Bedru kļūst arvien vairāk

2008. gada 12. marts 17:21

1218

Ja februāra beigās bedres autobraucējus kaitināja tikai pilsētās, tad tagad tās jau ir savairojušās uz šosejām un lauku lielceļiem.

Autovadītājs Atis Prauliņš gluži lielu iedobi, kas pastāvīgi ir pilna ar ūdeni, Valkā pamanījis līdzās degvielas uzpildes stacijai "Virši-A", kas atrodas Rūjienas ielā. "Dažkārt pat autofurgonu vadītāji, pa zemes ceļu vēlas iebraukt degvielas stacijā no otras puses, bet pēdējā brīdī apdomājas. Kauns! Tiklīdz starptautisku maršrutu veicēji iebrauc Latvijā, viņiem paveras tāds nepatīkams skats," neapmierinātību neslēpj A. Puriņš. Valkas domes izpilddirektors Valdis Rogainis vēl gluži nesen "Ziemeļlatvijai" stāstīja, ka pašvaldība situācijai sekojot līdzi un iespēju robežās ielu remonti tiks veikti, bet pagaidām situācija kļūst tikai sliktāka.

Brauktuvju virsmas var tikai piešļūcinātĀrpus pilsētas uz ceļiem redzama līdzīga aina. Sliktā stāvoklī ir Valkas - Zvārtavas ceļš un vēl vairāki 2. kategorijas lielceļi. Piemēram, no Valkas - Valmieras šosejas nogriežoties zemes ceļā uz Lugažiem, visas bedres nav iespējams apbraukt, jo brauktuve ar tām sacaurumota kā siets. Valdība ik gadu stāsta, cik daudz naudas atvēlējusi ceļu uzturēšanai, bet situācija nav uzlabojusies. Nesen Valkā viesojās ekspremjers Aigars Kalvītis. Viņš "Ziemeļlatvijai" skaidroja, ka savā laikā naudas summu ceļu fondā ir divkāršojis, piebilstot gan, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā to vēlāk sadala. Dzirdot par joprojām slikto ceļu stāvokli, A. Kalvītis secina, ka laikam arī dubulta summa nav bijusi pietiekama.Akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" Smiltenes ceļu rajona izpilddirektors Guntis Beļickis skaidro, ka iespēju robežās sabiedrība ceļus remontē, bet lielais bedru skaits izskaidrojams ar šīs ziemas specifiku. "Daudzviet iespējams veikt tikai ceļu piešļūcināšanu, ar ko nogludinām vienīgi brauktuves virsmu, jo ceļu seguma apakšējais slānis ir mīksts. Kur var, tur arī greiderējam. Diemžēl dienā iespējams nogreiderēt tikai kādus 20 kilometrus. Brauktuvju bojājumu ir daudz, jo ilgi tāda ziema nav piedzīvota," saka G. Beļickis. Viņš piebilst, ka ceļu uzturētāji katru dienu strādā remontdarbos. "Nav tā, ka neko nedarām. Izmantojam visas šiem laika apstākļiem atbilstošās tehnoloģijas," apliecina G. Beļickis.

Lielceļiem naudas par mazValkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs domā, ka ceļi slikti ir tādēļ, ka maz naudas to remontam. "Ir apgūts nedaudz līdzekļu, jo 2. kategorijas ceļu sakārtošanai piešķirta salīdzinoši neliela summa. Turklāt ceļu remontdarbu izmaksas ir ievērojami palielinājušās," spriež K. Albergs.

Izaugšot labi autobraucējiVairāki šoferi pastāvīgi slikto ceļu stāvokli jau sāk uztvert ar sarkastisku humoru. "Nuja, mums atkal vainīga sliktā ziema. Lai tad brauc uz valstīm, kur vispār sala nav un tad skatās, kā tur ceļus uztur, vai arī jāatsauc dārgas ārzemju firmas, kuras parādīs, kā jābūvē ceļi, ja paši to neprotam. Vienīgais ieguvums ir tāds, ka Latvijā vēlāk būs daudz izcilu autosportistu, jo viņi braukšanas prasmi būs apguvuši uz mūsu apledojušām un bedrainajām brauktuvēm," saka autovadītājs Ēvalds Platnieks.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bedru kļūst arvien vairāk

Kategorijas