu "izšķērdību" nav iebildusi.

Latvijā viss daudz sarežģītāk. Daļa iebildēju ir tūtiņdreijeri, kuriem pašiem gribētos taisīt projektus un nopelnīt (jo vienmēr taču pelna tikai nepareizie cilvēki). Zināms psiholoģiskais spiediens ir nācis no Latvijas krievu preses ņirgām par to, ka bibliotēku grib celt nacionāļi, kuriem, kā zināms, nekādas kultūras nav.

Mazliet jāpiemin arī strīds par to, vai labāk celt gāzes elektrostaciju vai pirkt elektroenerģiju no citām valstīm. Iebildēji apgalvo, ka Latvija nedrīkst sevi pakļaut atkarībai no Krievijas gāzes "trubām". Bet vai enerģijas pirkšana no Krievijas nodrošinātu mazāku atkarību? Ja gāzes piegāžu jautājumā Krievija ieinteresēta stabilā Inčukalna krātuves darbībā, tad ar elektroenerģijas piegādi pa vadiem var notikt visādi. Gruzija jau piedzīvoja "noslēpumainu" augstsprieguma līnijas balstu saspridzināšanu.

Savukārt daži televīzijas žurnālisti ļoti sašutuši, ka projekts par sašķidrinātās gāzes termināļiem esot ticis apspriests lielā slepenībā. Bet kā gan citādi iespējams? Publiska apspriešana nozīmētu projekta norakšanu jau idejas līmenī. Un norietu tīrā sporta dēļ - lai "tiem maitām netiek". Ka arī valstij netiktu alternatīvs enerģijas avots, tas kaķim uz astes.

Pirms četriem gadiem daži pielīdēji Krievijā ieteica prezidentu vēlēt uz septiņiem gadiem. Toreiz Putins attrauca: septiņu gadu laikā var prātā sajukt.

Tagad, atstājot prezidenta amatu, Putins ne tikai gatavojas kļūt par premjeru, bet vienlaikus uzņemas "galvenās partijas" līdera pienākumus, kaut pats šajā partijā neiestājas. Izskatās kā ģenerālsekretāra un atamana apvienojums. Kādi patiesie nolūki?

Manuprāt, visticamāko versiju izteica impērijas dievinātājs Prohanovs, kurš apgalvo, ka Putinam, atrodoties valdības priekšgalā, vajadzīgs "instrumentārijs", lai Krievijā veiktu tautas saimniecības modernizāciju. Nevienam nav šaubu, ka Krievija tehnoloģiski ir galīgi atpalikusi, bet veikt gan rūpniecības, gan lauksaimniecības, gan infrastruktūras modernizāciju tik lielā valstī nav iespējams, balstoties tikai uz pusotra desmita ministriem. Naftas dolāru piešķīrumi neko nedod, jo viss tiek izzagts. Žirinovskis gan apgalvo, ka Krievijā zagļu nav, jo viss tiek darīts atklāti, nevis slepenībā.

Tad, lūk, lai valdības vadītājs piespiestu investēt miljardus vajadzīgajos objektos un reģionos, ir vajadzīga valdošā partija. "Vienotā Krievija ir ierēdņu un uzņēmēju interešu klubs, ko tikai nosacīti var saukt par partiju, bet tā ir organizācija ar valsti aptverošu struktūru, ieskaitot drošības dienestus un armiju, tāpēc Putinam radusies vēlme kļūt par šāda tīmekļa galveno bosu, kura priekšā ikviens ierēdnis jutīsies kā pakalpiņš.

Mans secinājums, ka Latvijas situācijā arī vajadzētu vienu nosacīti valdošu partiju, ar kuras palīdzību kontrolēt ierēdniecību un pašvaldības. Jo jāpiekrīt Viktoram Avotiņam, kurš par Latvijas attīstību bremzējošu faktoru uzskata to, ka augstākā ierēdniecība faktiski sabotē valdības lēmumus. Činavnieki, kuri sprukuši vaļā no agrākās kompartijas biroju uzraudzības, pašlaik valstī kļuvuši par galvenajiem noteicējiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Iemesli pārdomām

Kategorijas