Tehnoloģiju neievērošanu skaidro ar līdzekļu trūkumu

2008. gada 24. aprīlis 18:58

4053

Tehnoloģiju neievērošanu skaidro ar līdzekļu trūkumu

Autoservisa "Gija" direktors Andris Morozs uz riteņiem ir katru dienu un iepazinis daudz Latvijas ceļu. Viņš uz redakciju piezvanīja pēc tam, kad bija izbraucis caur Vijciemu un redzējis, kā "lāpa" pagasta centra asfalta klājumu.

"Tās ir šausmas. Ceļu uzturētāji izliekas, ka viss ir kārtībā. Diezin vai par to ir jēga runāt, jo ar katru gadu kļūst aizvien sliktāk," sašutis A. Morozs. Viņš uzskata, ka ir smieklīgi bedrītē iebērt šķembas un ar gumijas zābakiem izlīdzināt.

"Tas nav remonts, bet naudas izšķiešana. Varbūt labāk ekonomēt un vismaz kaut ko salabot kārtīgi. Nodokļus maksājam, bet neviens īsti nezina, kur tā nauda paliek," sašutis autobraucējs. Viņš pārliecinājies, ka, piemēram, Alūksne vairs nav izbraucama un, šķiet, daudzas Valkas ielas gaida līdzīgs liktenis.

Vijciema pagasta padomes priekšsēdētāja Mārīte Kalniņa skaidro, ka viņas spēkos nav ietekmēt remonta tehnoloģijas un kontrolēt darbu kvalitāti, jo pagasts šim valsts 2. kategorijas ceļa remontam nevar atvēlēt neko.

Jāsamierinās kaut ar sīku un īslaicīgu palīdzību. Pagasta budžetā visu ceļu uzturēšanai paredzēti tikai 20 tūkstoši latu gadā un tas ir gaužām maz. Ir saņemti mutiski solījumi, ka pēc gada centrā varētu būt nopietns ceļu remonts.

Valkas rajona padomes galvenā speciāliste Irēna Barinova uzskata, ka nepieciešams biežāk izmantot bedrīšu remonta pilno tehnoloģiju, tas ir ar melnā seguma izzāģēšanu, šķembu blietēšanu ar īpašiem agregātiem un asfalta masas uzklāšanu.

Rajona padomes ceļu fondā šogad ir 1398422 lati, un tie kristīgi jāsadala visām pašvaldībām. Saprotami, ka naudas ceļu uzturēšanai katastrofāli nepietiek.

Valkas rajonā asfaltēto ceļu segumu uztur "Vidzemes ceļu Smiltenes ceļu rajons" un ir vienīgais bedrīšu lāpītājs rajonā. Akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" Valkas nodaļas vadītājs Juris Jansons "Ziemeļlatvijai" pauda, ka ceļinieki savu iespēju robežās cenšas, cik nu nauda atļauj. Viņš uzskata, ka tieši sniega un sala trūkums ir iemesls, kāpēc asfaltā bedrīšu ir kļuvis daudz vairāk.

Kopš 15. aprīļa ir sācies nopietns bedrīšu remonts, jo tajās iebērtajām un pieblietētajām šķembām tiek uzlieta emulsija. Ziemā lielākoties ar auksto asfaltbetonu tika sakārtotas lielās, "kriminālās" bedres. "Vasarā labotās noteikti turēsies ilgāk. Nav viegli izšķirties par tehnoloģijām piešķirtās naudas ietvaros, jo mums ir jānodrošina visu valsts melnā seguma ceļu izbraucamība. Tā ir visā valstī," stāsta J. Jansons.

Viņš uzskata, ka bedrīšu ir tik daudz, ka tās izzāģēt praktiski nav iespējams. Ja pērn Valkas rajonā bedrīšu remontam izmantoja 78 tūkstošus latu, tad šogad pēc visām resursu augošajām cenām vajadzēs apmēram 130 tūkstošus. Kvadrātmetra izmaksas ar nepilno tehnoloģiju ir 10 - 12 latu.

Galvenais ceļu uzturētāju un kontrolētāju arguments ir - nav naudas. Lai cik prātīgi arī nebrauktu, autovadītājiem no tā vieglāk nekļūst, jo savu spēkratu uzturēšanai un remontam jāiegulda itin prāvas naudas summas. Kad dažkārt redzam, cik pavirši notiek remonts, rodas sašutums un iestājas bezcerība. Cik ilgi tas turpināsies?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tehnoloģiju neievērošanu skaidro ar līdzekļu trūkumu

Kategorijas