Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Labo politiķu meklēšana

Arturs Goba

2008. gada 7. marts 09:11

1058
Labo politiķu meklēšana

Plašsaziņas līdzekļu uzmanība pievērsta divām trim aktualitātēm. Par inflāciju un pensijām jau esmu izteicies. Katra nākamā diena piedāvā jaunumus politisko partiju raibumos. Bet pati jaunākā tēma ir tā, ko izraisīja notikumi Ziemeļvalstu ģimnāzijā.

 

 

Pusaudžu cietsirdība un rupjības ir vispārēja parādība, kas skar gan pilsētu, gan lauku skolas. Tepat Valkā gadījies vērot pamatskolas meiteņu kompānijas, kas runā kā fūrmaņi. Diemžēl jāatzīst, ka rupja izturēšanās vērojama ne tikai pusaudžu savstarpējās attiecībās, arī pret skolotājiem tas pats. Un lai paskaidro kāds gudrelis spriedējs, kādas ir skolas iespējas šādu situāciju novērst. Jo bērnu tiesību aizstāvji uzreiz stieps pedagogus uz tiesām. Tās ir sekas pārprastai bērnu tiesību aizstāvībai, jo pat Somijā reģistrēti ap 60 tūkstošiem jauniešu, kuri nevēlas ne mācīties, ne strādāt.Par šo situāciju nesen izteicās krievu akadēmiķis Kapica. Vajadzīgs ieaudzināt bērnos kultūru - kaut vai piespiedu kārtā, kaut vai ar varu. Citas izejas nav. Lai to veiktu, jāpārskata pašreizējā pedagoģijas sistēma. Un jāprasa daudz lielāka atbildība no vecākiem.

 

 

Partijas, partijas...Jaunākie popularitātes rādītāji liecina, ka tauta vismīļāk atbalsta tās partijas, kuras reāli neko nedara. Izskatās, ka visa sabiedrība it kā gaida pašu labāko un godīgāko politiķu parādīšanos. Agrāko gadu pieredze liecina, ka nereti daļa sabiedrības uzgavilējusi ar šizofrēniju sirgstošiem daiļrunātājiem un solītājiem.Ir, protams, politiķi, kuriem arī līdz šim nekādi netīrumi nav pielipuši. Tāda noteikti ir bijusī tēvzemiete Anna Seile. Bet saprotams, ka arī turpmāk viņa negrasās uzņemties līdera lomu, kaut morālā autoritāte viņai paliks.Pavīdējusi ziņa, ka jauntopošo labējo partiju grasās atbalstīt rakstniece Anna Žīgure. Pazīstu viņu kā patiešām erudītu, inteliģentu un godprātīgu sievieti. Bet es šaubos, vai valdonīgā Sandra Kalniete īsti vēlēsies sev tuvumā just konkurenti, kura dažās pozīcijās vērtējama pat augstāk par pašu Kalnieti. Jauntapušajai partijai gan būs vajadzīga sabiedrībā pazīstamu cilvēku autoritāte, bet citādi partijas veidotāji paši vēlēsies paturēt noteicošo vārdu. Turklāt politika Latvijā ir tāda lieta, kas apšļāks ar netīrumiem godīgākos cilvēkus.Varen aktīvs pašlaik bijušais ministrs Štokenbergs. Nenoliedzami erudīts ekonomists, bet politikas taisīšanas vārdā gatavs rīkoties pat pretēji veselajam saprātam. Ēnā palicis otrs TP pārbēdzējs Artis Pabriks, par kura godīgumu nešaubos, bet viņš laikam izvēlējies tādu kā partijas ideologa lomu.Jau pavīd runas par citu pilnīgi jaunu partiju dibināšanu. Manuprāt, Guntim Ulmanim nevajadzētu iesaistīties afērā, kur viņu var sagaidīt vienīgi dubļu lavīnas. Kardināla Jāņa Pujata rosinātā kristīgā partija šķiet cēla iecere, bet es neredzu pārāk daudz to tikumisko un cēlo, kuri spētu pacelt godīguma latiņu augstāk. Tie paši pašlabuma tīkotāji vien salasīsies. Viena tāda Oliņietes partija mums jau ir.Visu partiju lielākā kļūme ir tā, ka neviens nopietni nav domājis par rezervi no jaunatnes vidus. Apmēram tā, lai visu laiku būtu iespēja vecos kadrus nomainīt ar jauniem, izglītotiem partijas biedriem. Partijas nedrīkst veidoties tikai kā ambiciozu līderu biznesa projekti.

 

 

Multikulturālisma murgojumsNe viss ir vērtīgs, kas nāk no Rietumiem. Integrācijas ministrs Oskars Kastēns, pāris gadus ieelpojis Briseles gaisu, modernās Bābeles ideju visai azartiski vēlas uzpotēt Latvijas īstenībai. Laikam taču daļai ierēdņu nav īsti ko darīt, ja tik kāri metas izstrādāt Latvijai kaitīgu koncepciju, kas faktiski nozīmē galēju kosmopolitismu. Bet tas jau sen zināms, ka tieši ierēdniecība gatava slavēt pašu smirdīgāko ideoloģisko ēsmu. Dāmas, kas pirms gadiem divdesmit cita citu godāja par Mudrīti Ziedonovnu, tagad tikpat eleganti pievēršas multikulturālisma idejai.Kas notiek, ja mēģina sajaukt atšķirīgas kultūras un mentalitātes, pārliecinoši pierādījis krievu disidents Ļevs Gumiļovs. Tāda kultūru "holšteinizācija" gandrīz vienmēr noved pie antisabiedrisku ideju rašanās, kad cilvēkiem vairs nekas nešķiet svēts. Mūsdienās tā ir augsne terorismam un bandītismam.Skumji, ka arī jaunbagātnieku slānī zudusi izpratne un interese par nacionālo ideju. Man nāk prātā laiks, kad sāku studēt. Tolaik visi lektori citēja Staļina teicienu, ka tā sauktā kompradoru buržuāzija nacionālās atbrīvošanās karogu izmetusi pār bortu. Fantastiski, bet rādās, ka Josifs Asiņainais pateicis gandrīz mūsdienām piemērojamu patiesību.Mūsu kultūras ministre Helēna Demakova pelna vislielāko atzinību jau par to vien, ka viņa argumentēti un kaismīgi noliedz multikulturālisma koncepciju. Gribas tikai piebilst, ka Rietumi ar savu politkorektumu un multietnisma sludināšanu visai drīzā nākotnē pieredzēs tādas šausmas, kas no tiesas var līdzināties trešajam pasaules karam. Pirmie recidīvi jau pieredzēti gan Parīzē, gan Kopenhāgenā. Nācijām un etniskām grupām jāļauj dzīvot un attīstīties katrai savā valodas un kultūras vidē. Ar kultūru es domāju arī reliģiju kā universālu ētikas kodeksu.