Bijusī bērnu nama audzēkne veiksmīgi veido savu dzīvi

2008. gada 12. jūlijs 00:11

1137

Bijusī bērnu nama audzēkne veiksmīgi veido savu dzīvi

Piecu gadu vecumā Ērika Štefura (agrāk - Ozoliņa) kopā ar māsām un brāli nokļuva Ērģemes bērnunamā. Ar tagadējo dzīves pieredzi jaunā māmiņa atzīst, ka bērnunamā pavadītie 12 gadi bijis labākais, kas ar viņu noticis. Diemžēl vecāki savus septiņus bērnus turēja zemāk par alkohola pudeli - grādīgais bija viņu dievs un pavēlnieks. 12 gadu laikā mamma bērnus apciemoja tikai dažas reizes, kaut mazie viņu gaidīja vairāk par visu uz pasaules.

Pirmās atmiņas par nokļūšanu bērnunamā Ērikai saistās ar mirkli, kad viņa pirmo reizi savā dzīvē ieraudzīja mazo meitenīšu sapni - lelli Bārbiju. Ērika iekāroto rotaļlietu noņēmusi meitenei, kas tobrīd ar to spēlējusies, bet prieks par iegūto lelli nav bijis ilgs, jo tā ātri vien atkal nonākusi atpakaļ pie savas saimnieces. Tad mazā Ērika sapratusi, ka nokļuvusi citā vidē, kur būs jārēķinās ar jauniem spēles noteikumiem.

"Tas bija mans pirmais prieks un pirmais sarūgtinājums - ieraudzīt kaut ko tik skaistu un to nedabūt," atceras Ērika.

Ērika bez minstināšanās un nožēlas atklāj savu dzīvesstāstu. Bērnunamā mazie Ozoliņi nokļuvuši, jo abi vecāki bija un joprojām esot alkoholiķi. Kādu dienu uz vecāku mājām Bilskas pagastā ieradušās svešas tantes un uz Ērģemi aizvedušas četrus mazākos bērnus. Mājās toreiz palikusi tikai pastarīte Līga.

Vēl tagad vecākais brālis atceras, - parasti, kad viņš atgriezies no skolas, mazie skrējuši viņam pretī ar atplestām rociņām. Todien tas nenotika. Ērika bērnunamā ātri iedzīvojusies, jo esot cilvēks, kas pielāgojas apstākļiem.

Pašlaik neviens no Ozoliņiem vairs nedzīvo Ērģemē, jo visiem izveidojušās savas dzīves un likteņi. Ēriku vēl satrauc mazās māsas gaitas, jo viņai pašlaik jāizdzīvo spurainais pusaudžu dumpīgums. Līga dzīvo pie vecākās māsas Natašas Variņos. Savukārt brālis Jānis dzīvo pie māsas Svetas Vijciemā, ar kuru Ērika satiekas visbiežāk.

Šobrīd Ērika uzskata, ka vecāki viņai vienkārši ir tikai paziņas, jo par savu audžumammu uzskata bērnunama audzinātāju Agitu Pandaloni, bet viņas ģimeni - par savu ģimeni.

"Audzinātāja Agitiņa jau no mazotnes mani pieņēma kā savējo - visas brīvdienas un svētkus pavadīju kopā ar viņas ģimeni. Man ir arī audžubrālis Mareks," priecājas Ērika.

Viņa vienmēr ir sapņojusi par īstu ģimeni, kāda tā ir audžumammai. Visos svarīgākajos dzīves mirkļos - Smiltenes tehnikuma izlaidumā un dēliņa piedzimšanā - audžumeitai ar sirdi un dvēseli klāt bijusi arī audžumamma. Joprojām viņas uztur kontaktus, viesojas viena pie otras, nereti Ērika prasa padomu Agitai. Ērika atzīst, - viņai ir bijis pēc kā tiekties - pēc saticīgas ģimenes, kurā viens otru mīl un ciena, rēķinās ar katra vēlmēm.

Joprojām Ērika atceras to pacilājošo sajūtu, kad Agita savus radus iepazīstinājusi ar mazo audžumeitu. Neviens bērnu nav atgrūdis, bet gan pieņēmuši kā savējo. Ērika smejas, ka bijusi diezgan egoistiska un greizsirdīga, jo nevienam citam bērnam nav ļāvusi Agitai sēdēt klēpī.

Jaunā sieviete ar savu īsto māti satikusies vien pāris reižu - meita aizvedusi parādīt arī savu mazo dēliņu. Meita vēl līdz pat šodienai nav spējusi mammai paprasīt, kāpēc viņa nav rūpējusies par savu ģimeni. Savā sirdī Ērikai ir nesalaužama pārliecība, ka mātes rīcība ir nepiedodama, tāpēc viņa savu Reini un vīru sargā, lolo un lutina.

Lai gan Ērikai ir tikai 19 gadu, viņa jau ir māmiņa deviņus mēnešus vecajam dēliņam Reinim. Pavisam nesen jaunā ģimene izlēma pārcelties uz savu mājvietu - Bilskas pagasta "Kraujām", kuras viņi īrē. Mājās visiem trijiem ir vietas gana - mazais ķipars var rāpot un rotaļāties bez lieka saspringuma, ka kādam maisīsies pa kājām.

Sarunājoties Ērika atstāj mierīgas, nosvērtas, zinošas un ļoti mīlošas māmiņas iespaidu. Tomēr viņa atzīs, ka patstāvīgās dzīves sākums nav bijis viegls. Ērika ar savu nākamo vīru Ivanu iepazinusies, mācoties tehnikuma 1. kursā. Drīz vien abi jaunieši sākuši dzīvot kopā.

Ērika atzīstas, ka sākumā viņai mājās interesējis tikai televīzijas pārraižu skatīšanās, nevis saimniekošana. Tas esot gandrīz visu bērnu namu audzēkņu stiķis, jo Ērika nebija radusi pati par sevi rūpēties, jo bērnunamā to dara audzinātājas un pārējie darbinieki.

"Mēs bijām pieraduši, ka visu pienes kā uz paplātes," secina jaunā sieviete. Viņa ir pateicīga savai vīramātei, kura savu nākamo vedeklu pacietīgi mācījusi virtuves gudrībās. Šobrīd Ērika jau ar prieku gatavo maltītes savai ģimenei un neuzskata to par katorgu.

Ērikas ikdiena paiet, rūpējoties un audzinot dēliņu un gaidot mājās no darba vīru. Jūnijā jaunā māmiņa ieguva veterinārārsta palīga diplomu. Dēla piedzimšana nebija šķērslis tam, lai nepabeigtu skolu. Ērikai daudz palīdzēja un uzmundrināja skolotāju attieksme, kuri ļāva lekcijas apmeklēt kopā ar mazuli.

Ērika zina, ka savā profesijā diezvai kādreiz strādās, jo viņas sapnis ir studēt jurisprudenci. Viņa jau izpētījusi iespējas studēt Smiltenē, tikai vēl nedaudz jāpagaida, kamēr paaugas Reinis. Jaunā māmiņa ir pārliecināta, ka viņai izdosies savienot studentes un mammas pienākumus, jo liels atbalsts un palīgs ir vīrs. Viņš nemēdzot darbus šķirot vīriešu un sieviešu pienākumos.

Ērika ir pārliecinājusies, ka dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Viņai ir palaimējies ar cilvēkiem, kuri meiteni nav atgrūduši tikai tāpēc, ka viņai ne savas vainas dēļ bija jādzīvo bērnunamā. Viena diezvai viņa varētu sasniegt un izdzīvot to, kas dara viņu patiesi laimīgu cilvēku.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bijusī bērnu nama audzēkne veiksmīgi veido savu dzīvi

Kategorijas